Cik daudz ūdens jādzer katru dienu, lai samazinātu nierakmeņu veidošanās risku 0 496

Speciālistu dati liecina, ka nierakmeņi sastopami aptuveni 10% pieaugušo. Tajā pašā laikā saslimstības izplatība turpina pieaugt, ko veicina izmaiņas uzturā, dzīvesveidā un klimatiskajos apstākļos.

Eksperti uzsver, ka urīnakmeņu slimības profilaksei svarīgs ir ne tikai izdzertā šķidruma daudzums, bet arī saražotā urīna tilpums.

Sertificēta diētas speciāliste Džesika Klen­si-Strauna norāda, ka lielākajai daļai pieaugušo ieteicams lietot aptuveni 2,5–3 litrus šķidruma dienā, kas atbilst apmēram 10–12 glāzēm.

Pēc speciālistes teiktā šāds šķidruma daudzums ļauj organismam izdalīt aptuveni 2,5 litrus urīna dienā — šo rādītāju uzskata par optimālu nierakmeņu profilaksei.

Kā saprast, vai organismam pietiek ūdens

Diētas speciālisti iesaka pievērst uzmanību urīna krāsai.

Gaiši dzeltena vai gandrīz caurspīdīga krāsa parasti liecina par pietiekamu organisma hidratāciju. Tumšs vai duļķains urīns savukārt var liecināt par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu.

Kā ūdens palīdz aizsargāt nieres

Speciālisti izdala divus galvenos mehānismus, kuru dēļ pietiekams šķidruma patēriņš samazina akmeņu veidošanās risku.

Uztur urīna veselīgu skābuma līmeni

Ūdens palīdz saglabāt optimālu urīna pH līmeni.

Pēc zinātņu maģistres un diētas speciālistes Uitnijas Stjuartas teiktā pietiekams šķidruma daudzums nodrošina normālu urīna plūsmu caur nierēm un palīdz uzturēt veselīgu pH līmeni.

Pētījumi rāda, ka dehidratācija palielina urīna skābumu, kas paaugstina oksalāta kalcija un urīnskābes akmeņu veidošanās risku.

Tajā pašā laikā speciālisti norāda, ka dažādi dzērieni var atšķirīgi ietekmēt urīna skābumu. Piemēram, dzērveņu sula var paaugstināt urīna skābumu, kamēr apelsīnu, ābolu, greipfrūtu un melno jāņogu sulas, kā arī daži minerālūdens veidi izrāda sārmainojošu efektu.

Tieši tāpēc par drošāko izvēli, lai uzturētu veselīgu līdzsvaru, bieži tiek uzskatīts parasts ūdens.

Turklāt liels urīna tilpums veicina mazāku kristālu un minerālu daļiņu ātrāku izskalošanu no nierēm, neļaujot tām saplūst un veidot lielākas masas.

Samazina minerālvielu koncentrāciju, kas veido akmeņus

Palielināts šķidruma patēriņš palielina urīna tilpumu un veicina biežāku urinēšanu.

Tas palīdz samazināt kalcija, oksalātu, urīnskābes un citu vielu koncentrāciju, kas var piedalīties akmeņu veidošanā.

Ja urīna tilpums ir pārāk mazs, urīns kļūst pārsātināts ar minerālvielām. Rezultātā tās sāk kristalizēties un pakāpeniski veido akmeņus.

Kā palielināt ūdens patēriņu

Speciālisti iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kas palīdz uzturēt nepieciešamo hidratācijas līmeni:

izdzert vienu vai divas glāzes ūdens uzreiz pēc pamošanās; kontrolēt izdzertā šķidruma daudzumu dienas laikā; vienmēr nēsāt līdzi ūdens pudeli; pievienot ūdenim citronu, zemenes, piparmētru vai citas dabīgas garšas piedevas; vienmērīgi sadalīt šķidruma patēriņu visas dienas garumā.

Kas vēl palīdz novērst akmeņu veidošanos

Viena tikai hidratācija profilaksei dažkārt nav pietiekama. Eksperti iesaka pievērst uzmanību arī uzturam.

Diēta, kas bagāta ar dārzeņiem un augļiem, palīdz samazināt akmeņu veidošanās risku, jo tajā ir daudz kālija un tā samazina urīna skābumu.

Turklāt ieteicams ierobežot sāls patēriņu. Pārmērīgs nātrija daudzums veicina palielinātu kalcija izvadīšanu ar urīnu, kas palielina akmeņu veidošanās iespēju.

Speciālisti arī iesaka neizvairīties no kalcija bagātajiem pārtikas produktiem. Neskatoties uz izplatīto maldību, pārtikas kalcijs spēj saistīt oksalātus zarnās un samazināt to nonākšanu urīnā, tādējādi mazinot kalcija oksalātu akmeņu risku.

Lielākajai daļai pieaugušo par optimālu tiek uzskatīts 2,5–3 litru šķidruma patēriņš dienā. Pietiekama hidratācija palīdz uzturēt normālu urīna pH līmeni, samazina minerālvielu koncentrāciju un traucē nieru akmeņu veidošanos. Tomēr maksimālu efektu nodrošina kombinācija ar pareizu uzturu, mērenu sāls patēriņu un regulāru veselības stāvokļa uzraudzību.