Plaušu vēzis skar ne tikai smēķētājus: ārsts nosaucis citus būtiskus riska faktorus 0 379

Medicīnas zinātņu kandidāts Sergejs Solodņikovs norāda, ka plaušu vēža attīstību var veicināt cukura diabēts, hroniskas elpceļu slimības, gaisa piesārņojums, kaitīgu vielu iedarbība darba vidē, kā arī ģenētiska nosliece.

Plaušu vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem onkoloģisko slimību vidū un pasaulē ieņem otro vietu pēc izplatības. Katru gadu tiek diagnosticēti desmitiem tūkstošu jaunu saslimšanas gadījumu.

Kāpēc attīstās plaušu vēzis

Speciālists skaidro, ka pastāv divi galvenie plaušu vēža veidi. Nesīkšūnu plaušu vēzis sastopams aptuveni 85% gadījumu un attīstās salīdzinoši lēni. Pie šīs grupas pieder adenokarcinoma, plakanšūnu un lielšūnu vēzis.

Savukārt sīkšūnu plaušu vēzis sastopams retāk, taču tiek uzskatīts par agresīvāko slimības formu. Tas strauji aug, agrīni izplatās uz smadzenēm, aknām un kauliem, un bieži tiek atklāts jau vēlīnā stadijā.

Papildus smēķēšanai un pasīvai tabakas dūmu iedarbībai saslimšanas risku palielina arī piesārņots gaiss, darbs kaitīgos apstākļos, hroniskas plaušu iekaisuma slimības un asinsrites traucējumi.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī cilvēkiem ar cukura diabētu. Paaugstināts glikozes līmenis asinīs rada labvēlīgus apstākļus ļaundabīgo šūnu attīstībai un var veicināt audzēja veidošanos.

Pie citiem riska faktoriem pieskaita:

• mazkustīgu dzīvesveidu;

• lieko svaru;

• darbu kaitīgā ražošanā;

• dzīvi reģionos ar piesārņotu gaisu;

• iedzimtu noslieci.

Kādus simptomus nedrīkst ignorēt

Plaušu vēža bīstamība slēpjas tajā, ka agrīnā stadijā slimība bieži norit gandrīz bez simptomiem. Tā kā plaušu audos nav sāpju receptoru, audzējs ilgu laiku var neradīt izteiktu diskomfortu.

Pirmās pazīmes var būt:

• pastāvīgs nespēks;

• ātrs nogurums;

• neizskaidrojams svara zudums;

• ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra 37–38 °C;

• bieži bronhīti vai pneimonijas, kas slikti padodas ārstēšanai.

Slimībai progresējot, var parādīties ilgstošs klepus, elpas trūkums pat pie nelielas slodzes, apetītes zudums un izteikts nespēks.

Vēlākās stadijās iespējamas sāpes krūtīs, asiņu atklepošana, balss aizsmakums, svilpjoša elpošana un kakla kairinājums. Ja slimība izplatās citos orgānos, var rasties stipras galvassāpes un neiroloģiski traucējumi.

Kā samazināt saslimšanas risku

Speciālisti iesaka pilnībā atteikties no smēķēšanas un elektronisko cigarešu lietošanas, izvairīties no pasīvās smēķēšanas, savlaicīgi ārstēt hroniskas elpošanas orgānu slimības, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, būt fiziski aktīviem un regulāri vēdināt dzīvojamās un darba telpas.

Ja ilgstoši saglabājas klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai parādās asinis krēpās, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta. Speciālisti uzsver, ka šos simptomus nevajadzētu skaidrot tikai ar saaukstēšanos vai vecuma izmaiņām.