Novecošanās procesus smadzenēs pilnībā apturēt nav iespējams, taču to ietekmi var mazināt. Psiholoģe Radmila Bakirova skaidro, ka regulāra garīgā un fiziskā aktivitāte palīdz ilgāk saglabāt labu atmiņu, koncentrēšanās spējas un domāšanas asumu, kā arī var samazināt demences attīstības risku.
Pēc tam, kad aktierim Brūsam Vilisam vispirms tika diagnosticēta afāzija, bet vēlāk – frontotemporālā demence, sabiedrības interese par smadzeņu veselību un kognitīvo funkciju saglabāšanu būtiski pieauga. Speciālisti uzsver, ka par smadzeņu veselību ir jārūpējas vēl ilgi pirms parādās pirmās saslimšanas pazīmes.
Psiholoģe Radmila Bakirova norāda, ka arvien vairāk zinātnisku pētījumu apliecina – dzīvesveids var būtiski ietekmēt to, cik ilgi cilvēks saglabā labu atmiņu un domāšanas spējas.
1. Svešvalodu apguve
Jaunas valodas mācīšanās ir lielisks treniņš smadzenēm. Tā vienlaikus liek iegaumēt jaunu informāciju, pārslēgties starp dažādām valodu sistēmām un veidot jaunus neironu savienojumus.
«Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri brīvi pārvalda divas vai vairākas valodas, demences simptomi var parādīties vidēji par vairākiem gadiem vēlāk. Svarīgākais ir mācīties regulāri, nevis tikai laiku pa laikam apmeklēt intensīvus kursus,» norāda psiholoģe Radmila Bakirova.
2. Dejošana
Dejas apvieno fizisko slodzi ar intensīvu smadzeņu darbu. Dejojot cilvēks iegaumē kustību secību, saglabā līdzsvaru, orientējas telpā un pielāgojas mūzikas ritmam.
Īpaši vērtīgas ir dejas, kurās regulāri jāapgūst jaunas kustību kombinācijas, jo tās nepārtraukti stimulē smadzeņu darbību.
3. Šahs un prāta spēles
Šahs, sudoku, loģiskie uzdevumi, stratēģiskās galda spēles un citas intelektuālas nodarbes palīdz uzturēt domāšanas elastību un trenē atmiņu.
Psiholoģe uzsver, ka vislielāko ieguvumu dod jauni uzdevumi, kas prasa piepūli un nestandarta risinājumus, nevis vienu un to pašu uzdevumu atkārtošana gadiem ilgi.
4. Mūzika
Mūzikas instrumenta spēles apguve tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem smadzeņu treniņiem. Tās laikā vienlaikus darbojas atmiņa, dzirde, uzmanība, kustību koordinācija un sīkā motorika.
Arī dziedāšana, īpaši korī vai citā muzikālā kolektīvā, labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību un palīdz uzturēt kognitīvās spējas.
5. Saziņa ar cilvēkiem
Ne mazāk svarīga ir aktīva sociālā dzīve. Sarunu laikā smadzenes nepārtraukti analizē informāciju, izvēlas vārdus, atpazīst emocijas un ātri pielāgojas sarunas gaitai.
Tāpēc tikšanās ar draugiem, dalība interešu klubos, sabiedriskās aktivitātes un brīvprātīgais darbs palīdz ilgāk saglabāt garīgo aktivitāti.
Speciālisti uzsver, ka neviena atsevišķa nodarbe nespēj pilnībā pasargāt no demences. Vislabākos rezultātus sniedz vairāku veselīgu paradumu kopums — regulāra garīgā slodze, fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs miegs, asinsspiediena kontrole, atteikšanās no smēķēšanas un aktīva sociālā dzīve.
Eksperti iesaka rūpēties par smadzeņu veselību jau agrā vecumā. Jaunu prasmju apgūšana, regulāras intelektuālās nodarbes, kustības un dzīva saziņa palīdz ilgāk saglabāt labu atmiņu, koncentrēšanās spējas un skaidru domāšanu arī vecumdienās.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru