Ārsti brīdina, ka aiz šķietami parastas gremošanas traucējumu epizodes var slēpties enterovīrusu infekcija. Tā īpaši apdraud bērnus, gados vecākus cilvēkus un personas ar novājinātu imunitāti.
Vasarā vēdersāpes, caureja un paaugstināta temperatūra ne vienmēr liecina par saindēšanos ar pārtiku. Šādu simptomu cēlonis var būt enterovīrusu infekcija – izplatīta sezonāla saslimšana, kas viegli izplatās un var skart ne tikai zarnu traktu, bet arī citus orgānus.
Pēc infektoloģes Veras Oļeinikas teiktā, enterovīrusi veido plašu vīrusu grupu, kurā ietilpst vairāk nekā 300 paveidu. Tie var izraisīt gan vieglus gremošanas traucējumus vai saaukstēšanās simptomus, gan arī nopietnākas saslimšanas.
Visaktīvāk infekcija izplatās siltajā gadalaikā. Vīruss tiek pārnests ar gaisa pilieniem, kontakta ceļā, kā arī fekāli orālā ceļā – ar netīrām rokām, piesārņotu ūdeni, pārtiku vai koplietošanas priekšmetiem.
Visbiežāk saslimst bērni, īpaši tie, kuri apmeklē bērnudārzus un skolas. Paaugstināta riska grupā ir arī grūtnieces, seniori un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.
Slimības izpausmes var būt ļoti dažādas. Papildus vēdersāpēm, caurejai, vemšanai un vēdera uzpūšanās var rasties paaugstināta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, izteikts nogurums, kakla sāpes, iesnas, palielināti limfmezgli, kā arī izsitumi un sāpīgas čūliņas mutē, uz plaukstām un pēdām.
Tā kā enterovīrusu infekcijas simptomi līdzinās daudzām citām slimībām, diagnozi iespējams apstiprināt tikai ar laboratoriskiem izmeklējumiem. Ārsts var nozīmēt vispārējās un bioķīmiskās asins analīzes, urīna analīzi, PĶR izmeklējumus asinīm, urīnam vai fēcēm, kā arī citus papildu izmeklējumus, ja tas nepieciešams.
Specifisku zāļu pret enterovīrusiem nav. Ārstēšana ir vērsta uz simptomu mazināšanu – paaugstinātas temperatūras gadījumā lieto pretdrudža līdzekļus, bet zarnu darbības traucējumu gadījumā svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma, ievērot saudzējošu diētu un lietot enterosorbentus. Antibiotikas tiek nozīmētas tikai tad, ja pievienojusies bakteriāla infekcija.
Slimības laikā ieteicams izvairīties no trekniem, ceptiem, asiem un kūpinātiem ēdieniem, kā arī uz laiku nelietot piena produktus, svaigus dārzeņus un augļus. Priekšroka dodama ūdenī vārītām putrām, liesiem buljoniem, vārītai gaļai, sausiņiem, ceptiem āboliem un banāniem.
Lai samazinātu inficēšanās risku, speciālisti iesaka regulāri mazgāt rokas, dzert tikai drošu vai vārītu ūdeni, rūpīgi nomazgāt augļus un dārzeņus, kā arī peldoties ūdenstilpēs censties nepieļaut ūdens nonākšanu mutē.
Ja vēdersāpes un caureju pavada augsta temperatūra, izteikts nespēks, izsitumi, kakla sāpes vai citi neparasti simptomi, nevajadzētu steigties visu skaidrot ar saindēšanos ar pārtiku. Šādos gadījumos ieteicams savlaicīgi vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu saslimšanas cēloni un novērstu iespējamās komplikācijas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru