Zeme dziedē: zinātnieki skaidro, kāpēc darbs dārzā uzlabo noskaņojumu 0 255

Daudzi ir pamanījuši, ka pēc dažām stundām, kas pavadītas dārzā vai sakņu dobēs, noskaņojums uzlabojas un stress mazinās. Zinātnieki uzskata, ka šim efektam ir pilnīgi zinātnisks izskaidrojums.

Baktērija, kas palīdz cīnīties ar stresu

Augsnē dzīvo nekaitīga baktērija Mycobacterium vaccae. Tā savu nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka pirmo reizi tika atklāta govs mēslos.

Pētnieki uzskata, ka, strādājot ar augsni, cilvēks ieelpo mikroskopiskas augsnes daļiņas, kurās atrodas šīs baktērijas. Tās spēj ietekmēt imūnsistēmu un smadzeņu darbību, radot efektu, kas līdzinās dabīgam antidepresantam.

Ko parādīja pētījumi

Interese par Mycobacterium vaccae radās pēc tam, kad Bristoles Universitātes un Londonas Universitātes koledžas zinātnieki novēroja negaidītu pašsajūtas uzlabošanos onkoloģiskajiem pacientiem, kuru ārstēšanā tika izmantota šī baktērija.

Vēlāk eksperimenti ar dzīvniekiem parādīja, ka Mycobacterium vaccae aktivizē neironus, kas ražo serotonīnu — vienu no svarīgākajiem neirotransmiteriem, kurš saistīts ar labu garastāvokli. Pelēm samazinājās trauksme un palielinājās noturība pret stresu.

Tā kā serotonīna trūkums bieži tiek saistīts ar depresijas attīstību, zinātnieki pieļauj, ka saskare ar šo augsnes baktēriju var daļēji izskaidrot dārzkopības pozitīvo ietekmi uz cilvēka emocionālo labsajūtu.

Protams, pastaigas un darbs vasarnīcā neaizstāj profesionālu ārstēšanu psihisku traucējumu gadījumā. Taču speciālisti uzsver, ka fiziskās aktivitātes, uzturēšanās svaigā gaisā, saskare ar dabu un augsnes mikroorganismiem kopā var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot garastāvokli.

Mūsdienu pētījumi arvien biežāk apstiprina, ka brauciens uz vasarnīcu ir ne tikai iespēja atpūsties no pilsētas steigas, bet arī veids, kā stiprināt emocionālo labsajūtu un rūpēties par psihisko veselību.