Pēc vienīgā dēla bojāejas radinieki nolēma neizstāstīt traģisko patiesību viņa 80 gadus vecajai mātei, kura cieš no smagas sirds slimības. Tā vietā viņi ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidoja vīrieša digitālo kopiju, kas katru dienu sazinās ar sievieti videozvanā. Šis stāsts izraisījis plašas diskusijas – vieni to uzskata par mīlestības un rūpju izpausmi, citi par bīstamu maldināšanu.
Pēc tam, kad pagājušajā gadā kāds Ķīnas iedzīvotājs gāja bojā autoavārijā, viņa ģimene pieņēma neparastu lēmumu – ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidot pēc iespējas reālistiskāku mirušā digitālo kopiju. Pēc radinieku teiktā, tas tika darīts, lai pasargātu viņa cienījamo māti no smaga emocionāla satricinājuma, vēsta South China Morning Post.
Par šo gadījumu pastāstīja izstrādātāju komandas vadītājs Džans Dzjevejs no Dzjansu provinces. Tieši pie viņa vērsās bojāgājušā vīrieša dēls ar lūgumu izveidot pēc iespējas reālistiskāku sava tēva digitālo dubultnieku.
Ģimene dzīvo Šaņdunas provincē. Sievietes vienīgais dēls gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā pagājušā gada sākumā. Tuvinieki baidījās, ka ziņa par viņa nāvi varētu kļūt liktenīga 80 gadus vecajai mātei, kurai ir nopietnas sirds veselības problēmas.
Lai izveidotu virtuālo kopiju, izstrādātāji saņēma simtiem fotogrāfiju, videomateriālu un balss ierakstu. Īpaša uzmanība tika pievērsta balss tembram, runas manierēm, mīmikai un žestiem. Pēc speciālistu teiktā, digitālais dubultnieks tik precīzi atdarina vīrieša uzvedību, ka pat atkārto viņa ieradumu sarunas laikā nedaudz noliekties uz priekšu.
Kopš tā laika virtuālais dēls katru dienu sazinās ar māti videozvanā, izmantojot ziņapmaiņas lietotni. Sieviete ir pilnībā pārliecināta, ka runā ar savu īsto dēlu.
Sarunās viņa joprojām rūpējas par viņu – atgādina siltāk saģērbties, kārtīgi paēst un būt uzmanīgam. Savukārt digitālais sarunu biedrs pateicas par rūpēm un apsola ievērot viņas padomus.
Savu prombūtni viņš skaidro pavisam vienkārši – it kā būtu devies strādāt uz citu pilsētu, lai nopelnītu naudu ģimenes labā.
Vienā no sarunām sieviete atzinās:
— Zvani man biežāk, lai es zinātu, kā tev klājas. Es ļoti pēc tevis ilgojos. Man ir tik žēl, ka nevaru tevi satikt.
Uz to digitālā kopija atbildēja:
— Labi, mammu. Taču es šobrīd esmu ļoti aizņemts. Rūpējies par sevi. Tiklīdz būšu pietiekami nopelnījis, noteikti atgriezīšos mājās.
Saskaņā ar Ķīnas mediju ziņoto sieviete joprojām nezina, ka viņas dēls ir gājis bojā. Plašāka informācija par ģimeni netiek atklāta.
Džans Dzjevejs ar cilvēku digitālo kopiju izveidi nodarbojas jau trīs gadus. Pats viņš savu darbu jokojot dēvē par "cilvēku emociju apmānīšanu", tomēr uzsver, ka šādu projektu galvenais mērķis ir palīdzēt dzīvajiem pārvarēt zaudējuma sāpes.
"Mēs cenšamies sniegt mierinājumu tiem, kuri palikuši dzīvot," saka izstrādātājs.
Šis stāsts izraisījis plašu rezonansi Ķīnas sociālajos tīklos.
Daļa lietotāju uzskata, ka ģimenes rīcība ir patiesas mīlestības un rūpju izpausme.
"Tas ir ļoti aizkustinoši. Šāds MI dēls ir meli laba mērķa vārdā," rakstīja viens no komentētājiem.
"Apbrīnojama tehnoloģija. Es arī vēlētos vēlreiz aprunāties ar savu mirušo tēvu," atzina cits.
Tomēr netrūka arī kritiķu.
"Sieviete tiek ilgstoši maldināta. Ja patiesība kādreiz atklāsies, trieciens var izrādīties vēl smagāks," uzskata viņi.
Eksperti norāda, ka mākslīgā intelekta attīstība arvien biežāk liek sabiedrībai risināt sarežģītus ētikas jautājumus. No vienas puses, digitālās kopijas var palīdzēt cilvēkiem pārdzīvot tuvinieka zaudējumu. No otras – tās var kavēt realitātes pieņemšanu un paildzināt sērošanas procesu.
Tehnoloģijām attīstoties, šādu gadījumu, visticamāk, kļūs arvien vairāk, un sabiedrībai nāksies izlemt, kur atrodas robeža starp rūpēm par cilvēku un viņa tiesībām zināt patiesību.
Ķīnā pakalpojumu, kas ļauj izveidot miruša cilvēka digitālo kopiju sērojošajiem radiniekiem, mēdz dēvēt par "digitālo augšāmcelšanu". Taču speciālisti joprojām diskutē, cik lielā mērā šāda prakse ir labvēlīga cilvēka psihiskajai veselībai.
No vienas puses, saziņa ar virtuālu kopiju patiešām var uz laiku mazināt zaudējuma sāpes. Taču psihologi brīdina, ka tā var kavēt dabisku sērošanas procesu, radīt emocionālu atkarību no digitālā tēla un apgrūtināt tuvinieka nāves pieņemšanu.
"Digitālie dubultnieki var izkropļot priekšstatu par mirušo, demonstrējot vārdus vai uzvedību, kas neatbilstu viņa uzskatiem. Tas ne tikai skar cilvēka piemiņu, bet arī var radīt papildu emocionālu kaitējumu tuviniekiem. Turklāt šādu kopiju izveide bieži ir saistīta ar personas datu izmantošanu bez skaidras mirušā piekrišanas, kas rada nopietnus jautājumus par privātumu un personas tiesībām," savā pētījumā norāda Seulas Nacionālās universitātes pētnieks doktors Masaki Ivasaki.
Ķīnas ģimenes stāsts parāda, ka mākslīgais intelekts jau spēj iejaukties cilvēka dzīves vispersoniskākajās jomās. Taču galvenais jautājums joprojām paliek atklāts: vai šādu digitālo atbalstu var uzskatīt par mīlestības un rūpju izpausmi, vai arī pat vislabāk domāti meli agrāk vai vēlāk neizbēgami sagādās jaunas sāpes?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru