Garneles nereti tiek iekļautas to produktu sarakstā, no kuriem cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni iesaka izvairīties. Tomēr mūsdienu pētījumi liecina, ka šo jūras velšu ietekme uz sirds un asinsvadu veselību ir daudz sarežģītāka, nekā tika uzskatīts agrāk. Diētas speciāliste Elena Žeļjaņina skaidro, vai garneles patiešām jāizslēdz no uztura un kuriem cilvēkiem tomēr jāievēro piesardzība.
Ja cilvēkam konstatēts paaugstināts holesterīna līmenis, daudzi automātiski atsakās no garnelēm. Dažkārt šādu ieteikumu var atrast arī speciālistu rekomendācijās, jo garneles patiešām satur salīdzinoši daudz holesterīna. Tomēr, kā norāda diētas speciāliste, aktīvas ilgmūžības eksperte un uztura speciāliste Elena Žeļjaņina, mūsdienu zinātniskie dati ļauj uz šo jautājumu paraudzīties citādi.
Cik daudz holesterīna ir garnelēs
Pēc speciālistes teiktā, 100 gramos garneļu ir aptuveni 150–200 miligramu holesterīna. Tas ir vairāk nekā daudzos zivju un gaļas produktos, tāpēc ilgu laiku garneles uzskatīja par produktu, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Tomēr mūsdienās ir zināms, ka holesterīna līmeni asinīs nenosaka tikai tas, cik daudz holesterīna cilvēks uzņem ar pārtiku.
Daudz lielāku ietekmi rada hronisks iekaisums, pārmērīgs cukura un rafinētu ogļhidrātu patēriņš, transtaukskābes, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, stress, miega trūkums un dažādi vielmaiņas traucējumi.
Turklāt garneles praktiski nesatur piesātinātās taukskābes, kas vairāk veicina zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb tā dēvētā "sliktā" holesterīna līmeņa paaugstināšanos.
Vienlaikus tās ir bagātas ar viegli izmantojamām olbaltumvielām, vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem.
Diētas speciāliste atgādina, ka organisms pats regulē holesterīna līmeni: ja ar uzturu tas tiek uzņemts lielākā daudzumā, aknas parasti samazina pašu saražotā holesterīna daudzumu. Tāpēc mērena garneļu lietošana uzturā lielākajai daļai cilvēku nepalielina sirds un asinsvadu slimību risku.
Kādu labumu garneles sniedz sirds un asinsvadiem
Papildus olbaltumvielām garneles satur vairākas vielas, kas labvēlīgi ietekmē veselību.
Par vienu no vērtīgākajiem komponentiem tiek uzskatīts selēns — spēcīgs antioksidants, kas aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa un iekaisuma. Tas ir nepieciešams arī normālai vairogdziedzera darbībai un vielmaiņai.
Viena garneļu porcija nodrošina ievērojamu daļu no selēna diennakts nepieciešamās devas.
Vēl viena nozīmīga viela ir astaksantīns. Šis dabīgais antioksidants palīdz mazināt iekaisuma procesus, uztur asinsvadu elastību un aizsargā šūnas no priekšlaicīgas novecošanās.
Turklāt garneles ir labs joda, cinka, fosfora, B12 vitamīna un augstvērtīgu olbaltumvielu avots, kas palīdz saglabāt muskuļu masu, nodrošina normālu vielmaiņu un ilgāk uztur sāta sajūtu.
Kāpēc holesterīns pats par sevi nav "ienaidnieks"
Speciāliste uzsver, ka holesterīns organismam ir nepieciešams.
Tas ir būtiska šūnu membrānu sastāvdaļa, piedalās D vitamīna, žultsskābju un daudzu hormonu, tostarp dzimumhormonu un kortizola, sintēzē.
Holesterīns piedalās arī asinsvadu sieniņu atjaunošanā un palīdz uzturēt normālu šūnu membrānu struktūru.
Problēmas rodas nevis paša holesterīna dēļ, bet gan tad, kad asinsvadi tiek bojāti hroniska iekaisuma, paaugstināta cukura līmeņa asinīs, smēķēšanas, augsta asinsspiediena vai citu nelabvēlīgu faktoru ietekmē.
Tieši tāpēc mūsdienās ārsti vērtē ne tikai kopējo holesterīna līmeni, bet arī lipoproteīnu rādītājus, triglicerīdus, iekaisuma marķierus un pacienta dzīvesveidu kopumā.
Kad garneles var nebūt ieteicamas
Neraugoties uz daudzajiem ieguvumiem, dažiem cilvēkiem jāievēro piesardzība.
Pirmkārt, tas attiecas uz cilvēkiem ar alerģiju pret jūras veltēm. Alerģiskas reakcijas var būt smagas un prasīt neatliekamu medicīnisku palīdzību.
Svarīgs ir arī pagatavošanas veids. Ceptas garneles mīklā vai ēdieni ar lielu eļļas daudzumu, majonēzi, treknām vai saldām mērcēm vairs nav uzskatāmi par veselīgu izvēli. Šādos gadījumos iespējamais kaitējums galvenokārt ir saistīts ar pārmērīgu sāls, kaloriju un piesātināto tauku daudzumu, nevis ar pašām garnelēm.
Eksperte iesaka arī rūpīgi izlasīt produkta sastāvu pirms iegādes. Daži ražotāji izmanto lielu daudzumu sāls un speciālus šķīdumus, lai palielinātu produkta svaru.
Garneles ieteicams ierobežot arī cilvēkiem ar podagru un purīnu vielmaiņas traucējumiem, jo tās satur purīnus, kas var paaugstināt urīnskābes līmeni.
Cik daudz garneļu drīkst ēst
Ja nav nopietnu kontrindikāciju, speciālisti uzskata, ka drošs daudzums ir 150–200 gramu garneļu vienu vai divas reizes nedēļā.
Visvērtīgāk garneles ir kombinēt ar dārzeņiem, zaļumiem, pilngraudu produktiem un veselīgajiem taukiem. Savukārt liels majonēzes, treknu mērču vai ceptas mīklas daudzums būtiski samazina ēdiena uzturvērtību.
Mūsdienu pētījumi liecina, ka garneles nav tā "holesterīna bumba", par kādu tās tika uzskatītas daudzus gadus. Mērens patēriņš un pareiza pagatavošana ļauj tās iekļaut sabalansētā uzturā arī daudziem cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Tomēr cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, lipīdu vielmaiņas traucējumiem, podagru vai citām hroniskām saslimšanām jebkādas būtiskas izmaiņas uzturā ieteicams apspriest ar ārstējošo ārstu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru