Fizioloģiskā norma matu zaudēšanai ir apmēram 100 mati dienā. Tomēr viss mainās atkarībā no sezonas. Parasti mati sāk aktīvāk izkrist rudenī. Iemesls slēpjas gaismas dienas izmaiņās un hormonālajās svārstībās, kā arī vasaras stresu un ultravioletā starojuma ietekmē. Zinātnieks pastāstīja, kā atšķirt normālo ciklu no problēmu un ar minimālu matu zaudējumu pārciest rudeni un ziemu.
Pavasara-vasaras periodā, kad dienas ir garas un piepildītas ar saules gaismu, mūsu organisms saņem spēcīgu dabisku signālu aktivitātei. Gaismas pārpilnība nomāc melatonīna ražošanu — hormona, kas atbild par miegu un atpūtu. Tā vietā iesaistās "dienas" hormoni: serotonīns, kas uzlabo garastāvokli un asinsriti, un D vitamīns, kas aktīvi sintēzējas ādā saules stariem. Mati šajā laikā atrodas aktīvās augšanas fāzē, kļūst biezāki un stiprāki, lai sezonas beigās mūsu matu sakārtojums izskatītos maksimāli kupls.
Iestājoties rudenim un ziemai, kad gaismas diena kļūst īsāka, šo vielu koncentrācija samazinās, kā rezultātā daļa matu pāriet miera stāvoklī un pakāpeniski izkrīt. Šis fenomens ir raksturīgs visiem valsts reģioniem.
"Ietekmējoties no samazinošā gaismas daudzuma, epifīze, gluži pretēji, palielina melatonīna ražošanu, kas darbojas kā signāls matu folikuliem, pārvēršot tos miera fāzē un pārtraucot jaunu matu augšanu," skaidro Valērijs Litvinovs. "Tomēr starp šo hormonālo signālu un faktisko izkrišanu paiet apmēram 2-3 mēneši, kas nepieciešami, lai pabeigtu bioloģisko ciklu matu atdalīšanai no sīpoliem. Tieši tāpēc izkrišanas pīķis notiek oktobrī-novembrī, lai gan mehānisms tika uzsākts jau augustā-septembrī, kas padara šo sezonālo "matu izkrišanu" par ieprogrammētu atjaunošanos, nevis iemeslu uztraukumam.
Papildus hormonālajām izmaiņām rudenī matu izkrišanā iesaistās arī citi faktori. Vasaras karstums, intensīva saules starojuma iedarbība, kā arī psiholoģiskais stress rada organismam mērenu fizioloģisku stresu. Bieži tas izpaužas ar aizkavētu reakciju un parādās pēc 2-3 mēnešiem. Tādējādi rudens "matu maiņa" var būt vasaras pārslodžu atbalss.
Papildu negatīvs faktors ir ultravioletais starojums. UV staru pārpalikums spēj izraisīt oksidatīvo stresu galvas ādā, bojājot matu folikulu šūnas un traucējot to normālu dzīvotspēju. Šie bojājumi var ietekmēt matu attīstības ciklu, tuvinot miera fāzes un turpmākā izkrišanas iestāšanos.
Atšķirt dabisko sezonālo matu izkrišanu no problēmu izkrišanas ir diezgan vienkārši. Normā tiek uzskatīta mērena matu skaita palielināšanās uz ķemmes vai pēc mazgāšanas rudenī — tas ir fizioloģisks process, kas neprasa iejaukšanos. Satraucoši signāli ir izkrišana lielos pušķos, redzamu plikumu vai retināšanas zonu parādīšanās. Šādi simptomi norāda uz citu problēmu raksturu un prasa obligātu speciālista konsultāciju.
Savā lomā dabiskajā matu izkrišanā ir arī evolūcija.
"Mūsu senčiem sezonālā maiņa bija pielāgošanās mehānisms: bieza ziemas vilna saglabāja siltumu, bet vasaras — pasargāja no pārkaršanas un ultravioletā starojuma," stāsta zinātniskais darbinieks Valērijs Litvinovs. "Sociālais progress (apģērbs, mājokļi) novērsa šī rakstura pielāgojošo vērtību, tomēr bioloģiskais mehānisms, ko regulē fotoperiods un hormoni, ir saglabājies kā arhaiskais bioritms.
Eksperta vārdiem sakot, matu kvalitātes uzturēšanai ir svarīga kompleksa profilakse: sabalansēta uzturs, pareiza kopšana, veselīgs dzīvesveids un antistresa stratēģija.
Stress, īpaši hronisks, traucē matu sīpolu asinsapgādi, kas provocē izkrišanu. Līdzīgs efekts novērojams pēc pārslimošanas infekcijām, piemēram, COVID-19, kad organisma resursi tiek vērsti uz cīņu ar slimību, bet mati pagaidu saņem mazāk uztura. Attiecībā uz kosmetoloģiskām procedūrām (mezoterapija, plazmoterapija) tās var būt noderīgas gadījumos, kad sezonālā izkrišana pasliktina esošās problēmas ar matu blīvumu. Tomēr, ja zaudējums nav kritisks un ir pagaidu raksturs, šādās iejaukšanās nav nepieciešamas. Galvenais uzsvars jāliek uz vispārēju veselības stiprināšanu un stresa profilaksi.
