Pēc ekspertu drūmajām prognozēm, līdz 2050. gadam pacientu ar demenci skaits trīskāršosies. Tomēr šo statistiku var būtiski samazināt, pārskatot pieeju slimības profilaksei.
«Ar to nu katram savs liktenis,» bieži saka par demenci. Vecuma vājprātu daudzi uztver kā kaut ko neizbēgamu: ja lemts notikt, tad vairs nav iespējams izvairīties.
Tomēr pētījumi pierāda: miljoniem demences gadījumu var novērst, ja cilvēks veic vienkāršas izmaiņas savā dzīvē.
Diemžēl prognozes pagaidām ir diezgan drūmas. Sagaidāms, ka līdz 2050. gadam pasaulē ar demenci sirgstošo skaits palielināsies gandrīz trīs reizes, sasniedzot aptuveni 153 miljonus.
Medicīniskā žurnāla «Lancet» komisija demences profilakses, iejaukšanās un aprūpes jautājumos ir identificējusi 14 Alcheimera slimības riska faktorus, kurus mēs varam ietekmēt, tādējādi novēršot gandrīz pusi no saslimšanas gadījumiem:
- zems izglītības līmenis;
- dzirdes zudums;
- paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmenis;
- depresija;
- galvas un smadzeņu trauma;
- fiziskā neaktivitāte;
- cukura diabēts;
- smēķēšana;
- hipertensija;
- aptaukošanās;
- pārmērīga alkohola lietošana vidējā vecumā;
- sociālā izolācija;
- gaisa piesārņojums;
- redzes zudums.
«Ņemot vērā to vienlaicīgu parādīšanos, šie 14 faktori, pēc aplēsēm, veido līdz pat 45% globālā demences attīstības riska,» teikts pētījumā.
Novērtējot minētos riska faktorus, 40 britu eksperti no Karalienes Mērijas universitātes Londonā izcēla trīs galvenos, kas visbiežāk noved pie vecuma vājprāta: dzirdes zudums, sociālā izolācija un paaugstināts asinsspiediens.
Tomēr, lai ietekmētu šos faktorus, veselības aprūpes sistēmām, pēc zinātnieku domām, jānodrošina iedzīvotājiem pieejami dzirdes pārbaudes pakalpojumi un vispārēja piekļuve dzirdes aparātiem, pieejama sociālā infrastruktūra, kas palīdzētu tikt galā ar sociālo izolāciju, kā arī efektīvi pasākumi paaugstināta asinsspiediena un augsta holesterīna līmeņa ārstēšanai cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem.
Eksperti uzsver: demences risks uzkrājas visā dzīves laikā, un daudzi riska faktori ir klāt desmitiem gadu pirms slimības izpausmes. Tajā pašā laikā autori uzskata, ka «sabiedrības informētība par demences riska faktoriem paliek zema un skaidras vadlīnijas par smadzeņu veselību visu mūžu sastopamas reti». Vienkāršāk sakot, brīdinājumi ir miglaini un dažkārt pārāk sarežģīti.
«Informācija, ko cilvēki pašlaik saņem, bieži ir mulsinoša. Cilvēkiem nepieciešamas skaidras, uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas smadzeņu veselības aizsardzībai,» sacīja viens no ekspertiem, doktore Harieta Demnica-Kinga. «Nepieciešamas saskaņotas strukturālas darbības, lai izstrādātu demences profilakses politiku, kas būtu reālistiska un balstītos uz cilvēku reālajām dzīves situācijām.»
