Sāpes gūžā nedrīkst ignorēt: kādi simptomi var liecināt par nopietniem locītavas bojājumiem

Kāpēc nedrīkst ignorēt sāpes gūžā?

Gūžas locītava ir viena no lielākajām un noslogotākajām locītavām cilvēka organismā. Tā nodrošina iespēju staigāt, apsēsties, piecelties, saliekties un kāpt pa kāpnēm, ik dienu izturot ievērojamu slodzi.

Turklāt šajā ķermeņa zonā atrodas svarīgi asinsvadi un nervu struktūras. Tāpēc ilgstošas sāpes gūžas apvidū, īpaši, ja tās nepāriet vairākas dienas vai kļūst izteiktākas kustību laikā, nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt. Neārstētas problēmas var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas locītavā un pat invaliditāti.

Kas var izraisīt sāpes gūžas locītavā?

Diskomforta cēloņi var būt ļoti dažādi — no muskuļu pārslodzes līdz nopietnām deģeneratīvām slimībām.

Visbiežāk sastopamie iemesli ir:

• traumatiski bojājumi — sasitumi, saišu sastiepumi, izmežģījumi un lūzumi, tostarp gūžas kaula kakliņa lūzums;

• iekaisuma procesi — artrīts, bursīts un tendinīts;

• deģeneratīvas izmaiņas — koksartroze jeb locītavas skrimšļa nodilums;

• asinsrites traucējumi — aseptiskā nekroze, kas saistīta ar gūžas kaula galviņas apasiņošanas traucējumiem;

• iedzimtas patoloģijas, piemēram, gūžas locītavas displāzija;

• onkoloģiskas saslimšanas un hormonālas izmaiņas, kas saistītas ar grūtniecību vai menopauzi.

Svarīgi atcerēties, ka reizēm sāpju avots nemaz nav pati gūža. Līdzīgus simptomus var izraisīt mugurkaula jostas daļas osteohondroze, starpskriemeļu disku trūces, skolioze, sēžas nerva iekaisums vai nospiedums, kā arī cukura diabēts un liekais svars.

Kā atpazīt, ka problēma ir locītavā?

Par gūžas locītavas saslimšanu var liecināt šādi simptomi:

• sāpes gūžā vai cirkšņos, kas nepāriet ilgāk par 3–5 dienām;

• izteikts diskomforts naktī un grūtības atrast ērtu gulēšanas pozu;

• krakšķēšana, klikšķi vai berzes sajūta locītavā kustību laikā;

• sāpju pastiprināšanās staigājot, pieceļoties no krēsla vai kāpjot pa kāpnēm;

• rīta stīvums un nepieciešamība „iekustēties” pēc pamošanās;

• klibošana vai izmaiņas gaitā.

Savukārt asas, šaujošas sāpes, kas izplatās pa kāju vai uz sēžamvietu, biežāk liecina par nervu saknīšu nospiedumu mugurkaulā.

Kad pie ārsta jāvēršas nekavējoties?

Steidzama konsultācija ar ortopēdu-traumatologu vai ķirurgu nepieciešama, ja:

• nav iespējams uzkāpt uz kājas stipru sāpju dēļ;

• stipras sāpes saglabājas pat pilnīgā miera stāvoklī;

• locītavas apvidus ir pietūcis, apsārtis vai karsts;

• kāja ir deformēta, pagriezta uz iekšu vai āru, vai kļuvusi redzami īsāka.

Ko darīt līdz ārsta apskatei?

Līdz speciālista konsultācijai ieteicams:

• maksimāli samazināt slodzi uz sāpošo kāju;

• nepieciešamības gadījumā izmantot spieķi vai kruķus;

• izvairīties no straujām kustībām un dziļiem pietupieniem;

• nesildīt locītavu ar karstām kompresēm vai vannām;

• nelietot pārmērīgi daudz pretsāpju līdzekļu, lai neapgrūtinātu diagnozes noteikšanu.

Kā tiek noteikta diagnoze?

Vizītes laikā ārsts veic apskati, izvērtē kustību apjomu un sāpju lokalizāciju. Precīzākai diagnostikai var tikt nozīmēti:

• rentgena izmeklējumi;

• magnētiskā rezonanse (MR) vai datortomogrāfija (CT);

• asins analīzes, lai izslēgtu iekaisuma vai reimatoloģiskas slimības.

Mūsdienīgas ārstēšanas iespējas

Ārstēšana ir atkarīga no saslimšanas cēloņa un bojājuma pakāpes.

Konservatīvā terapija parasti ietver:

• pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus;

• hondroprotektorus;

• ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita vai rehabilitologa uzraudzībā;

• fizioterapiju;

• ārstniecisko masāžu;

• intraartikulāras injekcijas ar hialuronskābi vai PRP terapiju.

Smagākos gadījumos, kad locītava ir būtiski bojāta vai ir noticis lūzums, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana vai gūžas locītavas endoprotezēšana.

Jo agrāk, jo labāk

Speciālisti uzsver, ka sāpes gūžā nav simptoms, kuru vajadzētu paciest nedēļām ilgi. Jo agrāk tiek noskaidrots sāpju cēlonis un uzsākta ārstēšana, jo lielākas iespējas saglabāt locītavas funkcijas un izvairīties no nopietnām komplikācijām. Daudzas saslimšanas agrīnā stadijā iespējams veiksmīgi ārstēt bez operācijas, tādēļ savlaicīga vēršanās pie ārsta var būt izšķiroša.