Tajvānas zinātnieki secinājuši, ka magnija trūkums asinīs var būt saistīts ar paaugstinātu demences attīstības risku cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem. Pētnieku ieskatā šis rādītājs var palīdzēt ārstiem savlaicīgāk identificēt cilvēkus, kuriem nepieciešama kognitīvo traucējumu profilakse.
Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Frontiers in Nutrition, balstīti uz vairāk nekā 325 000 cilvēku datu analīzi no starptautiskās datubāzes "TriNetX". Autori noskaidroja, ka cilvēkiem, kuriem gada laikā divas reizes asinīs konstatēts magnija līmenis zem 1,7 mg/dl, demences attīstības risks bija par 33% lielāks.
Visizteiktākā saistība konstatēta ar asinsvadu demenci — tās attīstības risks bija par 63% lielāks. Turklāt magnija deficīts bija saistīts ar paaugstinātu insulta risku un lielāku mirstību no visiem cēloņiem.
Zinātnieki norāda, ka magnijam ir svarīga nozīme sirds un asinsvadu sistēmas un nervu sistēmas darbībā, kā arī tas piedalās vielmaiņas procesos. Tā trūkuma gadījumā var pasliktināties smadzeņu asinsapgāde un tikt traucēta signālu pārraide starp nervu šūnām, kas savukārt var veicināt kognitīvo traucējumu attīstību.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka arī pārmērīgs magnija daudzums organismā var nebūt drošs. Speciālisti neiesaka patstāvīgi lietot magnija preparātus bez konsultēšanās ar ārstu, jo nepareiza to lietošana var izraisīt blakusparādības un kaitēt veselībai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru