Daudzi uzskata sarunāšanos ar sevi par dīvainu ieradumu. Tomēr psihologi un neiropsihologi uzsver, ka vairumā gadījumu tā ir pilnīgi normāla uzvedība, kas palīdz labāk koncentrēties, tikt galā ar stresu un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
Sarunāšanās ar sevi nereti tiek uztverta kā vientulības vai pat psihisku traucējumu pazīme. Taču patiesībā lielākā daļa cilvēku laiku pa laikam skaļi izrunā savas domas, un pētījumi liecina, ka tas var sniegt būtisku ieguvumu.
Palīdz labāk koncentrēties
- gadā Bangoras Universitātes zinātnieku veiktais pētījums parādīja, ka domu un darbību izrunāšana skaļi patiešām uzlabo koncentrēšanās spējas un palīdz efektīvāk paveikt uzdevumus.
Eksperimentā piedalījās 28 brīvprātīgie. Viena grupa instrukcijas lasīja pie sevis, bet otra tās izrunāja skaļi. Rezultāti parādīja, ka dalībnieki, kuri runāja skaļi, uzdevumus izpildīja veiksmīgāk un pieļāva mazāk kļūdu.
«Mūsu rezultāti liecina, ka runāšana ar sevi sarežģītu uzdevumu izpildes laikā būtiski uzlabo darba efektivitāti,» norādīja pētījuma autore, neiropsiholoģijas un kognitīvās psiholoģijas pasniedzēja Paloma Mari-Beffa.
Pēc zinātnieku domām, savas balss dzirdēšana palīdz smadzenēm labāk kontrolēt darbības un noturēt uzmanību.
Veids, kā tikt galā ar emocijām
Saruna ar sevi var kļūt par sava veida psiholoģisku atbalstu, īpaši stresa situācijās. Nav nejaušība, ka pirms svarīgiem notikumiem cilvēki bieži sevi skaļi uzmundrina.
Pētījumi liecina, ka pozitīvs iekšējais dialogs palīdz mazināt trauksmi, labāk kontrolēt emocijas un vieglāk pielāgoties sarežģītām situācijām.
«Saruna ar sevi palīdz cilvēkam iegūt lielāku pārliecību un labāk izprast savas izjūtas,» norāda psiholoģe Emīlija Krosbija.
Ja nav cilvēka, ar kuru apspriest problēmu, paša balss var kļūt par nozīmīgu emocionālu atbalstu.
Tas ir dabisks mehānisms
Psihologs Saša Holls uzsver, ka ieradums runāt ar sevi pavada cilvēku gandrīz visu mūžu. Jau bērnībā bērni spēļu laikā komentē savas darbības, un tas tiek uzskatīts par nozīmīgu domāšanas attīstības posmu.
Pieaugušie biežāk sāk runāt skaļi, kad cenšas kaut ko atcerēties, koncentrēties vai rast risinājumu sarežģītai problēmai.
«Valoda palīdz mums sakārtot savu pieredzi. Kad savas izjūtas izsakām vārdos, tās kļūst vieglāk izprast un kontrolēt,» skaidro Holls.
Turklāt domu izrunāšana palēnina domu plūsmu, palīdz strukturēt informāciju un izveidot skaidru rīcības plānu.
Kad būtu jāvēršas pie speciālista
Eksperti uzsver, ka vairumā gadījumu sarunāšanās ar sevi ir pilnīgi normāla. Tomēr dažkārt tā var liecināt par nopietnākām problēmām.
Ieteicams konsultēties ar speciālistu, ja cilvēkam šķiet, ka viņš atbild nevis savām domām, bet gan balsīm, kas it kā nāk no ārienes, vai arī iekšējais dialogs pastāvīgi ir ļoti agresīvs, pazemojošs vai pilns ar nekontrolējamu trauksmi.
Speciālisti uzsver, ka runāšana ar sevi ir dabisks veids, kā sakārtot domas, mazināt stresu un uzlabot koncentrēšanās spējas. Ja šāds iekšējais dialogs palīdz labāk izprast situāciju, nomierināties vai veiksmīgāk paveikt uzdevumu, satraukumam nav pamata. Gluži pretēji — dažkārt tieši paša balss kļūst par labāko palīgu grūtā brīdī.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru