Lai apģērbs kalpotu ilgāk: zinātnieki noskaidrojuši, kurš mazgāšanas režīms vismazāk bojā drēbes 0 295

Līdsas Universitātes speciālisti sadarbībā ar uzņēmumu Procter & Gamble pētīja, kā dažādi veļas mazgājamās mašīnas režīmi ietekmē audumu stāvokli. Īpašu uzmanību pētnieki pievērsa krāsas izbalēšanai, krāsvielu pārnesei no viena apģērba uz citu un mikrošķiedru atdalīšanai.

Eksperimentā tika izmantoti dažādu krāsu un materiālu T krekli. Pirms izmēģinājumiem veļas mazgājamās mašīnas tika darbinātas tukšas, lai tajās nepaliktu mikrošķiedras no iepriekšējām mazgāšanas reizēm.

Pēc tam zinātnieki savāca ūdeni pēc pilna mazgāšanas cikla, to iztvaicēja, izžāvēja atlikušo materiālu un nosvēra atdalījušos šķiedru daudzumu.

Speciālisti pārbaudīja arī to, cik labi audumi saglabā krāsvielas un cik aktīvi tās pāriet uz citiem materiāliem. Lai to noteiktu, kopā ar apģērbu tika mazgāti īpaši gaiša auduma paraugi, kuru krāsa tika mērīta pirms un pēc mazgāšanas.

Ko parādīja eksperiments

Pētnieki salīdzināja divus mazgāšanas režīmus. Pirmajā gadījumā apģērbs tika mazgāts 40 °C temperatūrā 85 minūtes, savukārt otrajā tika izmantots 30 minūšu aukstās ekspresmazgāšanas cikls.

Rezultāti parādīja būtisku atšķirību: ilgākas mazgāšanas laikā 40 °C temperatūrā apģērbs zaudēja ievērojami vairāk krāsas. Regulāri atkārtojot šādus ciklus, drēbes izbalēja ātrāk.

Turklāt siltākas un ilgākas mazgāšanas laikā krāsvielas aktīvāk pārgāja no tumšajiem audumiem uz gaišajiem. Šis process var būt viens no iemesliem, kādēļ baltas drēbes laika gaitā iegūst pelēcīgu nokrāsu, bet krāsainas apdrukas zaudē sākotnējo spilgtumu.

Īpaši izteikta atšķirība tika novērota baltajiem audumiem: pēc 85 minūšu cikla 40 °C temperatūrā krāsvielu pārnese bija ievērojami lielāka nekā pēc 30 minūšu aukstās mazgāšanas.

Audums zaudē mikrošķiedras katrā mazgāšanas reizē

Līdzīga likumsakarība tika konstatēta arī mikrošķiedru pētījumā. Jo augstāka bija ūdens temperatūra un jo ilgāks mazgāšanas cikls, jo vairāk šķiedru atdalījās no auduma.

Šādu efektu zinātnieki novēroja gan kokvilnas T krekliem, gan apģērbiem, kas izgatavoti no kokvilnas un poliestera maisījuma.

Pētnieki arī noskaidroja, ka mikrošķiedru zudums nebeidzas pēc pirmajām mazgāšanas reizēm. Ievērojams šķiedru daudzums ūdenī tika konstatēts pat pēc astotā un sešpadsmitā mazgāšanas cikla.

Tas nozīmē, ka mikrošķiedras turpina veidoties un atdalīties no materiāla praktiski visā apģērba lietošanas laikā. Pakāpeniska šķiedru zaudēšana savukārt veicina auduma nolietošanos.

Kā vislabāk mazgāt apģērbu

Pētījuma rezultāti liecina: ja apģērbam nav nepieciešama intensīva mazgāšana, ieteicams izvēlēties īsāku ciklu un zemāku ūdens temperatūru.

Šāds režīms palīdz ilgāk saglabāt apģērba sākotnējo krāsu, samazina krāsvielu pārnesi starp dažādiem apģērba gabaliem un mazina mikrošķiedru zudumu.

Vēl viena priekšrocība ir elektroenerģijas ietaupījums. Ūdens uzsildīšana ir viens no energoietilpīgākajiem veļas mazgājamās mašīnas darbības posmiem, tādēļ zemākas temperatūras izvēle ļauj samazināt arī elektroenerģijas patēriņu.

Tiesa, zemāka temperatūra un īsāks cikls nav piemēroti pilnīgi visām situācijām. Ļoti netīram apģērbam, dvieļiem, gultas veļai vai gadījumos, kad nepieciešama rūpīgāka higiēniskā mazgāšana, jāņem vērā konkrētā izstrādājuma kopšanas norādījumi un veļas mazgājamās mašīnas programmas.

Tādējādi ieradums ikdienas apģērbu vienmēr mazgāt ilgi un salīdzinoši augstā temperatūrā ne vienmēr ir pamatots. Drēbēm bez izteiktiem netīrumiem īss cikls zemākā temperatūrā var būt saudzīgāka izvēle, kas palīdz iecienītajiem T krekliem, krekliem un citam apģērbam ilgāk saglabāt krāsu, auduma struktūru un sākotnējo izskatu.