Pēc 60 gadu vecuma pat ieradumi, kas agrāk šķita nekaitīgi, var sākt negatīvi ietekmēt veselību. Ar gadiem vielmaiņa palēninās, muskuļi zaudē spēku, bet slāpju sajūta kļūst mazāk izteikta.
Speciālisti brīdina: trīs izplatītas kļūdas var paātrināt novecošanos, palielināt lūzumu, sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī veicināt neatkarības zaudēšanu.
Eksperti uzsver, ka pēc 60 gadu vecuma ir īpaši svarīgi pārskatīt savu ikdienas dzīvesveidu, jo organisms vairs nespēj tik efektīvi tikt galā ar slodzi kā jaunībā.
Kāpēc pēc 60 gadiem nepietiek ar "tēju un sviestmaizi"?
Viena no izplatītākajām kļūdām, ko min speciālisti, ir nepietiekama olbaltumvielu uzņemšana. Ar vecumu organisms tās uzņem sliktāk tā sauktās anabolās rezistences dēļ. Ja pilnvērtīgas pusdienas regulāri tiek aizstātas ar sviestmaizēm, putru vai ātrām uzkodām, pakāpeniski attīstās sarkopēnija – ar vecumu saistīts muskuļu masas zudums.
Muskuļiem kļūstot vājākiem, cilvēkam ir grūtāk saglabāt līdzsvaru, un ievērojami palielinās krišanas un lūzumu risks.
Kā norāda Eiropas Klīniskās uztura un vielmaiņas biedrība (ESPEN), cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma ieteicams dienā uzņemt 1–1,2 gramus olbaltumvielu uz kilogramu ķermeņa masas. Tas palīdz palēnināt muskuļu masas zudumu un ilgāk saglabāt fizisko aktivitāti.
Džonsa Hopkinsa Medicīnas centra geriatrs doktors Kolins Kristmass (Colin Christmas) uzsver:
«Muskuļu masas saglabāšana palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem ilgāk saglabāt neatkarību, samazina kritienu risku un ļauj uzturēt ierasto dzīves kvalitāti.»
Ar ko bīstama dehidratācija vecāka gadagājuma cilvēkiem?
Ar gadiem smadzenes vājāk signalizē par šķidruma nepieciešamību, tāpēc daudzi cilvēki pēc 60 gadu vecuma izdzer mazāk ūdens, nekā organismam patiesībā nepieciešams.
Hroniska dehidratācija veicina asiņu sabiezēšanu, palielina trombozes, infarkta un insulta risku. Turklāt šķidruma trūkums var izraisīt reiboni, aizcietējumus, nespēku un atmiņas pasliktināšanos.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir viena no galvenajām dehidratācijas riska grupām, jo līdz ar vecumu samazinās slāpju sajūta. Tāpēc speciālisti iesaka ūdeni dzert regulāri – nelielās porcijās visas dienas garumā, negaidot, līdz parādās slāpes.
Kustības – kā ikdienas zāles
Vēl viens būtisks riska faktors ir mazkustīgs dzīvesveids. Pēc došanās pensijā daudzi cilvēki arvien vairāk laika pavada pie televizora vai viedtālruņa. Ilgstoša sēdēšana pakāpeniski pasliktina asinsriti, paātrina muskuļu un kaulu masas zudumu un palielina 2. tipa cukura diabēta attīstības risku.
Pasaules Veselības organizācija iesaka cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma nedēļā veltīt vismaz 150–300 minūtes mērenas intensitātes fiziskajām aktivitātēm, kā arī regulāri veikt vingrinājumus muskuļu spēka un līdzsvara uzlabošanai.
«Jebkura fiziskā aktivitāte ir labāka nekā tās trūkums. Pat neliels kustību daudzuma pieaugums sniedz būtisku ieguvumu veselībai,» uzsver Pasaules Veselības organizācijas eksperti.
Pēc 60 gadu vecuma veselību daudzējādā ziņā nosaka ne tik daudz medikamenti, cik ikdienas ieradumi. Pietiekama olbaltumvielu uzņemšana, regulāra ūdens dzeršana un ikdienas fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt muskuļu spēku, samazināt krišanas risku, aizsargāt sirdi un asinsvadus, kā arī ilgāk saglabāt aktivitāti un patstāvību. Tieši šīs vienkāršās izmaiņas, pēc speciālistu domām, var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru