Kāpēc daži cilvēki saglabā labu veselību, skaidru prātu un dzīvesprieku pat pēc 100 gadu vecuma, bet citi noveco daudz straujāk? Pētnieki secinājuši, ka ilgmūžus no tā dēvētajām «zilajām zonām» vieno ne tikai veselīgs dzīvesveids un uzturs, bet arī noteiktas rakstura īpašības.
- gadsimta sākumā zinātnieki identificēja vairākus pasaules reģionus, kuros neparasti daudz cilvēku sasniedz 100 gadu vecumu, vienlaikus saglabājot labu veselību un patstāvību. Šīs teritorijas nosauktas par «zilajām zonām». Tās ir Sardīnijas salas centrālā un austrumu daļa Itālijā, Okinava Japānā, Ikārija Grieķijā un Nikojas pussala Kostarikā.
Pētnieki joprojām cenšas noskaidrot, kādi faktori palīdz šo reģionu iedzīvotājiem ilgāk saglabāt aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi. Viens no jaunākajiem pētījumiem veikts Kagliari Universitātē Itālijā, kur zinātnieki analizēja, vai Sardīnijas ilgmūžu personības iezīmes atšķiras no viņu vienaudžiem citos salas reģionos.
Pētījumā piedalījās 125 cilvēki vecumā no 71 līdz 101 gadam, kuri dzīvoja Sardīnijā. Salīdzinājumam tika izveidota arī kontroles grupa no līdzīga vecuma cilvēkiem, kas dzīvoja kaimiņu lauku apvidos ārpus «zilās zonas».
Speciālisti apmeklēja katru dalībnieku viņa dzīvesvietā, izvērtējot kognitīvās spējas, psiholoģisko stāvokli, personības iezīmes, dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanas paradumus.
Sešas rakstura īpašības, kas biežāk sastopamas ilgmūžiem
Pētījuma rezultāti parādīja, ka «zilo zonu» iedzīvotājiem biežāk raksturīgas šādas īpašības:
-
Ziņkārība – interese par pasauli un vēlme nepārtraukti apgūt ko jaunu.
-
Sabiedriskums – spēja uzturēt ciešas attiecības un viegli veidot jaunus kontaktus.
-
Dzīvesprieks – prasme saglabāt pozitīvu attieksmi arī sarežģītos brīžos.
-
Emocionālā noturība – spēja izprast savas emocijas, par tām runāt un veiksmīgi pārvarēt stresu.
-
Organizētība un atbildība – ieradums plānot savu laiku, izvirzīt mērķus un konsekventi tos sasniegt.
-
Labestība – vēlme palīdzēt citiem, cienīt apkārtējos un vienlaikus ievērot savas personīgās robežas.
«"Zilo zonu" iedzīvotāji bija ziņkārīgāki, labprāt izmēģināja jaunas lietas un demonstrēja augstāku emocionālo kompetenci – spēju saprast savas emocijas un dalīties tajās ar citiem,» norāda pētījuma vadītāja, Kagliari Universitātes profesore Marija Kjara Fastame.
Aktīvs prāts – vēl viens ilgmūžības noslēpums
Pētījums atklāja arī to, ka «zilo zonu» iedzīvotāji ievērojami vairāk laika velta aktivitātēm, kas stimulē smadzeņu darbību. Vidēji viņi aptuveni 11 stundas nedēļā pavada, lasot, nodarbojoties ar dārzkopību vai citiem intelektuāliem hobijiem. Kontroles grupas dalībnieki tam veltīja aptuveni septiņas stundas nedēļā.
Turklāt ilgmūži izrādījās atvērtāki jaunai pieredzei un labāk izprata savas emocijas, kas, pēc pētnieku domām, palīdz vieglāk pārvarēt dzīves grūtības.
Īpaša uzmanība pētījumā tika pievērsta arī neirotismam – personības iezīmei, kas saistīta ar paaugstinātu trauksmi, raizēm, pašpārliecinātības trūkumu un negatīvām emocijām. Rezultāti liecina, ka augsts neirotisma līmenis visciešāk saistīts ar zemāku dzīves kvalitāti un straujāku novecošanos.
«Neirotisms – tieksme uz trauksmi, depresiju un ilgstošām negatīvām emocijām – izrādījās personības iezīme, kas vistiešāk saistīta ar dzīves kvalitātes pasliktināšanos un straujāku novecošanos,» secināts Marijas Kjaras Fastames un viņas kolēģu pētījumā.
Pētnieki uzsver, ka ilgmūžības noslēpums nav meklējams tikai veselīgā uzturā vai regulārās fiziskajās aktivitātēs. Tikpat svarīga ir psiholoģiskā labklājība, zinātkāre, sociālā aktivitāte, emocionālā noturība un nepārtraukta prāta trenēšana. Tieši šo faktoru kopums, pēc zinātnieku domām, palīdz cilvēkiem ne tikai dzīvot ilgāk, bet arī saglabāt augstu dzīves kvalitāti cienījamā vecumā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru