Nosaukta profesija, kuras pārstāvji visretāk mirst no Alcheimera slimības 0 870

Daudzi uzskata, ka pret demenci vislabāk pasargāti ir intelektuālo profesiju pārstāvji — zinātnieki, ārsti un pasniedzēji. Tomēr jauna pētījuma rezultāti izrādījušies negaidīti.

ASV speciālisti analizēja gandrīz 9 000 000 nāves apliecību, kas izsniegtas dažādos štatos laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam. Ņemot vērā vecumu, dzimumu, izglītības līmeni un citus faktorus, izrādījās, ka Alcheimera slimība bija nāves cēlonis aptuveni vienam no 100 taksometru un ātrās palīdzības automašīnu vadītājiem. Salīdzinājumam — 443 pētītajās profesijās vidējais rādītājs bija aptuveni viens gadījums uz 60 cilvēkiem.

Pētnieki uzsver, ka tas nenozīmē, ka automašīnas vadīšana pati par sevi samazina saslimšanas risku. Viņuprāt, iespējamais aizsargājošais efekts ir saistīts ar pastāvīgu telpisko navigāciju.

Taksometru un ātrās palīdzības automašīnu vadītāji nepārtraukti nosaka savu atrašanās vietu, plāno maršrutus, koriģē tos atkarībā no situācijas uz ceļiem un faktiski pastāvīgi atjauno savu iekšējo apkārtnes "karti".

Tieši tāpēc līdzīgas priekšrocības netika konstatētas maršruta autobusu vadītājiem, kuri ikdienā brauc pa vienu un to pašu iepriekš zināmo maršrutu.

Zinātnieki šo efektu saista ar hipokampu — smadzeņu daļu, kurai ir būtiska nozīme atmiņas un telpiskās orientēšanās procesos. Tieši hipokamps ir viena no pirmajām smadzeņu struktūrām, kas cieš Alcheimera slimības gadījumā, un orientēšanās traucējumi telpā tiek uzskatīti par vienu no agrīnajiem slimības simptomiem.

Vēl 20. gadsimta 90. gadu beigās britu neirobiologi pētīja licencētu Londonas taksometru vadītāju smadzenes. Lai iegūtu tiesības strādāt Lielbritānijas galvaspilsētā, viņiem jāpārzina vairāk nekā 25 000 ielu un tūkstošiem maršrutu.

Pētījums parādīja, ka šādu vadītāju hipokampa aizmugurējā daļa bija ievērojami lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem. Turklāt, jo ilgāk cilvēks bija strādājis par taksometra vadītāju, jo izteiktākas bija šīs pārmaiņas.

Kā norāda Teksasas Universitātes profesors Hatims Šarifs, pārmaiņas nebija iedzimtas — tās veidojās ilgstošas telpiskās navigācijas prakses rezultātā.

Pētnieki arī vērš uzmanību uz to, ka aktīvs darbs ar telpisko informāciju ir raksturīgs arī citām profesijām. Starp tām ir:

• ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) speciālisti;

• kartogrāfi;

• pilsētplānotāji;

• inženieri.

Šo profesiju pārstāvji ik dienu strādā ar digitālajām kartēm, analizē telpiskos datus un vienlaikus izmanto dažādus mērogus un koordinātu sistēmas.

Pagaidām nav skaidrs, vai darbs ar digitālajām kartēm nodrošina tādu pašu aizsargājošu efektu kā pastāvīga navigācija reālajā pilsētvidē. Tomēr pētījumi rāda, ka hipokamps piedalās ne tikai orientēšanās procesos reālajā vidē, bet arī sarežģītu telpisko modeļu veidošanā.

Nozīme ir ne tikai profesijai, bet arī dzīves videi. Pētījumu dati liecina, ka cilvēki, kuri dzīvo apkaimēs ar blīvu ielu tīklu, daudziem krustojumiem un dažādiem iespējamiem maršrutiem, retāk saskaras ar demenci.

Tāpēc speciālisti iesaka laiku pa laikam mainīt ierasto ceļu uz mājām vai darbu, biežāk orientēties patstāvīgi un nepaļauties vienīgi uz navigācijas ierīcēm. Šādi vienkārši vingrinājumi palīdz uzturēt smadzeņu aktivitāti un trenēt smadzeņu apgabalus, kas saistīti ar atmiņu un telpisko domāšanu.