Staigāšana tiek uzskatīta par vienu no pieejamākajiem veidiem, kā uzturēt veselību, tomēr daudzi cilvēki dod priekšroku dienas soļu normas sasniegšanai ar vairākām īsām pastaigām.
Jauns pētījums liecina, ka ilgstoša staigāšana var sniegt organismam vairāk labuma nekā vairākas īsas pastaigas dienas laikā, ziņo TODAY.com.
Zinātnieki analizēja vairāk nekā 33 tūkstošu pieaugušo staigāšanas paradumus un aptuveni astoņus gadus novēroja viņu veselības stāvokli. Pētījuma rezultāti, kas publicēti 2025. gadā žurnālā Annals of Internal Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuri regulāri devās vismaz 15 minūšu ilgās nepārtrauktās pastaigās, retāk konstatēja sirds un asinsvadu slimības un bija zemāks priekšlaicīgas nāves risks salīdzinājumā ar tiem, kuri deva priekšroku īsām pastaigām.
Madrides Eiropas universitātes Sporta zinātņu katedras profesors Borha del Poso Kruss norādīja, ka ilgstoša nepārtraukta staigāšana aktivizē mehānismus, kas aizsargā sirdi. Šis efekts ir īpaši izteikts cilvēkiem, kuri lielākoties piekopj mazkustīgu dzīvesveidu.
Vienlaikus speciālisti uzsver, ka arī īsas pastaigas ir veselīgas, lai gan tās var nenodrošināt tādu pašu slodzi un līdz ar to arī tādu pašu efektu kā ilgāka nepārtraukta staigāšana.
Eksperti iesaka mērenas intensitātes pastaigām veltīt vismaz 30 minūtes lielākajā daļā nedēļas dienu. Tiem, kuri tikai sāk regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, ieteicams sākt ar 5–10 minūtēm dienā, pakāpeniski palielinot pastaigu ilgumu.
Speciālisti arī atgādina, ka populārais mērķis — 10 000 soļu dienā — nav stingri zinātniski noteikta norma. Saskaņā ar ASV Nacionālo veselības institūtu datiem pozitīva ietekme uz veselību dažiem cilvēkiem novērojama jau tad, ja dienā tiek veikti aptuveni 4000 soļu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru