Asaras nāk par labu? Kāpēc mēs raudam no bēdām, laimes un pat atvieglojuma 0 447

Bērna pirmā valoda

Jaundzimušajam raudāšana ir vienīgais veids, kā pavēstīt pieaugušajiem par savām vajadzībām. Izsalkums, sāpes, diskomforts, nogurums vai vēlme nonākt mammas rokās – to visu mazulis pauž ar raudāšanu.

Laika gaitā vecāki iemācās atšķirt bērna raudāšanas nianses un saprast, kas tieši viņu satrauc.

Psihologi neiesaka ignorēt ilgstošu zīdaiņa raudāšanu. Uzskats, ka bērnu ir lietderīgi atstāt vienu, lai viņš ātrāk kļūtu patstāvīgs, nav pamatots ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Gluži pretēji – savlaicīga vecāku reakcija palīdz bērnam veidot drošības sajūtu un uzticēšanos apkārtējai pasaulei.

Kāpēc pieaugušie raud?

Pieaugot cilvēkam, asaru iemesli mainās, taču pašas asaras nekur nepazūd.

Saskaņā ar 2009. gadā publicētu pētījumu sievietes vidēji raud aptuveni piecas reizes mēnesī, bet vīrieši – nedaudz vairāk nekā vienu reizi mēnesī. Galvenais asaru iemesls abiem dzimumiem joprojām ir tuva cilvēka zaudējums.

Tikpat bieži cilvēki raud līdzjūtības, spēcīgu pārdzīvojumu un emocionālu konfliktu dēļ.

Pētnieki norāda arī uz zināmām atšķirībām. Sievietes biežāk raud ģimenes konfliktu un emocionālu strīdu laikā, savukārt vīriešiem asaras nereti izraisa mākslas darbi, mūzika, sporta notikumi vai īpaši priecīgi dzīves brīži.

Interesanti, ka, pēc dažu pētījumu datiem, ekonomiski attīstītāko valstu iedzīvotāji raud biežāk. Speciālisti to skaidro ar kultūras īpatnībām – sabiedrībās, kur atklāta emociju izrādīšana tiek uzskatīta par normu, cilvēki retāk apspiež savas jūtas.

Vai asaras palīdz?

Ilgu laiku bija populāra teorija, ka raudāšana palīdz cilvēkam «izlaist tvaiku» un atbrīvoties no uzkrātajām emocijām.

Mūsdienās zinātnieki pret šo skaidrojumu izturas daudz piesardzīgāk.

Par pārliecinošāko tiek uzskatīta teorija, ka asaras parādās brīdī, kad organisms sāk atgūties pēc spēcīga emocionāla sasprindzinājuma. Kad stress mazinās, samazinās adrenalīna līmenis, muskuļi atslābst, un cilvēks izjūt atvieglojumu. Tieši šajā brīdī bieži vien parādās asaras.

Daudziem ir pazīstama sajūta, kad pēc ilgstošas spriedzes šķiet, ka «akmens nokrīt no pleciem». Fiziologi uzskata, ka tieši šī organisma reakcija ir viens no emocionālās raudāšanas iemesliem.

Raudāšana kā emocionālās atveseļošanās veids

Daudzās kultūrās asaras tiek uzskatītas par dabisku sēru un spēcīgu emociju izpausmi.

Japānā pastāv neparasta prakse Rui-Katsu – kolektīvas tikšanās, kurās cilvēki kopā skatās aizkustinošas filmas, klausās mūziku un ļauj sev raudāt. Tiek uzskatīts, ka šāda pieredze palīdz mazināt emocionālo spriedzi un uzlabot psiholoģisko pašsajūtu.

Daudzās valstīs joprojām saglabājusies arī sena profesionālo raudātāju tradīcija – viņus aicina uz bēru ceremonijām, lai simboliski paustu kopīgās sēras.

Mūsdienu psiholoģijā raudāšana arvien biežāk tiek uzskatīta nevis par vājuma pazīmi, bet gan par dabisku organisma reakciju uz spēcīgām emocijām. Asaras pašas par sevi problēmas neatrisina, taču tās palīdz pārvarēt emocionālo spriedzi un uzsākt iekšēju atveseļošanos. Tāpēc, ja gribas raudāt, par to nevajadzētu kaunēties – dažkārt dažas asaras patiešām palīdz justies vieglāk.