Nieres var ilgi nesāpēt: profesore nosauc pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt 0 469

Profesore Oksana Drapkina skaidro, kādiem organisma signāliem jāpievērš uzmanība un kuriem cilvēkiem ir paaugstināts hroniskas nieru slimības risks.

Hroniska nieru slimība (HNS) ir stāvoklis, kad pakāpeniski pasliktinās nieru darbība. Slimības vēlīnās stadijās pacientam var būt nepieciešama nieru aizstājterapija, tostarp dialīze vai nieru transplantācija.

Pēc profesores Oksanas Drapkinas teiktā, nieres pilda daudz vairāk funkciju nekā tikai liekā šķidruma izvadīšanu no organisma.

Tās piedalās vielmaiņas galaproduktu izvadē, asinsspiediena regulēšanā, hormonu sintēzē, eritrocītu veidošanās procesā un D vitamīna aktivēšanā. Tāpēc nieru darbības pasliktināšanās var ietekmēt daudzas organisma sistēmas.

Pastāvīgs nogurums un reibonis

Viens no nieru darbības traucējumu simptomiem var būt pastāvīgs nogurums, reibonis, elpas trūkums, aukstuma sajūta un grūtības koncentrēties.

Viens no iespējamajiem iemesliem ir tas, ka hroniskas nieru slimības gadījumā samazinās eritropoetīna – hormona, kas stimulē eritrocītu veidošanos kaulu smadzenēs, – izstrāde.

Rezultātā attīstās anēmija, kuras dēļ audi saņem mazāk skābekļa. Cilvēks var justies vājš un daudz ātrāk nogurt pat pie ierastas fiziskās slodzes.

Ādas nieze un garšas izmaiņas

Par nieru darbības traucējumiem dažkārt var liecināt arī šķietami ar nierēm nesaistīti simptomi – ādas nieze vai tirpšanas sajūta, garšas izmaiņas, nepatīkama elpa, slikta dūša un vemšana.

Nieres piedalās vielmaiņas galaproduktu izvadē no organisma. Ja to funkcija ievērojami pasliktinās, dažādas vielas sāk uzkrāties asinīs, izraisot šādas sūdzības.

Tomēr šie simptomi ir raksturīgi arī daudzām citām saslimšanām, tāpēc paši par sevi tie vēl nenorāda uz nieru slimību.

Sirds ritma traucējumi un muskuļu vājums

Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā var mainīties elektrolītu līdzsvars asinīs, īpaši paaugstināties kālija līmenis.

Izteikta kālija koncentrācijas palielināšanās var izraisīt muskuļu vājumu un sirds ritma traucējumus. Šāds stāvoklis var būt bīstams un prasa neatliekamu medicīnisku izvērtējumu.

Sejas, roku un kāju tūska

Vēl viena iespējamā pazīme ir tūska.

Ja nieres nespēj pietiekami efektīvi izvadīt nātriju un lieko šķidrumu, tas sāk uzkrāties organismā. Tūska var parādīties uz kājām, rokām un sejas.

Tomēr jāatceras, ka tūsku var izraisīt arī daudzi citi iemesli – uztura paradumi, sirds, aknu vai vēnu saslimšanas.

Putojošs urīns

Arī urīna izskata izmaiņas var būt iemesls pārbaudīt nieru veselību.

Īpaša uzmanība jāpievērš noturīgām, izteiktām putām urīnā. Tas var liecināt par paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu urīnā, kas bieži saistīts ar nieru kamoliņu jeb glomerulu bojājumu.

Tomēr vienreizēja putu parādīšanās vēl nenozīmē slimību – to var ietekmēt arī urīna strūklas stiprums un citi faktori.

Pie citiem iespējamajiem hroniskas nieru slimības simptomiem profesore Drapkina min paaugstinātu asinsspiedienu, miega traucējumus, samazinātu dzimumtieksmi, svara zudumu un izmaiņas kaulu audos.

Kam risks ir vislielākais

Viens no būtiskākajiem hroniskas nieru slimības riska faktoriem ir cukura diabēts.

Pēc Drapkinas teiktā, ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs bojā nieru asinsvadus un pakāpeniski pasliktina to darbību.

Vēl viens nozīmīgs riska faktors ir arteriālā hipertensija. Šī saistība darbojas abos virzienos – paaugstināts asinsspiediens bojā nieres, savukārt nieru darbības traucējumi var veicināt asinsspiediena paaugstināšanos.

Nieru slimības ir cieši saistītas arī ar sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Ārsti lieto terminu «kardiorenālais sindroms», kas raksturo abu orgānu savstarpējo ietekmi.

Pie citiem riska faktoriem pieder dažas nieru iekaisuma slimības, policistiskā nieru slimība, urīna atteces traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis un noteiktu medikamentu lietošana.

Īpaša uzmanība jāpievērš ilgstošai un nekontrolētai pretsāpju līdzekļu, īpaši nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, lietošanai.

Kā samazināt risku

Nieru slimību profilaksē svarīgi ir tie paši paradumi, kas palīdz aizsargāt sirds un asinsvadu sistēmu un vielmaiņu – sabalansēts uzturs, mērena sāls lietošana, regulāras fiziskās aktivitātes, atteikšanās no smēķēšanas un veselīga ķermeņa masas uzturēšana.

Tikpat svarīgi ir regulāri kontrolēt asinsspiedienu, glikozes un holesterīna līmeni asinīs, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu risku.

Nepieciešamais šķidruma daudzums katram cilvēkam ir individuāls un atkarīgs no veselības stāvokļa, uztura, fiziskās slodzes un citiem faktoriem. Universāls ieteikums visiem obligāti izdzert noteiktu ūdens daudzumu nav piemērojams, īpaši cilvēkiem ar dažām sirds vai nieru slimībām.

Arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi jālieto tikai saskaņā ar lietošanas instrukciju un nedrīkst pārsniegt ieteiktās devas. Ja zāles nepieciešams lietot ilgstoši, ieteicams konsultēties ar ārstu.

Hroniskas nieru slimības lielākā bīstamība ir tā, ka agrīnās stadijās tā bieži norit gandrīz bez simptomiem. Tāpēc nav vērts gaidīt izteiktas slimības pazīmes, īpaši cilvēkiem ar cukura diabētu vai paaugstinātu asinsspiedienu. Asins un urīna analīzes ļauj atklāt nieru darbības traucējumus daudz agrāk, nekā parādās nopietni slimības simptomi.