Āda ap acīm noveco vispirms, taču acu novecošana ir daudzslāņu process, kas ietekmē kaulus, saites un muskuļus.
Galvenie acu apvidus novecošanas faktori
1. Orbītas kaulu izmaiņas
Ar vecumu orbītas kaulu audi pakāpeniski samazinās — notiek resorbcija. Tas izjauc atbalstu mīkstajiem audiem: uzacis noslīd, acis šķiet iegrimušas, un seja izskatās nogurusi, pat ja āda ir labā stāvoklī.
2. Saistaudi
Orbītas starpsiena (septa) zaudē elastību: kolagēna šķiedras saraujas uz acs centru, izraisot maisveida efektu. Pietūkumi pastiprina orbītas taukaudu izspiešanos, veidojot maisiņus zem acīm.
3. Saites
Orbitomalariālā saite ar laiku kļūst stīvāka un saīsināta. Kopā ar pietūkumiem tā deformē apakšējo plakstiņu un pastiprina maisiņu izteiktību.
4. Muskuļi
Apļveida acu muskulis strādā pastāvīgi: mēs mirkšķinām acis, smaidām. Pakāpeniski attīstās hronisks hipertonuss, kas izraisa grumbiņas («zosu kājiņas») un smaguma sajūtu acīs. Košļāšanas, deniņu un pieres muskuļi arī ietekmē acu un plakstiņu formu: laika gaitā tie saīsinās un pārslogojas, kas rada uzacu nolaišanos, deguna-asaru rievas un noslieci uz pietūkumiem.
Kāpēc vienkārša ādas savilkšana ne vienmēr palīdz
Ķirurģiskas metodes, kas strādā tikai ar ādu, neatrisina dziļākas problēmas: kaulu izmaiņas, saišu stingrība un muskuļu hipertonuss paliek. Reizēm rezultāts neizskatās atjaunojošs, bet izceļ vecuma izmaiņas.
Efektīva pieeja
- maigi iedarboties uz saitēm un saistaudiem,
- atslābināt muskuļus un fascijas,
- samazināt pietūkumus.
Šāda pieeja novērš cēloņus, nevis maskē sekas, atgriežot acīm atvērtību un dzīvīgumu.
Secinājums: Acu apvidus novecošana — tas ir komplekss process. Tā mehānismu izpratne un darbs ar dziļajiem audiem ļauj saglabāt svaigu skatījumu dabiski un ilgstoši.
