Ārsti nosauca 10 ieradumus, kas nemanāmi saīsina dzīvi 0

Woman
BB.LV
Одиночество.

Ilgs un aktīvs mūžs ir atkarīgs ne tikai no ģenētikas, bet arī no ikdienas izvēlēm. Pēc ārstu teiktā, daži ieradumi nemanāmi palielina hronisku slimību risku, pasliktina sirds un smadzeņu darbību un var saīsināt dzīves ilgumu.

Vēlme nodzīvot ilgu un pilnvērtīgu dzīvi vieno daudzus cilvēkus. Tomēr speciālisti atgādina, ka veselību ietekmē ne tikai vecums vai iedzimtība, bet arī dzīvesveids. Izdevums HuffPost, atsaucoties uz ārstiem, apkopojis desmit ieradumus, kas var negatīvi ietekmēt ilgmūžību.

Pirmkārt, ārsti iesaka neatstāt novārtā profilaktiskās veselības pārbaudes. Regulāras vizītes pie ārsta, vakcinācija un skrīninga izmeklējumi palīdz laikus atklāt bīstamas slimības un sākt ārstēšanu agrīnā stadijā.

Vēl viens nopietns riska faktors ir sociālā izolācija. Pēc speciālistu teiktā, regulāra socializēšanās palīdz saglabāt kognitīvās spējas un pozitīvi ietekmē psihisko veselību. Īpaši svarīgi ir uzturēt attiecības ar cilvēkiem, kuru klātbūtne rada pozitīvas emocijas.

Ārsti arī iesaka regulāri pārskatīt lietoto medikamentu sarakstu. Zāles, kas izrakstītas pirms vairākiem gadiem, novecojot var kļūt mazāk piemērotas un pat palielināt kritienu risku vai veicināt atmiņas pasliktināšanos.

Viens no kaitīgākajiem ieradumiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Speciālisti iesaka katru dienu veltīt laiku fiziskajām aktivitātēm un pakāpeniski palielināt slodzi, apvienojot dažādus vingrojumu veidus.

Tikpat svarīga ir atteikšanās no smēķēšanas. Šis ieradums būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību, insulta, plaušu vēža un citu nopietnu saslimšanu risku. Ja nikotīna atkarība ir spēcīga, ārsti iesaka meklēt profesionālu palīdzību.

Nozīmīga loma ir arī uzturam. Eksperti par vienu no veselīgākajiem uzskata Vidusjūras diētu, kas ir bagāta ar dārzeņiem, augļiem, zivīm, pilngraudu produktiem un veselīgajām taukvielām. Veselīgus ēšanas paradumus vislabāk veidot jau agrā vecumā.

Ne mazāk bīstams ir hronisks miega trūkums. Pastāvīgs miega deficīts ir saistīts ar paaugstinātu demences, sirds slimību un vielmaiņas traucējumu risku. Pieaugušajiem ieteicams gulēt septiņas līdz deviņas stundas diennaktī.

Turklāt ārsti iesaka iemācīties pārvaldīt stresu. Ilgstoša nervu spriedze novājina imūnsistēmu, paaugstina asinsspiedienu, pasliktina miega kvalitāti un negatīvi ietekmē visu organismu.

Speciālisti aicina arī laikus domāt par nākotni — pārrunāt ar tuviniekiem aprūpes un dzīves apstākļu jautājumus vecumdienās, kā arī parūpēties par finansiālo drošību. Pēc ekspertu domām, arvien vairāk cilvēku saskaras ar situāciju, kad uzkrājumi izrādās nepietiekami, jo cilvēki dzīvo arvien ilgāk.

Pēc ārstu teiktā, ilgmūžības noslēpums neslēpjas vienā brīnumlīdzeklī, bet gan ikdienas paradumu kopumā. Regulāras veselības pārbaudes, fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs miegs, sabalansēts uzturs, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un rūpes par psiholoģisko un finansiālo labklājību palīdz saglabāt veselību un augstu dzīves kvalitāti daudzu gadu garumā.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL