Pēc molekulārā ģenētiķa Dmitrija Čebanova domām, vēža attīstības risks lielā mērā ir atkarīgs no ikdienas paradumiem. Eksperts pastāstīja, no kuriem produktiem viņš pats ir atteicies un kāpēc tos uzskata par potenciāli bīstamiem veselībai.
Kolorektālais vēzis mūsdienās ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām. Ja agrāk to galvenokārt diagnosticēja gados vecākiem cilvēkiem, tad tagad saslimšana arvien biežāk tiek atklāta pacientiem, kuri jaunāki par 50 gadiem, dažkārt pat divdesmit gadu vecumā. Speciālisti norāda, ka iedzimtībai ir nozīme tikai aptuveni katrā desmitajā gadījumā, savukārt pārējie riska faktori lielā mērā saistīti ar dzīvesveidu.
Molekulārais ģenētiķis un sistēmbiologs Dmitrijs Čebanovs, kurš pēta vēža audzēju genomus, atklāja, kuri produkti viņa uzturā nekad neparādās.
Pirmajā vietā ir pārstrādāta gaļa – desas, cīsiņi, bekons, šķiņķis un kūpinājumi.
«Visi produkti, kas tiek kūpināti, sālīti vai ķīmiski konservēti, ir iekļauti pirmajā kancerogēnu grupā – tajā pašā, kurā ir tabaka. Katri 50 grami pārstrādātas gaļas dienā palielina kolorektālā vēža risku aptuveni par 18 %. Šie secinājumi balstās nevis vienā pētījumā, bet simtiem pētījumu metaanalīzēs,» skaidro zinātnieks.
Otrs produkts, no kura speciālists iesaka atteikties, ir alkohols. Pēc viņa teiktā, neatkarīgi no dzēriena veida etanols organismā pārvēršas par acetaldehīdu – savienojumu, kas var bojāt šūnu DNS.
«Tas nenozīmē, ka viena glāze vīna uzreiz nodarīs kaitējumu. Medicīnā vienmēr runa ir par riska varbūtību. Taču uzskats, ka alkohols ir veselīgs, ir mīts,» uzsver Čebanovs.
Eksperts iesaka arī nepārmērīgi lietot stipri apceptus produktus – frī kartupeļus, čipsus un citus cieti saturošus produktus, kas gatavoti temperatūrā virs 120 grādiem. Šādas termiskās apstrādes laikā veidojas akrilamīds – viela, kuru zinātnieki saista ar iespējamu mutagēnu iedarbību uz šūnām.
Vēl viens ieradums, no kura, pēc Čebanova domām, vajadzētu izvairīties, ir saldumu ēšana tukšā dūšā. Straujš glikozes līmeņa kāpums izraisa insulīna izdalīšanos, tāpēc desertus labāk baudīt pēc pilnvērtīgas maltītes, kas satur olbaltumvielas un šķiedrvielas.
«Katru reizi, kad strauji paaugstinās cukura līmenis asinīs, jūs atverat zviedru galdu vēža šūnām,» norāda speciālists.
Pēc zinātnieka domām, nozīmīga loma ir ne tikai uzturam. Par vienu no galvenajiem audzēju attīstību veicinošajiem faktoriem viņš uzskata hronisku iekaisumu.
«Audzējs visbiežāk attīstās tur, kur iekaisums ilgstoši gruzd,» skaidro eksperts.
Lai mazinātu onkoloģisko slimību risku, Čebanovs iesaka gulēt vismaz septiņas stundas diennaktī, katru dienu kustēties, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un pēc iespējas samazināt saskari ar toksiskām vielām. Viņš iesaka neuzsildīt ēdienu plastmasas traukos, regulāri vēdināt telpas un retāk lietot agresīvu sadzīves ķīmiju un mākslīgos aromatizētājus.
Eksperts uzsver, ka neviens atsevišķs produkts pats par sevi neizraisa vēzi. Taču tieši ikdienas paradumu kopums – sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs miegs un kaitīgo faktoru samazināšana – var būtiski mazināt daudzu onkoloģisko slimību attīstības risku.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru