Kāpēc ar vecumu parādās reiboņi un kad tie var liecināt par nopietnām veselības problēmām 0 2169

Reiboņus vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojusi lielākā daļa cilvēku. Ar vecumu šis simptoms kļūst biežāks, jo organismā notiek dabiskas pārmaiņas, pieaug hronisku slimību skaits un palielinās ikdienā lietoto medikamentu daudzums.

Speciālisti uzsver, ka reiboņi nav patstāvīga slimība, bet gan simptoms, kuru var izraisīt gan salīdzinoši nekaitīgi, gan nopietni veselības traucējumi.

«Reiboņi nav slimība, bet simptoms. Tos var izraisīt gan šķidruma trūkums vai strauja ķermeņa pozas maiņa, gan nopietni asinsrites traucējumi. Ja šādas epizodes atkārtojas, tās nedrīkst ignorēt,» uzsver mediķi.

Kāpēc rodas reiboņi?

Daži cilvēki reiboņus raksturo kā nestabilitātes sajūtu, citi – kā iespaidu, ka «zeme pazūd zem kājām». Šim simptomam var būt ļoti dažādi cēloņi.

Visbiežāk tie ir:

• ar vecumu saistītas vestibulārā aparāta darbības izmaiņas;

• asinsspiediena svārstības;

• smadzeņu asinsapgādes pasliktināšanās;

• sirds un asinsvadu slimības;

• atsevišķu medikamentu blakusparādības;

• nervu sistēmas darbības traucējumi;

• stress, trauksme un miega problēmas;

• nepietiekama šķidruma uzņemšana.

«Ar gadiem organisma līdzsvara uzturēšanas sistēmas darbojas mazāk efektīvi. Turklāt daudzi vecāka gadagājuma cilvēki vienlaikus lieto vairākus medikamentus, kas var palielināt reiboņu risku,» skaidro ārsti.

Ja reiboņi atkārtojas, kļūst izteiktāki vai tiem pievienojas citi simptomi, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Ko darīt, ja reiboņi atkārtojas?

Ārstēšana vienmēr ir atkarīga no cēloņa, nevis paša simptoma.

Ja reiboņus izraisa kāda saslimšana, ārsts var nozīmēt medikamentus asinsspiediena normalizēšanai, smadzeņu asinsrites uzlabošanai, nervu sistēmas darbības korekcijai vai citas pamatslimības ārstēšanai.

«Nevajadzētu mēģināt ārstēt reiboņus paša spēkiem. Vispirms jānoskaidro to cēlonis, jo sirds slimību, iekšējās auss traucējumu un neiroloģisku saslimšanu ārstēšana būtiski atšķiras,» uzsver speciālisti.

Dažkārt reiboņus izraisa lietotie medikamenti, piemēram, asinsspiediena pazemināšanas līdzekļi, diurētiskie preparāti vai atsevišķi nomierinoši medikamenti. Šādās situācijās ārsts var koriģēt devu vai izvēlēties citu terapiju.

«Ja reiboņi parādījušies pēc jauna medikamenta lietošanas sākšanas, nepārtrauciet ārstēšanu patstāvīgi. Vispirms konsultējieties ar ārstu – iespējams, būs nepieciešams mainīt devu vai preparātu,» iesaka eksperti.

Daudziem senioriem palīdz arī speciāli līdzsvara un koordinācijas vingrojumi. Tos izvēlas individuāli, un bieži tie tiek veikti sēdus vai izmantojot papildu balstu.

Kad nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības?

Steidzami meklējiet medicīnisko palīdzību, ja reiboņus pavada:

• vājums rokā vai kājā;

• runas traucējumi;

• pēkšņa redzes pasliktināšanās;

• stipras galvassāpes;

• sāpes krūtīs;

• samaņas zudums vai kritiens.

«Ja reiboņus pavada ekstremitāšu vājums, runas traucējumi, redzes zudums vai stipras galvassāpes, tas var liecināt par insultu. Šādā situācijā izšķiroša ir katra minūte, tāpēc nekavējoties izsauciet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu,» brīdina mediķi.

Šādi simptomi var liecināt arī par sirdslēkmi vai citiem dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, kuriem nepieciešama tūlītēja ārstēšana.

«Lielāko daļu reiboņu cēloņu iespējams veiksmīgi ārstēt, ja diagnoze tiek noteikta laikus. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka simptoms pāries pats no sevis, īpaši tad, ja tas atkārtojas vai kļūst izteiktāks,» atgādina ārsti.

Reiboņi ne vienmēr liecina par nopietnu saslimšanu, taču tos nevajadzētu ignorēt, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Savlaicīga ārsta konsultācija palīdz noskaidrot simptomu cēloni, izvēlēties piemērotāko ārstēšanu un novērst nopietnu komplikāciju attīstību.