Vasarnīca samazina neārstējamas slimības risku: zinātnieki noskaidrojuši, ka tam pat nav jārok dobes 0 294

Ja vasarā cenšaties pēc iespējas biežāk doties uz vasarnīcu, jums ir vēl viens iemesls to darīt. Jauns pētījums liecina, ka atpūta dabā var samazināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku — pat tad, ja jūs nerok dobes un neaudzējat dārzeņus.

Kvīnslendas Universitātes pētnieki Austrālijā analizēja vairāk nekā 19 000 Lielbritānijas Biobankas dalībnieku datus. Pētījumā tika ņemts vērā dalībnieku vecums, veselības stāvoklis, dzīvesveids, ieradumi un dzīves apstākļi.

Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā BMC Public Health, parādīja, ka cilvēkiem, kuriem ir savs dārzs vai kuri dzīvo zaļā vidē, 2. tipa cukura diabēta attīstības risks ir par 5,7% mazāks nekā tiem, kuri dzīvo blīvi apbūvētās pilsētu teritorijās.

Pētnieki uzskata, ka pozitīvo efektu nosaka vairāki faktori. Uzturēšanās svaigā gaisā veicina D vitamīna sintēzi, palīdz mazināt stresu un labvēlīgi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību.

Protams, dārza darbi palielina fizisko aktivitāti, kas stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo izturību un palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru. Tomēr, kā uzsver zinātnieki, arī pasīva atpūta dabā sniedz ievērojamu labumu.

Pēc pētnieku teiktā, nav nepieciešams stundām ilgi strādāt dobēs. Pietiek doties uz vasarnīcu, pastaigāties, atpūsties koku ēnā, lasīt grāmatu šūpuļtīklā, peldēties vai vienkārši pavadīt laiku kopā ar ģimeni svaigā gaisā.

Speciālisti arī uzsver zaļo zonu nozīmi pilsētās. Viņuprāt, parki, skvēri un mežaparki ir svarīgi hronisku slimību profilaksei, tāpēc tiem jābūt pieejamiem visu vecumu iedzīvotājiem.

Pētījums apstiprina, ka regulāra uzturēšanās dabā ir vērtīga ne tikai emocionālajai labsajūtai, bet arī fiziskajai veselībai. Pat mierīga atpūta vasarnīcā var kļūt par vienu no faktoriem, kas palīdz samazināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku.