Asinsgrupa var ietekmēt ne tikai saderību asins pārliešanā, bet arī hipertensijas un trombozes attīstības risku. Profesore Larisa Volkova norāda, ka noteiktas ģenētiskas īpatnības var palielināt iespējamību saskarties ar sirds un asinsvadu problēmām.
ABO asinsgrupu sistēma tika atklāta jau 1901. gadā, tomēr zinātnieki joprojām turpina pētīt tās ietekmi uz cilvēka veselību. Vai ģenētika patiešām ietekmē hipertensijas risku? Un kāda loma tajā var būt emocionālajam stāvoklim? Par to skaidro eksperte.
Hipertensija ir viena no izplatītākajām sirds un asinsvadu slimībām. Visbiežāk tā attīstās neveselīga dzīvesveida dēļ. Ja cilvēks gadiem ilgi lieto pārāk sāļu pārtiku, kas aiztur šķidrumu organismā, maz kustas, smēķē, nekontrolē ķermeņa svaru un dzīvo pastāvīgā stresā, tas būtiski ietekmē veselību. Asinsvadi zaudē spēju pilnvērtīgi atslābināties un atrodas nepārtrauktā sasprindzinājumā, bet sirdij nākas sūknēt asinis ar daudz lielāku spēku.
Viena no galvenajām hipertensijas bīstamībām ir tās ilgstoši nemanāmā norise. Cilvēks vairākus gadus var pat nezināt, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens, līdz notiek straujš spiediena kāpums vai pat hipertensīvā krīze. Šādā situācijā bez ārsta palīdzības vairs neiztikt.
«Plāksnītes sašaurina asinsvadus un traucē asins plūsmu. Cilvēks neko nejūt — organisms pierod pie paaugstināta spiediena un pārstāj signalizēt par problēmu. Pat pie 180/100 mm Hg cilvēks var neapzināties briesmas. Bet brīdī, kad plāksnīte pilnībā nosprosto asinsvadu, notiek infarkts vai insults,» skaidro Larisa Volkova.
Vai hipertensija var tikt pārmantota
Katram cilvēkam ir gēni, kas regulē asinsvadu tonusu un ūdens-sāļu līdzsvaru organismā. Tieši šie gēni lielā mērā nosaka hipertensijas pārmantojamības risku.
«Ja vienam no vecākiem ir bojāts gēns, kas saistīts ar angiotenzinogēna olbaltumvielas veidošanos — vielas, kas izraisa artēriju un vēnu sašaurināšanos, — bērnam pietiek mantot tikai vienu šādu gēna kopiju, lai organisms sāktu šo vielu ražot pārmērīgā daudzumā,» norāda zinātniece.
Tas nozīmē, ka jau no bērnības asinsvadi var atrasties paaugstinātā spriedzē, bet nieres aizturēt lieko šķidrumu. Tas būtiski palielina hipertensijas attīstības risku.
Kā ar to saistīta asinsgrupa
Ilgstoši DNS pētījumi ļāvuši zinātniekiem secināt, ka gēni, kas saistīti ar hipertensiju, bieži dominē pār gēniem, kuri nodrošina normālu asinsspiedienu. Tāpēc nav pārsteigums, ka hipertensija diagnosticēta vairāk nekā 30 % pasaules iedzīvotāju.
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar otro, trešo un ceturto asinsgrupu hipertensijas risks ir augstāks nekā pirmās grupas īpašniekiem.
«Svarīga loma šeit ir fon Villebranda faktoram — vienam no galvenajiem olbaltumiem, kas atbild par asins recēšanu. Cilvēkiem ar pirmo asinsgrupu tā līmenis plazmā ir aptuveni par 25 % zemāks nekā citu grupu pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka asinis ir mazāk viskozas un mazāk pakļautas trombu veidošanās riskam, kas dabiski samazina asinsvadu sašaurināšanās un nosprostošanās iespējamību,» uzsver Larisa Volkova.
Cilvēki ar pirmo asinsgrupu retāk cieš arī no dažām infekcijas slimībām, jo viņu šūnām nav noteiktu antigēnu, ko vīrusi izmanto kā «ieejas punktus». Taču viņiem biežāk sastopamas kuņģa čūlas un citas kuņģa-zarnu trakta problēmas.
Speciālisti uzsver: asinsgrupa patiešām var ietekmēt noteiktus veselības riskus, tomēr izšķirošā loma joprojām ir dzīvesveidam, uzturam, fiziskajām aktivitātēm un regulārai asinsspiediena kontrolei. Pat cilvēkiem ar iedzimtu noslieci savlaicīga profilakse palīdz būtiski samazināt hipertensijas un asinsvadu komplikāciju attīstības risku.
