Nosaukta aminoskābe, kas palīdz imūnsistēmai atpazīt vēža šūnas un vīrusus 0 326

Mūsu organisms nepārtraukti cīnās ar vīrusiem, baktērijām un šūnām, kurās radušās bīstamas mutācijas. Tomēr aizsargspēju efektivitāte lielā mērā ir atkarīga arī no pilnvērtīga uztura. Rokfellera universitātes (ASV) pētnieki noskaidrojuši, ka vienu no galvenajām lomām imūnās atbildes nodrošināšanā spēlē aminoskābe arginīns.

Arginīns ir nepieciešams normālai olbaltumvielu sintēzei. Zinātnieki atklāja, ka šīs aminoskābes trūkuma gadījumā tiek traucēta ribosomu darbība – šūnu struktūras, kas atbild par olbaltumvielu veidošanos. Tā rezultātā samazinās MHC-I olbaltumvielas sintēze, kas darbojas kā sava veida «signāls» imūnsistēmai, palīdzot T limfocītiem atpazīt ar vīrusiem inficētas vai izmainītas šūnas.

Ja šī signāla nav, imūnsistēmai kļūst grūtāk laikus pamanīt potenciālos draudus, un bojātajām šūnām rodas iespēja nekontrolēti vairoties.

Ko atklāja pētījums?

Pētot dažādas saslimšanas – no gripas un Covid-19 līdz resnās zarnas vēzim –, zinātnieki novēroja vienu kopīgu tendenci: pazemināts arginīna līmenis bija saistīts ar organisma aizsargmehānismu pavājināšanos.

Eksperimenti ar pelēm parādīja, ka uzturs ar paaugstinātu arginīna saturu samazināja jaunu audzēju veidošanos. Turklāt dzīvnieki, kas saņēma pietiekamu daudzumu šīs aminoskābes, vieglāk pārslimoja vīrusu infekcijas, un slimības simptomi bija ievērojami vieglāki.

Pētnieki arī secināja, ka pozitīva ietekme bija novērojama pat tad, ja arginīna uzņemšanu sāka tikai pēc inficēšanās.

Kuros produktos ir arginīns?

Parasti organisms spēj arginīnu sintezēt pats, tomēr spēcīga stresa, intensīvas fiziskas slodzes, traumu vai infekciju laikā ar to var nepietikt.

Arginīna krājumus palīdz papildināt ikdienā lietojami pārtikas produkti.

Dzīvnieku izcelsmes produkti:

• liellopu gaļa un putnu gaļa;
• lasis un tuncis;
• garneles un kalmāri;
• olas;
• piena produkti.

Augu izcelsmes produkti:

• ķirbju un saulespuķu sēklas;

• zemesrieksti, mandeles, valrieksti un ciedru rieksti;

• soja, tofu un edamame;

• lēcas un turku zirņi.

Biologi norāda, ka ar vecumu arginīna līmenis organismā pakāpeniski samazinās. Tas var būt viens no faktoriem, kas veicina smagāku vīrusu infekciju norisi un lielāku uzņēmību pret dažām onkoloģiskām saslimšanām vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Pētījuma autori uzsver, ka pietiekams arginīna daudzums uzturā palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību. Vienlaikus viņi atgādina, ka pašreizējie secinājumi galvenokārt balstās uz laboratorijas pētījumiem, tāpēc arginīnu pagaidām nevar uzskatīt par vēža profilakses vai ārstēšanas līdzekli. Speciālisti iesaka vispirms rūpēties par sabalansētu uzturu, bet uztura bagātinātājus lietot tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.