Mūsu organisms visu diennakti mūs pasargā no ārējiem apdraudējumiem, un daudzas tā reakcijas šķiet tik ierastas, ka mēs pat neaizdomājamies par to patieso nozīmi. Žāvāšanās, šķaudīšana, žagas vai pat “zosāda” — tās nav nejaušas parādības, bet gan dabiskas organisma reakcijas, kas palīdz pielāgoties apkārtējai videi un pasargāt sevi.
Žāvāšanās
Žāvāšanās parādās ne tikai tad, kad esam noguruši vai vēlamies gulēt. Pastāv uzskats, ka tā var palīdzēt regulēt smadzeņu temperatūru, veicinot to atdzišanu noguruma vai intensīvas garīgās slodzes laikā.
Šķaudīšana
Šķaudīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā organisms attīra elpceļus. Ar tās palīdzību organisms cenšas atbrīvoties no putekļiem, alergēniem, mikroorganismiem un citiem kairinātājiem, kas nonākuši deguna dobumā.
Pastaipīšanās
Rīta pastaipīšanās palīdz sagatavot ķermeni aktīvai dienai. Tā izstiepj muskuļus, veicina asinsriti, palielina muskuļu tonusu un ļauj organismam vieglāk pāriet no atpūtas stāvokļa uz aktīvu kustību.
Žagas
Visbiežāk žagas rodas pēc pārāk ātras ēšanas, pārēšanās vai gaisa norīšanas. Žagas izraisa pēkšņas, nekontrolētas diafragmas saraušanās, kam seko strauja balss spraugas aizvēršanās. Šajā procesā nozīme var būt arī klejotājnerva jeb vagus nerva un citu ar diafragmu saistīto nervu kairinājumam.
Miokloniskie raustījumi pirms miega
Daudziem ir pazīstama sajūta, kad aizmiegot ķermenis pēkšņi strauji saraujas, dažkārt radot pat krišanas sajūtu. Šo parādību sauc par hipnisko jeb miega miokloniju.
Tā ir izplatīta un parasti nekaitīga organisma reakcija, kas rodas pārejā no nomoda uz miegu. Precīzs tās mehānisms nav pilnībā noskaidrots, taču tiek uzskatīts, ka šādi raustījumi var būt saistīti ar nervu sistēmas darbības pārmaiņām, organismam pakāpeniski pārejot miega stāvoklī.
Krokaini pirksti pēc atrašanās ūdenī
Pēc ilgstošas atrašanās ūdenī pirkstu āda kļūst krokaina. Šo reakciju kontrolē nervu sistēma — zem ādas esošie asinsvadi sašaurinās, mainot pirkstu virsmas formu.
Pastāv uzskats, ka šī īpatnība var palīdzēt labāk satvert slapjus priekšmetus un uzlabot pirkstu saķeri ar mitrām virsmām.
Atmiņas traucējumi pēc spēcīga stresa
Reizēm pēc smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem cilvēkam var būt grūti atcerēties atsevišķus notikumus vai to detaļas. Spēcīgs stress var ietekmēt uzmanību, informācijas apstrādi un atmiņu veidošanos, tāpēc dažas atmiņas var saglabāties fragmentāri.
Atsevišķos gadījumos traumatiski pārdzīvojumi var būt saistīti arī ar disociatīviem atmiņas traucējumiem. Tomēr šī reakcija ir sarežģītāka par vienkāršu smadzeņu mēģinājumu “izdzēst” nepatīkamas atmiņas.
“Zosāda”
Zosāda parādās ne tikai aukstumā, bet arī spēcīgu emociju brīžos. Šis mehānisms ir mantots no mūsu tālajiem senčiem: saraujoties sīkajiem muskuļiem pie matu folikuliem, apmatojums paceļas stāvus.
Dzīvniekiem ar biezu apmatojumu šāda reakcija palīdz saglabāt siltumu, bet apdraudējuma gadījumā ļauj izskatīties lielākiem. Mūsdienu cilvēkam šis reflekss lielā mērā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi, taču joprojām ir saglabājies.
Asaras
Asaras aizsargā acis no putekļiem un svešķermeņiem, mitrina acs virsmu un satur vielas, kas palīdz aizsargāt to no mikroorganismiem.
Savukārt emocionāla raudāšana ir sarežģīta organisma reakcija uz spēcīgiem pārdzīvojumiem. Daudzi cilvēki pēc raudāšanas izjūt emocionālu atvieglojumu un spriedzes mazināšanos.
Cilvēka organisms nepārtraukti rūpējas par mūsu drošību, izmantojot daudzus līdzīgus aizsardzības un pielāgošanās mehānismus. Lielāko daļu no tiem mēs ikdienā pat nepamanām, taču tie palīdz ķermenim reaģēt uz apkārtējās vides pārmaiņām, kairinātājiem un dažādiem apdraudējumiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru