Sociālajos tīklos tagad vairs nedalās ar panākumiem kā agrāk, bet «atklāj dvēseli» — izvieto nepatīkamas sīkas detaļas par ģimenes strīdiem, krāpšanām, finansiālām problēmām. Kāpēc tagad kļuvis moderni izlikt ciešanas apskatei, skaidro psiholoģe.
Kad cilvēki tikai sāka lietot sociālos tīklus, viņi tur ievietoja fotogrāfijas it kā albumā ar nosaukumu „Dzīve izdevās“: dalījās ar nozīmīgiem notikumiem un sasniegumiem. Tā radās „veiksmīgu panākumu“ tendence. Taču salīdzinoši nesen tā tika aizstāta ar būtiski jaunu — atklāt dvēseli un stāstīt par personīgajām traģēdijām. Iestājās „ciešanu tirdzniecības“ ēra — robežas kļuva izplūdušas, un privātā dzīve un privātums vairs nebija vērtība. Kāpēc tas notika, pārdomā psiholoģe Jūlija Koroleva.
Tends „atklāt dvēseli“
„Ideālā „es“ lomas vairs nepiesaistīja uzmanību, laimes un panākumu ilūzija pakāpeniski sāka mazināties, kā arī sasniedzamība sociālajos tīklos. Turklāt cilvēki sāka atturīgi un pat reizēm agresīvi reaģēt uz „veiksmīgu panākumu“. Un šeit mūsdienu reklāma un mārketings atrada jaunu lomu: no ēnas iznāca „upuris“, kas spēlējas ar auditoriju, kurai piemīt glābēja sindroms,“ stāsta psiholoģe Jūlija Koroleva.
Daudzi ātri saprata, ka pievērst sekotāju uzmanību var, izraisot viņos žēlumu un līdzjūtību.
„Cilvēki otrā ekrāna pusē varēja justies kā glābēji, lielie palīgi. Un tie, kas rāda ciešanas, — izraisīt interesi, stimulēt preču un pakalpojumu iegādi,“ turpina eksperte.
«Nevaru klusēt»
Psiholoģe norāda, ka, stāstot par personīgo — problēmām ar vīru, radiniekiem, daloties ar ģimenes dzīves grūtībām un pat šokējošām intīmo attiecību detaļām, cilvēki dažkārt patiesi mēģina izteikt savas emocijas tā, kā prot, vēlas saņemt atbalstu un uzmanību. Ir arī tādi, kas patiesi uzskata, ka atklāta grūtību pārdzīvošana palīdz tikt galā ar sāpēm un pārvarēt baiļu sajūtu.
„Rādot savas emocijas, cilvēki patiešām daļēji kompensē vientulību, validējot (atzīstot un pieņemot) negatīvo emociju izpausmi; viņi veido telpu, kur citi var just līdzi un sajust vienotību, jo tagad visiem ir kopīgas sāpes," saka Jūlija Koroleva. "Viens cilvēks apmierina savas iekšējās vajadzības, tādas kā atzīšana, pieņemšana un mīlestība, bet otrs pārņem pārdzīvojumus, atvieglojot savu iekšējo konfliktu."
Kad jābūt uzmanīgam
Ja arī jūs esat aizkustināts(-a) par kādu personīgo stāstu, kas izlikts tīklā, tad, pirms mēģināt cilvēkam palīdzēt un sākt dot padomus komentāros, padomājiet: vai viņš patiešām ir patiess?
„Mērķtiecīgai publiskai negatīvo emociju izrādīšanai ar nolūku izraisīt žēlumu ir savs nosaukums — „sedfišings“ (no angļu sad — skumjš, fishing — zvejošana)," pievērš uzmanību psiholoģe. "Ilūzija par tuvību un pieejamību auditorijas pieaugumam un pārdošanas palielināšanai ir jauna mārketinga stratēģija, kas patiesībā tikai grauj publikas uzticību, pārvēršot personīgās problēmas un attiecības par preci, komercializējot cilvēku emocijas."
Psiholoģe iesaka: ar ko vien jūs nesatiktos — vai tas būtu atklāts cilvēks, kas vairs nevar klusēt un kuru neievēro klātienē, vai personisko traģēdiju tirgotājs peļņas labad, — vienmēr centieties uzturēt laipnību un piesardzību komunikācijā.
„Esiet paši — godīgi un īsti, mācieties adekvāti izteikt emocijas, tad arī apkārtējo atbalsts būs patiesāks, komentāri — laipnāki, robežas — skaidrākas, bet vērtības — īstas,“ secina psiholoģe Jūlija Koroleva.
