Psiholoģe skaidro, kā pasargāt sevi, sastopoties ar agresiju 0 118

Saskarsme ar agresīvu cilvēku gandrīz vienmēr izraisa stresu. Vieni sāk attaisnoties, citi atbild ar agresiju, bet vēl citi apmulst un nezina, kā rīkoties. Taču tieši pirmās konflikta minūtes bieži nosaka, vai situācija nomierināsies vai pāraugs nopietnākā konfliktā.

Pēc psiholoģes Jeļenas Permjakovas teiktā, agresija reti rodas bez iemesla. Visbiežāk aiz tās slēpjas uzkrāts stress, nogurums, bailes, trauksme vai apdraudējuma sajūta.

"Agresīva uzvedība reti ir saistīta tikai ar konkrēto cilvēku, kas atrodas blakus. Bieži vien tas ir veids, kā izpaust uzkrātās emocijas vai aizsargāties no savas ievainojamības," skaidro speciāliste.

Vispirms nomieriniet sevi

Konflikta laikā organisms ātri pāriet stresa režīmā – paātrinās sirdsdarbība, saspringst muskuļi, un emocijas sāk dominēt pār racionālu domāšanu.

Tāpēc pirmais solis ir atgūt kontroli pār sevi.

"Palīdz lēna elpošana un neliela pauze pirms atbildes. Dažas mierīgas ieelpas un izelpas samazina impulsivitāti un palīdz nepakļauties provokācijai," norāda psiholoģe.

Dažkārt tieši spēja saglabāt mieru ir visefektīvākā aizsardzība.

Ievērojiet drošu distanci

Attālumam konflikta situācijā ir liela nozīme. Jo tuvāk atrodas agresīvi noskaņots cilvēks, jo lielāka var būt apdraudējuma sajūta.

Ja iespējams, pakāpeniski palieliniet distanci un ieņemiet tādu pozīciju, lai nepieciešamības gadījumā varētu mierīgi atkāpties.

"Svarīgi nenonākt situācijā, kad esat iespiests stūrī vai pie sienas. Tāpat nevajadzētu veikt straujas kustības, jo tās var tikt uztvertas kā drauds," uzsver speciāliste.

Runājiet mierīgi un īsi

Cilvēks agresijas stāvoklī parasti slikti uztver garus skaidrojumus un loģiskus argumentus.

Tāpēc ieteicams izmantot īsas, skaidras un neitrālas frāzes, piemēram:

• "Man nav pieņemams šāds sarunas tonis."

• "Es neesmu gatavs turpināt sarunu šādā veidā."

• "Parunāsim mierīgi."

Šādas frāzes palīdz noteikt robežas, vienlaikus neprovocējot konfliktu.

Psiholoģe arī iesaka neuzturēt pārāk ilgu un izaicinošu acu kontaktu, jo daļa cilvēku to var uztvert kā izaicinājumu.

Nebaidieties pārtraukt sarunu

Viena no biežākajām kļūdām ir vēlme par katru cenu pierādīt savu taisnību.

Ja redzat, ka konflikts tikai saasinās, daudz prātīgāk ir sarunu pārtraukt.

Var pāriet uz vietu, kur ir vairāk cilvēku, vērsties pie apsardzes darbiniekiem vai vienkārši doties prom.

Atteikšanās turpināt konfliktu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par savu drošību.

Ja situācija kļūst bīstama

Ja agresija pāraug draudos vai fiziskas vardarbības riskā, nekautrējieties lūgt palīdzību.

Visefektīvāk ir uzrunāt konkrētu cilvēku, nevis vērsties pie visiem klātesošajiem.

Piemēram:

• "Kungs zilajā jakā, lūdzu, palīdziet!"

• "Apsardzes darbiniek, lūdzu, izsauciet policiju!"

• "Lūdzu, palieciet man blakus."

Skaidrs un konkrēts lūgums ievērojami palielina iespēju, ka apkārtējie reaģēs.

Ko nevajadzētu darīt

Speciālisti iesaka izvairīties no rīcības, kas gandrīz vienmēr saasina konfliktu:

• atbildēt uz rupjību ar rupjību;

• izmantot sarkasmu vai izsmieklu;

• pāriet uz personīgiem apvainojumiem;

• runāt paaugstinātā balsī;

• veikt straujas kustības;

• pagriezt agresīvajam cilvēkam muguru, ja situācija joprojām ir saspringta.

Pat ja rodas vēlme atbildēt tādā pašā tonī, svarīgākais ir atcerēties, ka galvenais mērķis nav uzvarēt strīdā, bet gan saglabāt drošību.

Pēc konflikta ļaujiet sev atgūties

Pat īsa konfliktsituācija var atstāt emocionālu spriedzi.

Pēc tās noder izdzert glāzi ūdens, pastaigāties, ieelpot svaigu gaisu vai vienkārši uz brīdi mainīt vidi.

Dažkārt trauksme saglabājas vēl ilgi, un cilvēks atkal un atkal domās atgriežas pie notikušā. Tā ir normāla psihes reakcija uz stresu.

"Ja spriedze ilgstoši nepāriet, ir vērts par notikušo aprunāties ar tuviniekiem vai vērsties pie psihologa," iesaka Jeļena Permjakova.

Saskaroties ar agresīvu cilvēku, svarīgākais ir nezaudēt paškontroli un rūpēties par savu drošību. Mierīgs balss tonis, saprātīga distance, skaidri noteiktas robežas un gatavība laikus pārtraukt konfliktu palīdz mazināt spriedzi un samazina risku, ka situācija kļūs bīstama. Ja jūtat reālu apdraudējumu, nekavējoties meklējiet palīdzību un nebaidieties iesaistīt apkārtējos vai atbildīgos dienestus.