Staigāšanas palēnināšanos vecākā vecumā tradicionāli saista ar muskuļu spēka zudumu. Tomēr Flindersa universitātes zinātnieku jaunais pētījums rāda, ka galvenais iemesls var būt nevis muskuļi, bet smadzeņu darbība. Izrādās, ka organisms apzināti izvēlas lēnāku gaitu, lai samazinātu krišanas risku un palielinātu drošību.
Daudzi uzskata, ka ar vecumu cilvēki sāk staigāt lēnāk muskuļu vājuma un fiziskās formas pasliktināšanās dēļ. Taču jaunā pētījuma rezultāti, kas publicēti vietnē Earth.com, liecina par citu skaidrojumu.
Flindersa universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka izšķiroša nozīme ir nervu sistēmas izmaiņām. Ikdienas gaitā potītes locītava veic divas funkcijas: amortizē triecienu, kad pēda saskaras ar virsmu, un nodrošina atsitienu uz priekšu. Jauniem cilvēkiem šis process ir precīzi koordinēts — muskuļi darbojas pārmaiņus, vieni sasprindzinās, otri atslābst.
Ar vecumu šī koordinācija mainās. Pētnieki atklāja, ka gados vecākiem cilvēkiem muskuļi ap potītes locītavu biežāk saraujas vienlaikus. Tas padara pēdu stingrāku jau pirms saskares ar zemi.
Speciālisti uzsver, ka tā nav slimība vai ķermeņa nolietojums. Drīzāk tā ir smadzeņu izvēlēta piesardzības stratēģija, lai samazinātu līdzsvara zuduma un kritienu risku.
Tomēr šai aizsardzībai ir cena. Liela daļa enerģijas tiek tērēta stabilitātes nodrošināšanai, tāpēc atsitienam uz priekšu paliek mazāk spēka. Rezultātā solis kļūst īsāks, kustību amplitūda samazinās un staigāšanas ātrums palēninās.
Pētījums arī liek pārskatīt dažu tradicionālo rehabilitācijas pieeju efektivitāti, kur galvenais uzsvars tiek likts uz muskuļu masas palielināšanu. Zinātnieku ieskatā pat spēcīgi muskuļi nespēj pilnībā kompensēt nervu sistēmas izmaiņas, ja smadzenes apzināti ierobežo kustību amplitūdu drošības dēļ.
Tāpēc, lai saglabātu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās, īpaši svarīgi ir attīstīt ne tikai spēku, bet arī koordināciju, līdzsvaru un lokanību.
Kā īpaši noderīgas aktivitātes pētnieki min:
-
taiči nodarbības
-
vingrinājumus kustību koordinācijai
-
treniņus uz līdzsvara platformām
-
vingrinājumus ķermeņa stabilitātes un pozas kontrolei
Šādi vingrinājumi palīdz nervu sistēmai uzlabot kustību kontroli un samazina pārmērīgas “aizsargājošas” muskuļu fiksācijas nepieciešamību.
Jaunais pētījums rāda, ka vecuma izraisītā staigāšanas palēnināšanās ir mazāk saistīta ar fizisko spēku un vairāk ar smadzeņu pielāgošanos drošības prioritātēm. Ķermenis izvēlas piesardzīgāku kustību veidu, lai pasargātu cilvēku no kritieniem. Tāpēc līdzsvara, koordinācijas un lokanības treniņi ir tikpat svarīgi kā tradicionālie spēka vingrinājumi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru