11 gadus vecajai britu meitenei Armey Burrows-Pitt tika diagnosticēta reta un agresīva Bērkita limfoma IV stadijā pēc tam, kad ārsti vairākkārt viņas simptomus saistīja ar vīrusu infekciju un tonsilītu. Diagnozes noteikšanas brīdī slimība jau bija izplatījusies uz liesu, aknām un kaulu smadzenēm.
Pirmie satraucošie simptomi parādījās maija beigās, kad meitene kopā ar ģimeni atpūtās Devonā. Parasti dzīvespriecīgā Armey, kuru tuvinieki sauc par Melli, sāka ātri nogurt, zaudēja apetīti un gandrīz vairs nespēlējās.
Viņas māte Nikki stāsta, ka meitas stāvoklis pasliktinājās burtiski acu priekšā. Pastaigu laikā Melli centās atpalikt un apsēsties, jo ierastajām bērnu aktivitātēm viņai praktiski vairs nebija spēka.
-
maijā meiteni nogādāja Vārikas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Tur ģimenei paskaidroja, ka slikto pašsajūtu, visticamāk, izraisījusi vīrusu infekcija.
-
jūnijā māte aizveda meitu pie ģimenes ārsta. Šoreiz mediķi diagnosticēja tonsilītu, izrakstīja antibiotikas un apliecināja, ka citādi bērns esot vesels.
Tomēr Melli stāvoklis neuzlabojās. Viņa gandrīz vairs nespēja piecelties no gultas, nevēlējās runāt, staigāt vai ēst.
«Man teica, ka viņa ir pilnīgi vesela. Taču mēs sapratām, ka tā nav, jo parasti viņa ir ļoti sportiska, kustīga un enerģijas pilna,» stāstīja Nikki.
Māte atkal nogādāja meitu slimnīcā, taču arī šoreiz mediķi pieļāva, ka simptomus izraisījis tonsilīts, un ieteica pabeigt antibiotiku kursu. Ģimene jau tobrīd bija pārliecināta, ka problēma ir daudz nopietnāka.
Vispārējam vājumam pievienojās sāpes stilbā un cirkšņa apvidū. Tā kā Melli nodarbojas ar vingrošanu un neilgi pirms tam bija guvusi traumu, māte sākumā pieļāva, ka daļa simptomu varētu būt saistīta ar sportošanu.
- jūnijā Nikki vēlreiz aizveda meitu uz Vārikas slimnīcu un šoreiz uzstāja, lai bērnam tiktu veiktas asins analīzes.
«Es teicu: „Es no šejienes neiešu prom, kamēr viņai nebūs veiktas asins analīzes,”» atcerējās sieviete.
Pēc izmeklējumiem meiteni hospitalizēja. Ārsti apsvēra vairākas iespējamās diagnozes, tostarp sepsi, tuberkulozi un infekciju, ar kuru bērns varētu būt inficējies februārī ģimenes ceļojuma laikā uz Ēģipti.
Melli Vārikas slimnīcā pavadīja 15 dienas, pēc tam viņu pārveda uz Birmingemas bērnu slimnīcu. Izmeklējumi turpinājās, un 3. jūlijā ģimene beidzot saņēma diagnozi — Bērkita limfoma IV stadijā.
Bērkita limfoma ir reta un ļoti strauji progresējoša ne-Hodžkina limfomas forma, kas attīstās no B limfocītiem. Slimība biežāk sastopama bērniem un var ļoti ātri izplatīties organismā.
Diagnozes noteikšanas brīdī Melli slimība jau bija skārusi liesu, aknas un kaulu smadzenes.
Ģimenei šī ziņa bija smags trieciens. Nikki stāsta, ka īpaši mokošas bijušas nedēļas neziņā, kad meitas stāvoklis turpināja pasliktināties, bet neviens nevarēja precīzi pateikt, kas ar viņu notiek.
«Tas bija ļoti traumatisks laiks — tava meita atrodas slimnīcā, un tu nedēļām ilgi nezini, kas ar viņu notiek. Tas bija ļoti grūti un nomācoši, jo katrs ārsts man teica, ka ar viņu viss ir kārtībā,» sacīja māte.
Pēc Nikki teiktā, līdz tam Melli praktiski nebija slimojusi un nekad nebija nonākusi slimnīcā, tāpēc vecāki uzreiz juta, ka notiekošais nav izskaidrojams tikai ar parastu infekciju.
«Viņa necēlās no gultas, nevēlējās staigāt, ēst vai dzert. Veselam un aktīvam bērnam nav normāli būt tik ļoti novārdzinātam,» uzsvēra Nikki.
Vienlaikus slimības simptomi bija dažādi un sākumā neveidoja vienotu, skaidri saprotamu ainu. Vispirms parādījās sāpes kaklā, un kādā brīdī ārsti pat apsvēra meningīta iespējamību. Pēc tam sāka sāpēt stilbs, vēlāk — cirkšņa apvidus.
Daži simptomi parādījās un pēc tam atkal pazuda. Nikki atzīst, ka pēc kārtējā pieņēmuma par tonsilītu viņai arvien vairāk nostiprinājusies sajūta, ka meitas veselības problēmu iemesls varētu būt daudz nopietnāks.
Meitenes māte uzskata, ka līdzīgas pazīmes bērniem var tikt novērtētas par zemu tieši tādēļ, ka katrs simptoms atsevišķi šķiet nespecifisks un var būt saistīts ar daudzām citām saslimšanām.
«Sākumā varēja pieļaut sliktāko variantu un pēc tam to izslēgt. Palikt trīs vai četras nedēļas bez diagnozes bija sirdi plosoši,» sacīja viņa.
Pašlaik 11 gadus vecā Melli saņem intensīvu ārstēšanu. Viņai paredzēts aptuveni sešus mēnešus ilgs ķīmijterapijas kurss.
Slimība pilnībā mainījusi ģimenes plānus. Daudzus iecerētos ceļojumus nācies atcelt. Radinieki sākuši vākt ziedojumus, lai palīdzētu vecākiem segt izdevumus ārstēšanās laikā un vēlāk piepildīt dažas no meitenes vēlmēm.
Pēc Melli māsīcas Emmas White teiktā, meitene īpaši vēlas apmeklēt Disney World Floridā un Lapzemi.
Sākotnēji ģimene cerēja saziedot aptuveni 675 dolārus, taču Melli stāsts guva plašu sabiedrības atsaucību. Ziedojumu summa jau pietuvojusies 12 150 dolāriem.
Daļu savākto līdzekļu radinieki plāno ziedot Birmingemas bērnu slimnīcai un labdarības organizācijai Ronald McDonald House kā pateicību par palīdzību, ko tās sniedz Melli un viņas vecākiem.
«Par spīti visam briesmīgajam, ko vien var iedomāties, tas mūs kā ģimeni ir vēl vairāk satuvinājis,» atzina Emma.
Melli gadījums atgādina, ka ilgstošas un progresējošas bērna pašsajūtas pārmaiņas nevajadzētu ignorēt pat tad, ja sākotnēji tās atgādina parastu infekciju. Ja simptomi nepāriet, kļūst izteiktāki vai bērna stāvoklis būtiski atšķiras no ierastā, nepieciešama atkārtota ārsta konsultācija un, ja vajadzīgs, papildu izmeklējumi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru