Pētījumi liecina, ka cilvēka organisms nenoveco vienmērīgi — tas piedzīvo vairākus posmus, kuros pārmaiņas notiek straujāk. Uzziniet, kuros vecuma periodos šie lēcieni ir visizteiktākie un kā iespējams ietekmēt novecošanas tempu.
Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka novecošana nav lineārs process. Tā norit viļņveidīgi, ar diviem izteiktiem periodiem, kad organisma pārmaiņas būtiski paātrinās. Šie pagrieziena punkti visbiežāk iestājas ap 40 un ap 60 gadu vecumu, ietekmējot vielmaiņu, sirds un asinsvadu sistēmu, imunitāti un citas svarīgas funkcijas.
Pētījums, ko veikuši Stenfordas Medicīnas skolas pētnieki un kas publicēts žurnālā Nature Aging, apstiprina šo pieeju. Tas parāda, ka organisms nepārtraukti nenoveco vienmērīgi, bet gan iziet cauri straujākiem pārmaiņu posmiem. Tajā pašā laikā būtiska nozīme ir dzīvesveidam — tas nosaka, cik izteikti šīs izmaiņas izpaudīsies.
Kā noritēja pētījums?
Pētījumā piedalījās cilvēki vecumā no 25 līdz 75 gadiem, kuri tika novēroti vairāku gadu garumā. Analīze atklāja, ka molekulārie procesi organismā mainās nevis pakāpeniski, bet lēcienveidīgi. Tas ietekmē gan fizisko veselību, gan pašsajūtu.
Galvenais secinājums — pastāv divi nozīmīgi dzīves posmi, kuros novecošanas procesi aktivizējas īpaši strauji. Šajos periodos organismam nepieciešama lielāka uzmanība un rūpes.
Pirmais pagrieziena brīdis
Pirmais izteiktais pārmaiņu posms parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Sākotnēji to saistīja galvenokārt ar hormonālām izmaiņām sievietēm, taču vēlāk noskaidrots, ka tas vienlīdz attiecas arī uz vīriešiem.
Šajā laikā var mainīties sirds un asinsvadu sistēmas darbība, palēnināties vielmaiņa, pasliktināties ādas stāvoklis un samazināties muskuļu masa. Daudzi sāk just enerģijas un izturības kritumu, kā arī pirmās izteiktākās novecošanas pazīmes.
Kas notiek otrajā posmā?
Otrais būtiskais pagrieziena punkts iestājas ap 60 gadu vecumu. Šajā periodā īpaši izteiktas kļūst izmaiņas imūnsistēmā, pasliktinās nieru darbība un var traucēties ogļhidrātu vielmaiņa.
Vienlaikus agrāk sākušās izmaiņas nepazūd — tās turpina attīstīties un ietekmēt veselību kopumā. Jāņem vērā, ka šie vecuma sliekšņi ir vidēji rādītāji — katrs cilvēks noveco individuālā tempā.
Vai var palēnināt novecošanu?
Pētnieki uzsver, ka novecošanas temps lielā mērā ir atkarīgs no dzīvesveida. Pēc 40 gadu vecuma īpaši svarīgi ir regulāri kustēties, iekļaut ikdienā spēka vingrinājumus un pārskatīt uzturu.
Ieteicams samazināt alkohola un treknu produktu patēriņu, dodot priekšroku sabalansētai un veselīgai ēdienkartei. Pēc 60 gadu vecuma būtiska kļūst arī ogļhidrātu līdzsvara kontrole un imūnsistēmas stiprināšana.
Interesanti, ka pētījumi liecina — pat tādas ikdienišķas aktivitātes kā ēdiena gatavošana var pozitīvi ietekmēt smadzeņu darbību. Tā stimulē atmiņu, domāšanu, motoriku un sociālo aktivitāti, kas savukārt palīdz saglabāt kognitīvo veselību ilgtermiņā.
