5 negaidīti demences simptomi, kas var parādīties pirms atmiņas traucējumiem 0 527

Alcheimera slimība ir visizplatītākais demences cēlonis. Tā parasti attīstās pakāpeniski, tāpēc apkārtējie pirmās pārmaiņas nereti skaidro ar vecumu, nogurumu, stresu vai rakstura īpatnībām.

Vienlaikus zinātnieki pēta virkni uzvedības izmaiņu, kas var būt saistītas ar dažādām demences formām vēl pirms izteiktas atmiņas pasliktināšanās. Svarīgi ņemt vērā, ka daži no tālāk aprakstītajiem simptomiem ir raksturīgāki nevis Alcheimera slimībai, bet citām demences formām, īpaši frontotemporālajai demencei.

1. Mainījusies humora izjūta

Cilvēks, kurš agrāk novērtēja smalkus jokus, pēkšņi var sākt smieties par primitīvām, absurdām vai pat nepiemērotām lietām. Viņu var uzjautrināt situācijas, kas apkārtējiem nemaz nešķiet smieklīgas.

Londonas Universitātes koledžas pētnieki ir pētījuši humora izjūtas izmaiņas cilvēkiem ar dažādām demences formām. Dažu pacientu tuvinieki norādījuši, ka šādas pārmaiņas bijušas pamanāmas jau vairākus gadus pirms diagnozes noteikšanas.

Īpaši izteiktas humora izjūtas pārmaiņas var būt novērojamas dažu frontotemporālās demences formu gadījumā.

Tāpēc uzmanība būtu jāpievērš nevis tam, ka cilvēkam patīk vienkāršs vai absurds humors, bet gan pēkšņām un viņam neraksturīgām gaumes pārmaiņām, īpaši tad, ja tās pavada arī citas uzvedības izmaiņas.

2. Cilvēks sācis sliktāk rūpēties par sevi

Vēl viens iespējamais signāls var būt izmaiņas attieksmē pret savu izskatu un ikdienas paradumiem.

Cilvēks, kurš agrāk rūpīgi izvēlējās apģērbu, var sākt ģērbties laikapstākļiem vai situācijai neatbilstoši. Piemēram, vasarā viņš var iziet ārā pārāk silti saģērbies, bet aukstā laikā — nepietiekami pasargāts no sala.

Tāpat cilvēks var pārstāt pamanīt traipus uz apģērba, neaizpogātas pogas vai citas detaļas, kurām agrāk noteikti būtu pievērsis uzmanību.

Šādas pārmaiņas var būt saistītas ar atmiņas un uzmanības traucējumiem, kā arī grūtībām plānot darbības un pareizi novērtēt situāciju.

Tomēr jāņem vērā kopējais konteksts: nevērība pret savu izskatu pati par sevi nav Alcheimera slimības pazīme. Daudz svarīgāka ir acīmredzama un cilvēkam neraksturīga ierastās uzvedības maiņa.

3. Parādījušās problēmas pie stūres

Kognitīvo funkciju izmaiņas var ietekmēt arī spēju droši vadīt automašīnu.

Cilvēkam var kļūt grūtāk orientēties pat labi pazīstamās ielās, ievērot drošu distanci, pietiekami ātri reaģēt uz satiksmes situācijām vai pareizi novietot automašīnu stāvvietā. Dažkārt autovadītājs sāk daudz biežāk izmantot navigāciju maršrutos, kurus iepriekš labi pārzināja.

Pētnieki patiešām analizē braukšanas paradumu pārmaiņas kā vienu no iespējamiem veidiem, kas varētu palīdzēt pamanīt agrīnas kognitīvo spēju izmaiņas.

Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kad pieredzējis autovadītājs pēkšņi sāk regulāri sajaukt maršrutus, pieļaut sev neraksturīgas kļūdas vai apmaldīties labi pazīstamā apkārtnē.

Šādā situācijā jautājums attiecas ne tikai uz paša cilvēka veselību, bet arī uz viņa un citu satiksmes dalībnieku drošību.

4. Neparasta dāsnums un problēmas ar naudu

Kognitīvo traucējumu gadījumā var mainīties arī cilvēka finanšu uzvedība.

Piemēram, cilvēks, kurš agrāk pret naudu izturējies piesardzīgi un pārdomāti, pēkšņi var sākt veikt impulsīvus pirkumus, atdot lielas naudas summas, pārmērīgi uzticēties svešiniekiem vai piekrist apšaubāmiem piedāvājumiem.

Pētījumos atsevišķi kognitīvie traucējumi tiek saistīti ar spēju novērtēt finanšu riskus un citu cilvēku nodomus pasliktināšanos.

Tas var būt īpaši bīstami, jo cilvēks kļūst ievainojamāks pret krāpniekiem un dažādām finanšu manipulācijām.

Uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad šādas pārmaiņas notikušas pēkšņi: cilvēks vienmēr bijis taupīgs un uzmanīgs, bet tagad bez saprotama iemesla pārskaita naudu svešiniekiem vai pieņem finanšu lēmumus, kas viņam iepriekš nebūtu bijuši raksturīgi.

5. Pazuduši ierastie runas un sociālie „filtri”

Cilvēks pēkšņi var sākt biežāk lamāties, izteikt netaktiskas piezīmes vai skaļi pateikt lietas, kuras agrāk nekad nebūtu atļāvies teikt.

Šādas pārmaiņas var būt saistītas ar to smadzeņu reģionu darbības traucējumiem, kas iesaistīti paškontrolē un sociālajā uzvedībā. Sociālo ierobežojumu mazināšanās ir īpaši raksturīga dažiem frontotemporālās demences variantiem.

Turklāt runa nav tikai par necenzētas leksikas lietošanu. Var mainīties cilvēka uzvedība kopumā — viņš biežāk pārtrauc citus, pārkāpj personiskās robežas, izdara nepiemērotus žestus vai rīkojas situācijai neatbilstoši, pats nesaprotot, kāpēc tuviniekiem viņa rīcība šķiet dīvaina.

Tāpēc pēkšņa rupjība vai necenzētas valodas lietošana pati par sevi neliecina par diagnozi. Daudz nozīmīgāka pazīme ir izteikta personības maiņa un agrāk raksturīgās spējas kontrolēt savu uzvedību pasliktināšanās.

Kad patiešām vajadzētu vērsties pie ārsta

Ne mīlestība pret vienkāršām komēdijām, ne neveiksmīga automašīnas novietošana stāvvietā, ne nejauša rupjība nenozīmē, ka cilvēkam sākas Alcheimera slimība. Šādām pārmaiņām var būt ļoti dažādi cēloņi — sākot ar stresu un miega trūkumu un beidzot ar medikamentu lietošanu, depresiju vai citām veselības problēmām.

Uzmanību galvenokārt vajadzētu pievērst noturīgām un progresējošām ierastās uzvedības pārmaiņām, īpaši tad, ja vienlaikus pasliktinās atmiņa, orientēšanās spējas, runa, prasme plānot darbus vai tikt galā ar ierastajiem ikdienas uzdevumiem.

Šādā gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta un noskaidrot pārmaiņu iemeslu, nevis mēģināt patstāvīgi noteikt diagnozi.

Pirmās kognitīvo traucējumu pazīmes ne vienmēr sākas ar aizmirstiem vārdiem vai pazaudētām atslēgām. Dažkārt agrāk mainās cilvēka raksturs, finanšu uzvedība, runa, humora izjūta vai ierastās sadzīves prasmes. Tāpēc svarīgi vērtēt nevis vienu atsevišķu dīvainību, bet gan pārmaiņu kopumu un to attīstību laika gaitā. Ja cilvēks ir kļuvis acīmredzami citāds nekā agrāk un šīs pārmaiņas progresē, tas ir pietiekams iemesls konsultēties ar speciālistu.