Bieži šķiet, ka citiem dzīvē veicas vairāk — veiksmīga karjera, stipra veselība, laimīga ģimene un mazāk rūpju. Taču sena līdzība atgādina: mēs redzam tikai citu cilvēku dzīves ārējo pusi un gandrīz nekad nezinām, kādus pārbaudījumus viņi patiesībā piedzīvo.
Līdzība par krustu
Kāds cilvēks reiz vērsās pie Dieva ar lūgumu:
«Kungs, mans krusts ir pārāk smags. Es vairs nespēju to nest. Ļauj man izvēlēties citu.»
Pēkšņi viņš nonāca milzīgā alā, kur atradās visdažādākie krusti — akmens, dzelzs, ar ērkšķiem, milzīgi un gandrīz nepaceļami.
«Izvēlies,» sacīja Dievs.
Cilvēks ilgi staigāja pa alu un beidzot stūrī pamanīja nelielu koka krustu.
«Šo! Tas šķiet visvieglākais.»
Dievs pasmaidīja:
— Bet tas jau ir tavs krusts.
Kāpēc mums šķiet, ka citiem ir vieglāk?
Klīniskā psiholoģe Julija Koroleva skaidro, ka šīs līdzības būtība nav aicinājums samierināties ar grūtībām. Tās galvenā doma ir pavisam cita — cilvēki mēdz salīdzināt savu ikdienu ar citu cilvēku redzamo dzīves daļu, neredzot visu pārējo.
Kognitīvi biheiviorālās terapijas skatījumā šādu domāšanu veicina vairāki tipiski domāšanas sagrozījumi.
Mēs nezinām, kas patiesībā notiek citu dzīvē
Viens no biežākajiem kognitīvajiem sagrozījumiem ir tā sauktā «domu lasīšana».
Mums šķiet, ka zinām, cik laimīgs ir otrs cilvēks un cik viegli viņam viss izdodas. Patiesībā mēs redzam tikai nelielu daļu no viņa dzīves un pārējo aizpildām ar saviem pieņēmumiem.
Citu cilvēku pārdzīvojumi, problēmas un bailes bieži paliek apslēptas.
Kad gaidas rada vilšanos
Vēl viens domāšanas slazds ir pārliecība, ka dzīvei obligāti jābūt vieglai un taisnīgai.
Ja realitāte neatbilst mūsu gaidām, rodas trauksme, aizkaitinājums un netaisnības sajūta.
Psiholoģe atgādina, ka grūtības ir dabiska dzīves sastāvdaļa un pilnībā no tām izvairīties nav iespējams.
«Citiem ir labāk» — vai tiešām?
Bieži vien cilvēki sāk domāt pēc principa «viss vai nekas».
Parādās domas:
-
«Man nekad neveicas.»
-
«Citiem viss izdodas.»
-
«Man ir visgrūtāk.»
Taču patiesībā ikvienam ir savi pārbaudījumi, tikai ne visi tos rāda citiem.
Kāpēc gribas «nomainīt savu krustu»?
Hronisks stress, nogurums un emocionāla izdegšana var radīt sajūtu, ka spēku vairs nav.
Šādos brīžos smadzenes cenšas atrast vienkāršu skaidrojumu un mudina salīdzināt sevi ar citiem.
Tomēr šādi salīdzinājumi visbiežāk tikai pastiprina bezpalīdzības sajūtu un neapmierinātību ar savu dzīvi.
Ko iesaka psihologi?
Speciālisti iesaka iemācīties atšķirt faktus no pieņēmumiem.
Ja pieķerat sevi domājam: «Viņam viss ir viegli», mēģiniet sev atgādināt:
«Patiesībā es nezinu, kam šis cilvēks šobrīd iet cauri.»
Var palīdzēt arī metode «par un pret» — mēģiniet atrast reālus pierādījumus savām domām. Nereti izrādās, ka tās balstās tikai pieņēmumos.
Svarīgi ir vairāk pievērsties savai dzīvei un uzdot sev vienkāršu jautājumu:
«Ko es šodien varu izdarīt, lai justos kaut nedaudz labāk?»
Ja pārslodzes sajūta nepāriet, nevajadzētu palikt ar to vienatnē. Tuvinieku, draugu vai psihologa atbalsts var palīdzēt daudz efektīvāk pārvarēt grūtības.
Līdzība par krustu atgādina vienkāršu, bet ļoti svarīgu patiesību — sveša dzīve bieži šķiet vieglāka tikai tāpēc, ka mēs neredzam tās grūtāko pusi. Tā vietā, lai salīdzinātu sevi ar citiem, daudz vērtīgāk ir koncentrēties uz savu dzīvi, rūpēties par savu labsajūtu un atcerēties, ka pat vissmagākais pārbaudījums kļūst vieglāk pārvarams, ja ir atbalsts un laiks atgūt spēkus.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru