Aizmirstat paroles, vārdus vai nesenus notikumus? Daudzi šādās situācijās uzreiz sāk baidīties no Alcheimera slimības vai demences. Tomēr neirologi uzsver, ka jaunā un vidējā vecumā atmiņas traucējumiem visbiežāk ir citi – un bieži vien ārstējami – iemesli.
Ja arvien biežāk aizmirstat e-pasta paroles, sarunas laikā nevarat atcerēties vajadzīgo vārdu vai pamanāt, ka no atmiņas «izkrīt» neseni notikumi, tas vēl nenozīmē, ka sākusies nopietna neiroloģiska slimība.
Pēc medicīnas zinātņu kandidātes un neiroloģes Tatjanas Steckajas teiktā, jaunā un vidējā vecumā atmiņas pasliktināšanos daudz biežāk izraisa dzīvesveids vai veselības problēmas, kuras iespējams ārstēt.
Speciāliste uzsver – panikai nav pamata, taču ignorēt šādus simptomus arī nevajadzētu. Ja atmiņas traucējumi saglabājas ilgstoši vai kļūst izteiktāki, noteikti jāvēršas pie ārsta un jāveic nepieciešamie izmeklējumi.
Kāpēc atmiņa pasliktinās arī jaunībā?
Pēc Tatjanas Steckajas teiktā, atmiņas traucējumi nebūt ne vienmēr ir saistīti ar nopietnām smadzeņu saslimšanām.
Viens no biežākajiem iemesliem ir mūsdienu dzīvesveids – pastāvīga informācijas pārslodze, darbs vairākos režīmos vienlaikus (multitāskings) un hronisks stress.
Atmiņu var ietekmēt arī dažu medikamentu lietošana. Piemēram, pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļi, daži miega medikamenti un citi nomierinoši preparāti dažkārt izraisa koncentrēšanās un atmiņas traucējumus.
Trauksme un depresija atmiņu ietekmē atšķirīgi
Vēl viens biežs iemesls ir ilgstoša trauksme, depresija un hroniska emocionālā spriedze, ko pavada paaugstināts stresa hormona kortizola līmenis.
Pēc Tatjanas Steckajas teiktā, šie stāvokļi smadzenes ietekmē dažādi.
«Depresijas gadījumā biežāk cieš epizodiskā atmiņa – cilvēks atceras notikumus vispārīgi, bez detaļām, turklāt negatīva informācija atmiņā saglabājas vieglāk. Savukārt trauksmes gadījumā pasliktinās darba atmiņa un informācijas apstrādes ātrums – kļūst grūtāk vienlaikus noturēt prātā vairākus uzdevumus, vieglāk novēršas uzmanība un sarežģītāk atrast vajadzīgos vārdus,» skaidro ārste.
Līdzīgu viedokli pauž arī Stenforda universitātes psihiatrijas profesors Roberts Sapolskis, kurš vairākkārt norādījis, ka ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis negatīvi ietekmē hipokampu – smadzeņu daļu, kas atbild par jaunu atmiņu veidošanos.
1. Hronisks miega trūkums
Ja cilvēks vairākus mēnešus regulāri guļ mazāk par četrām vai piecām stundām diennaktī, smadzenes vairs nespēj pilnvērtīgi pārnest informāciju no īslaicīgās atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu.
Tāpēc pēc ilgstoša miega trūkuma kļūst grūtāk iegaumēt jaunu informāciju, koncentrēties un ātri pieņemt lēmumus.
Amerikas Miega medicīnas akadēmija (AASM) uzsver, ka kvalitatīvam miegam ir izšķiroša nozīme mācīšanās, atmiņas un smadzeņu atjaunošanās procesos. Lielākajai daļai pieaugušo ieteicams gulēt vismaz septiņas stundas diennaktī.
2. Obstruktīvās miega apnojas sindroms
Atmiņas pasliktināšanos var izraisīt arī elpošanas apstāšanās miegā.
Obstruktīvās miega apnojas sindroma (OMAS) gadījumā skābekļa līmenis asinīs periodiski samazinās, kas ilgtermiņā var bojāt smadzeņu sīkos asinsvadus un pasliktināt atmiņu, uzmanību un koncentrēšanās spējas.
Pēc Tatjanas Steckajas teiktā, visbiežāk cieš darba atmiņa un spēja koncentrēties.
Amerikas Miega medicīnas akadēmija uzsver, ka savlaicīga miega apnojas diagnostika un ārstēšana var būtiski uzlabot kognitīvās funkcijas un dzīves kvalitāti.
3. B12 vitamīna deficīts
Bieži vien atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar B12 vitamīna trūkumu.
Paaugstinātā riska grupā ir vegāni, cilvēki ar gremošanas trakta slimībām, kā arī pacienti, kuri ilgstoši lieto noteiktus medikamentus.
«Sistemātiskie pārskati rāda, ka B12 vitamīna koncentrācija zem 150 pmol/l ir ticami saistīta ar atmiņas, uzmanības un domāšanas ātruma pasliktināšanos,» norāda Tatjana Steckaja.
Arī ASV Nacionālais veselības institūts (NIH) uzsver, ka B12 vitamīna deficīts var izpausties ar atmiņas pasliktināšanos, apjukumu un citiem neiroloģiskiem simptomiem, īpaši tad, ja tas netiek savlaicīgi diagnosticēts.
4. Hipotireoze
Ja vairogdziedzeris neizstrādā pietiekamu hormonu daudzumu, var pasliktināties arī kognitīvās funkcijas.
Cilvēks kļūst izklaidīgāks, domā lēnāk, viņam ir grūtāk koncentrēties un iegaumēt jaunu informāciju.
Pēc Tatjanas Steckajas teiktā, pat subklīniska hipotireoze var palēnināt domāšanas procesus.
«Pat subklīniska hipotireoze var palēnināt kognitīvos procesus, un aizvietojošā terapija bieži vien pilnībā novērš simptomus,» skaidro speciāliste.
Tāpēc, ja ir sūdzības par atmiņas pasliktināšanos, ārste iesaka pārbaudīt TSH un brīvā T4 līmeni.
5. Ne vienmēr vainīgas ir smadzenes
Neiroloģe uzsver, ka lielākā daļa minēto cēloņu ir atgriezeniski un ārstējami.
Tāpēc, pamanot pirmās atmiņas traucējumu pazīmes, nevajadzētu pašiem sev noteikt diagnozi vai pieņemt, ka tā noteikti ir demence vai Alcheimera slimība.
Arī profesors Vladimirs Jemelins norāda, ka atmiņas problēmas ļoti bieži izraisa miega traucējumi, hronisks stress, depresija, vairogdziedzera slimības vai vitamīnu deficīts – stāvokļi, kurus iespējams veiksmīgi ārstēt.
Ja pēdējā laikā arvien biežāk aizmirstat vārdus, paroles vai nesenus notikumus, tas vēl nenozīmē, ka sākusies Alcheimera slimība. Daudz biežāk iemesls ir hronisks stress, miega trūkums, B12 vitamīna deficīts, vairogdziedzera darbības traucējumi vai miega apnoja. Galvenais ir neignorēt simptomus un savlaicīgi vērsties pie ārsta, jo lielākajā daļā gadījumu šos atmiņas traucējumus var novērst, ārstējot to patieso cēloni.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru