Atrasts ilgdzīvošanas noslēpums? Pētnieki noskaidrojuši, ar ko Sardīnijas ilgdzīvotāji atšķiras no citiem 0 460

Vidējais paredzamais dzīves ilgums pasaulē pašlaik ir aptuveni 73,5 gadi, taču ilgs mūžs ne vienmēr nozīmē veselīgas un aktīvas vecumdienas. Tāpēc Kaljāri Universitātes pētnieki nolēma noskaidrot, kas palīdz slavenās Sardīnijas «zilās zonas» iedzīvotājiem saglabāt labu veselību un dzīves kvalitāti cienījamā vecumā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā International Journal of Applied Positive Psychology.

Par «zilajām zonām» dēvē pasaules reģionus, kuros ir neparasti augsta ilgdzīvotāju koncentrācija. Tās ir Sardīnijas centrālās un austrumu daļas reģions Itālijā, Okinavas sala Japānā, Ikārijas sala Grieķijā un Nikojas pussala Kostarikā. Šādu statusu piešķir teritorijām ar skaidri noteiktām ģeogrāfiskām robežām, lielu cilvēku skaitu, kuri sasnieguši 90 un vairāk gadu vecumu, kā arī dokumentāli apstiprinātiem datiem par iedzīvotāju ilgmūžību.

Sardīnijā «zilā zona» aptver sešus ciemus Ogljastas (Ogliastra) reģionā. Starp cilvēkiem, kuri dzimuši no 1880. līdz 1900. gadam, ilgdzīvotāju īpatsvars šeit bija aptuveni piecas reizes lielāks nekā vidēji Eiropā un trīs reizes lielāks nekā citviet Sardīnijā. Vēl viena šī reģiona īpatnība ir gandrīz vienāds vīriešu un sieviešu skaits, kuri nodzīvo līdz 100 gadu vecumam, kamēr lielākajā daļā pasaules simtgadnieku vidū ievērojami dominē sievietes.

Ko atklāja pētījums?

Jaunajā pētījumā zinātnieki salīdzināja «zilās zonas» vecākos iedzīvotājus ar tāda paša vecuma cilvēkiem no kaimiņu lauku reģiona. Pētījuma dalībnieki stāstīja par savu dzīvesveidu, novērtēja dzīves kvalitāti un veica kognitīvos testus.

Izrādījās, ka «zilās zonas» iedzīvotāji vidēji 11,3 stundas nedēļā veltīja aktivitātēm, kas uztur fizisko un garīgo veselību. Savukārt viņu vienaudži no blakus reģiona šādām nodarbēm veltīja vidēji tikai 6,8 stundas nedēļā.

Tas nenozīmē, ka viņi nepārtraukti ir aizņemti. Gados vecāki cilvēki izvēlas aktivitātes, kas viņiem sagādā prieku un atbilst viņu fiziskajām iespējām. Visbiežāk tās ir dārza darbi, pastaigas un aktīva iesaistīšanās vietējās kopienas dzīvē.

Pētnieki uzskata, ka šāds dzīvesveids palīdz saglabāt pašcieņu, kompetences sajūtu un lielāku apmierinātību ar dzīvi.

Ziņkārība un ciešas attiecības

Pētījums atklāja arī ievērojamas psiholoģiskās atšķirības.

«Zilās zonas» iedzīvotāji izrādīja lielāku ziņkāri, bija atvērtāki jaunām idejām, labāk izprata un pauda savas emocijas, kā arī veiksmīgāk tika galā ar ikdienas grūtībām.

Turklāt viņi daudz biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji norādīja, ka ir apmierināti ar attiecībām ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem.

Ilgmūžības pamatā ir ne tikai gēni

Pētnieki uzsver, ka viens no svarīgākajiem veselīgas novecošanās faktoriem ir aktīva līdzdalība sabiedrības dzīvē.

Stipras sociālās saites, dzīves mērķa izjūta, spēja pārvarēt stresu, kā arī iepriekšējos pētījumos konstatētie labvēlīgie ģenētiskie, vides un uztura faktori kopā rada priekšnoteikumus ilgam un pilnvērtīgam mūžam.

Pētījuma autori secina, ka aktīvas ilgmūžības noslēpums nav tikai iedzimtībā vai Vidusjūras diētā. Ziņkārība, regulāra saziņa ar citiem, mērena fiziskā aktivitāte un sajūta, ka esi vajadzīgs, var būt tikpat nozīmīgi faktori veselības un dzīves kvalitātes saglabāšanā vecumdienās.