Hronisks nogurums — iemesls pārbaudīt veselību: kādi izmeklējumi var palīdzēt atklāt slēptos cēloņus 0 326

Nogurums ne vienmēr ir pārslodzes sekas

Pēc intensīva darba, miega trūkuma vai spēcīga stresa noguruma sajūta ir pilnīgi dabiska. Taču, ja izsīkums nepāriet pat pēc pilnvērtīgas atpūtas un saglabājas vairākas nedēļas, tas var liecināt par veselības problēmām.

Kā skaidro endokrinoloģe un dietoloģe Valērija Visočenko, hronisku nogurumu bieži izraisa anēmija, slēpts dzelzs deficīts, hipotireoze, D vitamīna un B12 vitamīna trūkums, kā arī cukura diabēts vai insulīna rezistence.

Īpaši bieži dzelzs deficīts sastopams reproduktīvā vecuma sievietēm, savukārt D vitamīna trūkums ir raksturīgs lielai daļai mērenā klimata valstu iedzīvotāju. Paaugstinātā riska grupā ir arī biroja darbinieki, cilvēki ar nesabalansētu uzturu, vegāni un tie, kuri ilgstoši dzīvo paaugstināta stresa apstākļos.

Kādus izmeklējumus ieteicams veikt?

Speciālisti vispirms iesaka vērsties pie ģimenes ārsta vai terapeita. Pēc apskates ārsts parasti nozīmē pamata izmeklējumu kompleksu, kas palīdz noskaidrot biežākos hroniska noguruma cēloņus.

Tas parasti ietver:

• vispārējo asins analīzi — lai konstatētu anēmiju un iekaisuma pazīmes;
• feritīna un seruma dzelzs noteikšanu — lai atklātu slēptu dzelzs deficītu pat tad, ja hemoglobīna līmenis ir normas robežās;
• D vitamīna un B12 vitamīna līmeņa noteikšanu — šo vitamīnu trūkums var izraisīt vājumu, apātiju, nervu sistēmas darbības traucējumus un anēmiju;
• tireotropā hormona (TSH) noteikšanu — galveno vairogdziedzera darbības rādītāju;
• glikozes līmeņa noteikšanu asinīs — lai izvērtētu ogļhidrātu vielmaiņu un laikus atklātu prediabētu vai cukura diabētu.

Kāpēc nevajadzētu noteikt diagnozi pašam?

Pat tad, ja analīžu rezultāti atrodas references intervāla robežās, tas vēl nenozīmē, ka veselības problēmu nav. Ārsts izvērtē analīzes kopumā, ņemot vērā pacienta vecumu, dzimumu, dzīvesveidu un sūdzības.

Ja nepieciešams, terapeits var nosūtīt pacientu pie endokrinologa, hematologa vai gastroenterologa, kā arī nozīmēt papildu izmeklējumus, piemēram, glikētā hemoglobīna noteikšanu, kortizola līmeņa analīzi vai vairogdziedzera ultrasonogrāfiju.

Pastāvīgs nogurums nav problēma, ar kuru vajadzētu samierināties. Daudzos gadījumos tā cēlonis ir veselības traucējumi, kurus iespējams veiksmīgi ārstēt vai koriģēt, ja tie tiek laikus diagnosticēti. Ja vājums saglabājas divas līdz trīs nedēļas vai ilgāk un nepāriet pēc atpūtas, labāk to nemaskēt ar kafiju vai enerģijas dzērieniem, bet savlaicīgi vērsties pie ārsta un veikt nepieciešamos izmeklējumus.