Kafija vairs neuzmundrina? Kāpēc organisms pierod pie kofeīna 0 117

Кafija daudziem jau sen ir kas vairāk nekā tikai dzēriens. Tā ir neatņemama rīta rituāla sastāvdaļa, iespēja noskaņoties jaunai dienai vai uz mirkli atvilkt elpu ikdienas steigā. Taču ar laiku daudzi pamana, ka ierastā tasīte vairs nedod enerģiju. Miegainība nepazūd, un dažkārt pēc kafijas nogurums šķiet pat vēl izteiktāks.

Kāpēc tā notiek, skaidro terapeite Alena Vakina.

Kāpēc kafija pārstāj uzmundrināt?

Kofeīns iedarbojas uz smadzeņu adenozīna receptoriem. Adenozīns ir viela, kas dienas laikā pakāpeniski uzkrājas organismā un izraisa noguruma sajūtu.

"Kofeīns uz laiku bloķē šos receptorus, tāpēc cilvēks jūtas možāks un enerģiskāks. Taču adenozīns turpina uzkrāties. Kad kofeīna iedarbība beidzas, uzkrātais adenozīns sāk aktīvi iedarboties uz receptoriem, izraisot izteiktu miegainību," skaidro ārste.

Tieši tāpēc vairākas stundas pēc kafijas izdzeršanas daudzi izjūt strauju enerģijas kritumu.

Kāpēc rodas pieradums?

Regulāri lietojot kafiju, organisms pakāpeniski pielāgojas kofeīna iedarbībai.

Lai kompensētu pastāvīgi bloķētos receptorus, smadzenes sāk veidot arvien vairāk adenozīna receptoru. Medicīnā šo procesu sauc par upregulāciju.

Rezultātā, lai panāktu iepriekšējo efektu, nepieciešams arvien lielāks kofeīna daudzums. Ar laiku pat lielākas devas vairs nedod tādu pašu uzmundrinājumu kā agrāk.

"Ja kafija vairs neuzmundrina, bet gluži pretēji – izraisa nogurumu vai miegainību, tas var liecināt par izveidojušos toleranci pret kofeīnu," norāda speciāliste.

Cik daudz kafijas ir droši dzert?

Saskaņā ar mūsdienu rekomendācijām lielākajai daļai veselu pieaugušo droša dienas deva ir līdz 400 mg kofeīna.

Tas aptuveni atbilst:

• 3–4 tasītēm filtrētās kafijas;

• 4–5 espresso porcijām;

• 5–6 tasītēm melnās tējas.

Tomēr jutība pret kofeīnu katram cilvēkam ir atšķirīga. Dažiem nepatīkami simptomi var parādīties jau pēc ievērojami mazākas devas.

Kā atjaunot jutību pret kofeīnu?

Speciālisti iesaka laiku pa laikam ieviest tā dēvētās "kafijas brīvdienas".

Pat dažas dienas bez kofeīna ļauj receptoriem daļēji atgūt jutību. Tāpat ieteicams pakāpeniski samazināt izdzertās kafijas daudzumu, nevis censties panākt efektu, dzerot arvien vairāk.

Ar ko aizstāt kafiju?

Ja organismam nepieciešama atpūta no kofeīna, možumu palīdzēs uzturēt arī citi ieradumi.

Pilnvērtīgs miegs. Septiņas līdz astoņas stundas kvalitatīva miega dod daudz vairāk enerģijas nekā vēl viena kafijas tasīte.

Olbaltumvielām bagātas brokastis. Olas, biezpiens, jogurts, rieksti un pilngraudu produkti palīdz ilgāk saglabāt stabilu enerģijas līmeni.

Pietiekams ūdens daudzums. Pat neliela organisma atūdeņošanās var izraisīt nogurumu un pasliktināt koncentrēšanās spējas.

Rīta saules gaisma. Dabiskā gaisma palīdz organismam ātrāk pāriet nomoda režīmā.

Fiziskās aktivitātes. Dažas minūtes pastaigas, stiepšanās vai vieglu vingrojumu nereti uzmundrina labāk nekā stimulanti.

Interesanti fakti par kafiju

• Kofeīns sāk iedarboties jau 15–20 minūtes pēc izdzeršanas.

• Maksimālo koncentrāciju asinīs tas sasniedz aptuveni stundas laikā.

• Kofeīna pussabrukšanas periods vidēji ir 5–6 stundas, tāpēc vakara kafija var pasliktināt miega kvalitāti pat tad, ja cilvēks to nepamana.

• Grauzdētās kafijas pupiņās ir vairāk nekā 800 aromātisko savienojumu, kas padara kafiju par vienu no sarežģītākajiem dzērieniem pēc ķīmiskā sastāva.

• Pētījumi liecina, ka mērena kafijas lietošana var būt saistīta ar zemāku dažu sirds un asinsvadu, kā arī neirodeģeneratīvo slimību risku.

Kafija joprojām ir viens no populārākajiem dzērieniem pasaulē, taču tās iedarbībai ir savas robežas. Ja iecienītais espresso vairs nesniedz gaidīto možumu, nav vērts palielināt izdzerto tasīšu skaitu. Daudz lietderīgāk ir ļaut organismam atpūsties no kofeīna, sakārtot miega režīmu un pievērst lielāku uzmanību dabiskajiem enerģijas avotiem. Ilgtermiņā tieši tie palīdz justies mundram un saglabāt labu pašsajūtu.