Pazeminājies asinsspiediens? Ārste skaidro, ko darīt vispirms un kad nedrīkst vilcināties 0 531

Skaidrojam kopā ar ārsti, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību un kādos gadījumos nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Strauju asinsspiediena pazemināšanos bieži pavada vājums, reibonis, tumsa gar acīm, slikta dūša un sajūta, ka spēki pēkšņi izsīkst. Dažkārt cilvēks jūtas tik slikti, ka nespēj normāli pārvietoties vai veikt ikdienas darbības.

Pēc ārstes-terapeites un kardioloģes Ksenijas Pokrovskas teiktā, zems asinsspiediens ne vienmēr nozīmē nopietnu veselības problēmu. Tomēr ir situācijas, kad medicīnisko palīdzību atlikt nedrīkst.

Kādu asinsspiedienu uzskata par zemu?

Asinsspiediens parāda, ar kādu spēku asinis spiež uz asinsvadu sieniņām. Tas sastāv no diviem rādītājiem: augšējā jeb sistoliskā spiediena, kas raksturo spiedienu sirds saraušanās brīdī, un apakšējā jeb diastoliskā spiediena, kas tiek noteikts sirds muskulim atslābstot.

«Par pazeminātu asinsspiedienu parasti uzskata rādītājus zem 90/60 mmHg. Taču paši skaitļi ne vienmēr liecina par problēmu. Dažiem cilvēkiem šāds asinsspiediens ir organisma īpatnība un nerada nekādu diskomfortu. Bažām ir pamats tad, ja asinsspiediens strauji pazeminās salīdzinājumā ar cilvēkam ierastajiem rādītājiem vai parādās izteikti simptomi — vājums, reibonis, koordinācijas traucējumi, ģībšanas sajūta vai samaņas zudums,» skaidro Ksenija Pokrovska.

Kāpēc asinsspiediens pazeminās?

Arteriālā asinsspiediena pazemināšanās iemeslu ir daudz. Daļa no tiem ir īslaicīgi, bet citi var liecināt par nopietnām veselības problēmām.

Biežākie cēloņi ir:

• dehidratācija nepietiekamas šķidruma uzņemšanas, paaugstinātas temperatūras, vemšanas vai caurejas dēļ;

• asins zudums, arī slēpta asiņošana;

• medikamentu lietošana — asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi, diurētiķi, daži sirds un psihotropie medikamenti;

• sirds darbības traucējumi, tostarp aritmijas un sirds mazspēja;

• vairogdziedzera un virsnieru saslimšanas;

• anēmija, kā arī noteiktu vitamīnu un mikroelementu trūkums;

• infekcijas slimības ar augstu temperatūru;

• strauja piecelšanās no guļus vai sēdus stāvokļa (ortostatiskā hipotensija);

• grūtniecība, pusaudža vecums un senioru vecums.

Ārste uzsver, ka gadījumos, ja asinsspiediens ilgstoši saglabājas zems un to pavada pastāvīgs vājums, darbspēju samazināšanās un bieži reiboņi, noteikti jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu cēloni.

Ko darīt, ja asinsspiediens strauji pazeminājies?

Galvenais uzdevums ir nodrošināt pietiekamu asins pieplūdi smadzenēm un novērst iespējamu kritienu vai samaņas zudumu.

«Vispirms jāapguļas uz muguras un nedaudz jāpaceļ kājas, zem tām paliekot spilvenu, sarullētu segu vai salocītu apģērbu. Tas palīdz asinīm labāk pieplūst smadzenēm un samazina ģībšanas risku. Ja apgulties nav iespējams, jāapsēžas un jānoliec galva zemāk par krūtīm, piemēram, pie ceļiem,» iesaka Ksenija Pokrovska.

Pēc tam ieteicams:

• atbrīvot ciešu apģērbu, atpogāt apkakli vai atlaist jostu;

• atvērt logu un nodrošināt svaigu gaisu;

• dažas minūtes mierīgi un dziļi elpot;

• izmērīt asinsspiedienu un pulsu, ja tas ir iespējams.

Ja cilvēks ir pie samaņas, viņam var piedāvāt glāzi ūdens, ko dzert nelieliem malkiem.

Ja nav kontrindikāciju, var izdzert saldu tēju vai kafiju. Kofeīns īslaicīgi var paaugstināt asinsspiedienu, taču ārste uzsver, ka kafiju nevajadzētu izmantot kā ilgtermiņa līdzekli cīņā ar hipotensiju.

Pat ja pašsajūta uzlabojas, nevajadzētu strauji piecelties. Vispirms dažas minūtes mierīgi jāpasēž un tikai pēc tam lēnām jāpieceļas, lai izvairītos no atkārtotas asinsspiediena pazemināšanās.

Ko darīt ģībšanas gadījumā?

Ja cilvēks zaudējis samaņu, viņš jānogulda uz līdzenas virsmas un jāpaceļ kājas.

Jānodrošina svaiga gaisa piekļuve un jāatbrīvo kakls un krūškurvis no cieša apģērba.

Nedrīkst mēģināt cilvēku uzreiz apsēdināt vai strauji piecelt kājās pēc samaņas atgūšanas. Organismam nepieciešams laiks, lai atjaunotos.

«Ja cilvēks neatgūst samaņu vienas līdz divu minūšu laikā, nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Nekādā gadījumā nedrīkst dot ūdeni, ēdienu vai medikamentus cilvēkam bez samaņas, jo viņš var aizrīties. Nav ieteicams arī sist pa vaigiem vai izmantot citas agresīvas metodes, cenšoties viņu atmodināt,» uzsver speciāliste.

Kad steidzami jāsauc ātrā palīdzība?

Neatliekama medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja kopā ar asinsspiediena pazemināšanos parādās:

• samaņas zudums vai atkārtoti ģībšanas gadījumi;

• runas traucējumi;

• apjukums;

• vienas ķermeņa puses vājums vai nejutīgums;

• sāpes krūtīs;

• izteikts elpas trūkums;

• auksti, lipīgi sviedri;

• izteikts bālums;

• asiņošanas pazīmes;

• smaga vemšana vai izteikta dehidratācija;

• strauja pašsajūtas pasliktināšanās grūtniecības laikā.

Īpaši bīstama ir situācija, ja asinsspiediens turpina pazemināties, neskatoties uz sniegto pirmo palīdzību.

Kā izvairīties no atkārtotām hipotensijas epizodēm?

Ja pazemināta asinsspiediena epizodes atkārtojas regulāri, svarīgi vērsties pie ārsta un veikt nepieciešamos izmeklējumus. Lai noskaidrotu cēloni, var būt nepieciešamas asins analīzes, sirds izmeklējumi un endokrīnās sistēmas pārbaude.

Atkārtotu epizožu risku palīdz samazināt vienkārši profilakses pasākumi:

• dzert pietiekami daudz ūdens;

• regulāri un pilnvērtīgi ēst;

• pēc miega necelties strauji;

• uzturēt mērenu fizisko aktivitāti;

• izvairīties no liela karstuma un slikti vēdināmām telpām.

Cilvēkiem ar ortostatisku hipotensiju ārsts var ieteikt lietot kompresijas zeķes vai citu kompresijas trikotāžu, kā arī pielāgot fizisko aktivitāšu režīmu.

Pats par sevi zems asinsspiediens ne vienmēr ir bīstams — daudziem cilvēkiem tā ir organisma individuāla īpatnība. Tomēr, ja hipotensiju pavada samaņas zudums, izteikts vājums, sāpes krūtīs, runas traucējumi vai šādas epizodes atkārtojas regulāri, vizīti pie ārsta atlikt nedrīkst. Savlaicīgi sniegta pirmā palīdzība palīdz ātri uzlabot pašsajūtu, savukārt izmeklējumi ļauj laikus atklāt nopietnas saslimšanas un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.