Ne tikai pret krampjiem: ārste izskaidroja, kāpēc magnijs nepieciešams gandrīz ikvienam 0 255

Endokrinoloģe un uztura speciāliste pastāstīja, kāpēc organismam nepieciešams magnijs, kā atpazīt tā deficītu un no kādiem produktiem šo minerālvielu vislabāk uzņemt.

Minerālviela, bez kuras organisms nevar darboties

Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 21–28 grami magnija, un gandrīz puse no šīm rezervēm atrodas kaulaudos. Magnijs piedalās olbaltumvielu un DNS sintēzē, nervu impulsu pārvadē un ATP ražošanā — procesā, kas nodrošina šūnas ar enerģiju. Tieši tāpēc magnija trūkuma gadījumā cilvēks bieži izjūt vājumu un pastāvīgu nogurumu.

Magnijs ir ne mazāk svarīgs arī vielmaiņai. Tas aktivizē fermentus, kas piedalās olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu pārstrādē, veicina normālu zarnu darbību, uzlabo peristaltiku un palīdz novērst aizcietējumus.

Kāpēc magniju sauc par "miera minerālvielu"

Viena no galvenajām magnija funkcijām ir nervu sistēmas darbības nodrošināšana. Tas piedalās neiropeptīdu sintēzē, kuriem ir nozīme atmiņas, koncentrēšanās spēju, miega kvalitātes un kognitīvo funkciju nodrošināšanā. Turklāt magnijs mijiedarbojas ar gamma-aminosviestskābi — vielu, kas palīdz mazināt pārmērīgu nervu šūnu aktivitāti.

Tāpēc nepieciešamība pēc magnija var palielināties emocionālas spriedzes, hroniska stresa un paaugstinātas garīgās slodzes periodos. Minerālviela palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību, kas savukārt var palīdzēt mazināt kairināmību un uzlabot koncentrēšanās spējas.

Magnijs ir iesaistīts arī procesos, kas saistīti ar labsajūtu un organisma reakciju uz stresu. Tā trūkuma gadījumā biežāk var parādīties garastāvokļa svārstības, apātija un emocionāls izsīkums.

Sirds, kauli un imunitāte

Magnijam ir nozīmīga loma arī sirds un asinsvadu sistēmas darbībā. Tas palīdz uzturēt normālu sirds ritmu un asinsvadu tonusu, kā arī ir iesaistīts asinsspiediena regulēšanā.

Kauliem magnijs ir tikpat nozīmīgs. Tas piedalās procesos, kas nepieciešami normālai kaulu un zobu veselībai, kā arī mijiedarbojas ar kalciju un D vitamīnu.

Vēl viena svarīga funkcija ir imūnsistēmas darbības nodrošināšana. Magnijs ir iesaistīts daudzos šūnu procesos un palīdz organismam uzturēt normālu aizsardzības sistēmu darbību.

Turklāt magnijs ir saistīts ar glikozes vielmaiņu un insulīna darbību, tāpēc pietiekams šīs minerālvielas daudzums ir svarīgs normālas vielmaiņas uzturēšanai.

Kādi simptomi var liecināt par magnija trūkumu

Magnija trūkums var izpausties ar dažādiem simptomiem, kurus cilvēki bieži saista ar pārmērīgu nogurumu vai stresu.

Iespējamie simptomi ir:

• bezmiegs, grūtības iemigt un miega traucējumi;

• nogurums un vājums;

• krampji un muskuļu spazmas;

• galvassāpes;

• tirpšana un nejutīgums ekstremitātēs;

• kairināmība un garastāvokļa pārmaiņas;

• atsevišķos gadījumos — gremošanas sistēmas darbības traucējumi.

Šie simptomi nav specifiski tikai magnija trūkumam un var būt saistīti arī ar daudziem citiem veselības stāvokļiem. Tāpēc pēc tiem vien nav iespējams droši noteikt magnija deficītu.

Kāpēc rodas deficīts

Magnija rezerves organismā var samazināties dažādu iemeslu dēļ. Viens no faktoriem var būt ilgstošs stress, kas ietekmē organisma vielmaiņas procesus un nepieciešamību pēc dažādām uzturvielām.

Nozīme ir arī uzturam. Nepilnvērtīgs vai vienveidīgs uzturs var nenodrošināt organismu ar nepieciešamo magnija daudzumu, savukārt pārmērīga alkohola lietošana var veicināt magnija trūkumu.

Par deficīta cēloni var kļūt arī dažas slimības — cukura diabēts, gremošanas trakta darbības traucējumi un malabsorbcijas sindromi. Magnija līmeni var ietekmēt arī atsevišķi medikamenti, tostarp diurētiskie līdzekļi un daži citi ilgstoši lietoti preparāti.

Cik daudz magnija nepieciešams cilvēkam

Nepieciešamais magnija daudzums ir atkarīgs no cilvēka vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa un citiem faktoriem. Pieaugušajiem dienā parasti nepieciešami aptuveni 300–420 mg magnija.

Individuālā nepieciešamība var atšķirties, tāpēc gadījumos, kad ir aizdomas par magnija deficītu vai nepieciešamību lietot uztura bagātinātājus, ieteicams konsultēties ar ārstu.

Kuri produkti ir bagāti ar magniju

Labākais veids, kā nodrošināt organismu ar pietiekamu magnija daudzumu, ir sabalansēts un daudzveidīgs uzturs.

Īpaši bagāti ar šo minerālvielu ir:

• spināti, rukola, skābenes un citi zaļie lapu dārzeņi;

• pilngraudu produkti;

• pupas, lēcas un citi pākšaugi;

• rieksti un sēklas;

• avokado;

• banāni.

Magnijs atrodams arī zivīs un dažos citos dzīvnieku izcelsmes produktos. Labs magnija avots var būt arī tumšā šokolāde ar augstu kakao saturu.

Kad nepieciešami uztura bagātinātāji

Ja nepieciešamo magnija daudzumu nav iespējams uzņemt ar uzturu vai ir konstatēts tā deficīts, ārsts var ieteikt magniju saturošus preparātus vai uztura bagātinātājus. Dažādām magnija formām ir atšķirīga uzsūkšanās spēja un panesamība, tāpēc piemērotāko preparātu vēlams izvēlēties, konsultējoties ar speciālistu.

Magnijs var mijiedarboties ar atsevišķiem medikamentiem, tostarp dažām antibiotikām un citām zālēm, tāpēc starp to lietošanu var būt nepieciešams ievērot noteiktu laika intervālu.

Pašārstēšanās ar uztura bagātinātājiem nav ieteicama. Lai gan magnija pārpalikums no pārtikas veseliem cilvēkiem parasti nerada problēmas, pārmērīgas magniju saturošu preparātu devas, īpaši cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt nevēlamas blakusparādības. Tāpēc nepieciešamību pēc magnija preparātu lietošanas un piemērotu devu ieteicams noteikt kopā ar ārstu, izvērtējot veselības stāvokli.