Jaucat vārdus, aizmirstat atslēgas, biznesa tikšanās vietu un laiku? Attīstīt atmiņu spēj katrs. Dalāmies ar jaunākajām izstrādēm.
Attīstīt atmiņu pieaugušajiem ir iespējams!
Spēja iegaumēt — viena no neatņemamām panākumu sastāvdaļām, jo cilvēks var būt īsts intelektuālis, bet, ja galvā ir «siets», izskatīties vājāks un periodiski nonākt neērtā situācijā. Vienkārši tāpēc, ka vajadzīgajā brīdī neuzpeld vajadzīgā informācija. Psihologs Deivids Lūiss ir pārliecināts, ka lielākā daļa to, kas sūdzas par slikto atmiņu, patiesībā to sliktā trenē. «Jo aktīvāk mēs izmantojam atmiņu, jo vairāk tās rezerves atveram,» norāda zinātnieks. «Vismaz tāpēc, ka iespaidīgs daudzums zināšanu, kas glabājas mūsu galvā, ļauj asociēt ar tām jaunu informāciju.»
20 gadu garumā Lūiss kopā ar kolēģiem no pētnieciskās laboratorijas «Mind Lab» pētīja atmiņas īpašības, salīdzinot dažādas cilvēku grupas: hroniski izkliedētas un izcilas atmiņas īpašniekus. Viens no viņa aizbilstamajiem — Dominiks O’Braiens — ir Ginesa rekordu grāmatas rekordists, kuram izdevās iegaumēt 1780 ciparus un 50 kāršu kavas, sajauktas nejaušā secībā.
Dominika smadzeņu pētījumi (tai skaitā skenēšana) apstiprina, ka praktiski ikviens cilvēks spēj sasniegt to pašu. Ja tiks izmantotas vairākas speciālas, Lūisa izstrādātas tehnikas.
95 % cilvēku, kas piedalījās «Mind Lab» aptaujās, atzīst, ka atmiņas zudumi viņiem nav reti, 5 % ir pārliecināti, ka ar viņiem viss kārtībā. Tajā pašā laikā 92 % respondentu norāda, ka viņiem grūti iegaumēt jaunu paziņu vārdus un uzvārdus; 87 % sajauc ciparus; vairāk nekā 60 % pastāvīgi aizmirst draugu, tuvāko radinieku dzimšanas dienas un citus svarīgus datumus.
"Sieta efekts"
Lai atmiņa darbotos labi, nepieciešama jaunu saišu izveide starp neironiem. Šo saišu vājināšanās notiek vairāku iemeslu dēļ: ar vecumu, kad visi procesi organismā palēninās; kaitīgu ieradumu ietekmē, piemēram, alkohola pārmērīgas lietošanas vai smēķēšanas dēļ; vai tad, ja cilvēks vienkārši negrib noslogot smadzenes. Vēl viens atmiņas zudumu iemesls — nemiers un stress.
«Kad mēs esam noguruši vai satraukti par kaut ko, mēs esam pārāk izkliedēti, lai uztvertu vajadzīgo informāciju,» norāda Lūiss. «Galu galā stress bloķē atmiņas krātuvi. Piemēram, nervozējot eksāmenu laikā, students var parādīt zemāku zināšanu līmeni nekā ir patiesībā. Tas pats notiek ar jaunajiem kareivjiem: dažādi pētījumi parādīja, ka jauniesaucamie salūst stresa priekšā, pat neskatoties uz pastāvīgu apmācību.»
Tieši tāpēc, pēc eksperta domām, mācībās karavīri ar daudziem atkārtojumiem iemācās vienas un tās pašas darbības: «Tas tiek darīts, lai kaujas laikā viņi darbotos automātiski, tātad netērētu laiku, lai atcerētos…» Tāpēc, kad jums nepieciešams ielikt galvā ievērojamu daudzumu jauna materiāla vai apgūt neierastas prasmes, vislabāk, atbilstoši Deivida Lūisa ieteikumiem, palikt mierīgā, modrā un optimistiskā noskaņojumā…
Kā trenēt atmiņu
«Vizuāla tēla radīšana, pareiza elpošana un koncentrēšanās uz objektu palīdz uzlabot atmiņu,» norāda Deivids Lūiss. «Ievērojot astoņus vienkāršus noteikumus, var uz visiem laikiem atbrīvoties no problēmām ar iegaumēšanu.»
1. Redzēt, lai neaizmirstu
Redze ir spēcīgākais no pieciem maņu orgāniem, jo par to atbild vislielākais smadzeņu centru skaits. Tāpēc lielākajā daļā gadījumu vizuālie tēli dod labāku rezultātu.
Izmantojiet tehniku «Pastaiga». Sajauciet kāršu kavu un mēģiniet iegaumēt kāršu secību. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tas ir kaut kas fantastisks, bet nesteidzieties ar secinājumiem.
Iedomājieties, ka nesteidzīgi pārvietojaties pa labi pazīstamu vietu (dzīvokli, vasarnīcu) un saliekat kārtis vienu pēc otras, iegaumējot tās. Piemēram, kreiča dāmu noliekat uz krēsla roku balsta, pīķa desmitnieku — uz televizora… Lai atcerētos kāršu secību, jums vienkārši vajadzēs vēlreiz pastaigāties!
Pat ja neplānojat piedalīties atmiņas sacensībās un labot rekordus, šādas tehnikas palīdzēs aktivizēt, uzlabot un uzturēt atmiņu tonusā.
2. Rīmējiet!
Katram no mums dominē kāda atmiņas apakššķira: vizuālā, audiālā, taktilā, garšas. Ja, piemēram, jums ir liela tieksme uz audiālo uztveri, «ieslēdziet» attiecīgo atmiņu. Izmantojiet rīmēšanas paņēmienu, runājiet tekstus skaļi.
3. Piesaistiet emocijas!
Ja notikums izraisa dzīvu atsaucību, mēs, visticamāk, neaizmirsīsim tā detaļas. Deivida Lūisa pētījumi apstiprināja, ka šādā gadījumā proteīna stimulators pārspēj proteīna inhibitoru, kas veicina atmiņas izdzēšanu. Parasti tēli, kas piepildīti ar emocionālu saturu, ir efektīvs iegaumēšanas paņēmiens.
4. Veiciet pierakstus
Rezultatīva prakse — mēģināt saglabāt informāciju vairākās vietās. Piemēram, rakstīt piezīmes — tas ļauj «noturēt» vajadzīgās ziņas gan vizuālajā, gan muskuļu atmiņā. Vai ierakstīt galvenos momentus MP3 atskaņotājā un pēc tam klausīties. Vai izmantot mnemonikas tehnikas, kas rada «ķeksīšus», ar kuru palīdzību vēlāk var reproducēt nepieciešamo.
5. Elpojiet pareizi
«Mana darba ar elpošanas tehnikām pamatā ir dažādu Austrumu meditāciju prakses mikslis,» skaidro doktors Lūiss. «Tehnika, ko mēs izstrādājām, saucas «bo-tau»: optimāla elpošana, kas veicina nomierināšanos un augstu koncentrēšanos. To var praktizēt mājās, birojā vai automobilī. Ieelpa 5 sekundes, izelpa 10 sekundes. Kopā: 3 minūtes — 12 elpošanas cikli. Samazinot elpošanas intensitāti (normālais elpošanas ciklu skaits ir 14–17 minūtē), ar izelpas «pagarināšanu» salīdzinājumā ar ieelpu tiek radīti ideāli apstākļi iegaumēšanai.»
6. Veidojiet asociācijas
Jūs iepazīstināja ar cilvēku, viņš nosauca savu vārdu, un jūs to uzreiz aizmirsāt. Pazīstami? «Labāk izliecieties, it kā nebūtu sadzirdējuši, un pajautājiet vēlreiz, kā sauc sarunu biedru,» iesaka Deivids Lūiss. «Nav nekāda kauna! Sliktāk ir teikt «m-m-m, piedodiet».»
Ja vārds jums ir nepazīstams, izrunājiet to skaļi, atkārtojiet, un nav bīstami, ja to izdarīsiet ne pilnīgi precīzi — cilvēks jūs noteikti labos! Pasakiet kaut ko par tikko dzirdēto («kāds skaists, reti sastopams vārds», «tāpat sauc manu draudzeni») — tas radīs «āķīšus», kas palīdzēs to atcerēties. Sarunas laikā biežāk uzrunājiet vārdā.
7. Ticiet sev!
Sūdzības par atmiņu paradoksālā kārtā ietekmē mūsu spēju iegaumēt. Nesakiet «man slikta atmiņa, caura galva» — tā nav taisnība!
8. Ēdiet pareizi
Mūsu smadzeņu darbs tieši atkarīgs no tā, kā mēs tās barojam. Pareizs uzturs var palīdzēt efektīvāk izmantot intelektuālās spējas, pārvarēt pārpūli, aizmāršību un izkliedētību. Zinātnieki noteikuši piecus produktus, kas ir visnoderīgākie smadzenēm:
Dzērvenes. Ļoti bagāts antioksidantu avots, kas sasaista brīvos radikāļus un traucē tiem bojāt asinsvadus, kas piegādā asinis smadzenēm.
Mellenes. Arī bagātas ar antioksidantiem un vielām, kas noderīgas redzes un dzirdes asumam.
Bietes un kāposti. Šie dārzeņi satur vielas, kas spēj iznīcināt enzīmus, kuri noved pie Alcheimera slimības (vecuma demences) attīstības.
Spināti. Palīdz pagarināt nervu šūnu jaunību.
Treknas jūras zivis. Ļauj ilgāk saglabāt prāta skaidrību, jo mūsu smadzenes 70 % sastāv no taukiem. Tauki, ko mēs uzņemam, tieši ietekmē to darbību, stimulējot asinsvadu mikrocirkulāciju.
