To, kurš strādā „par ideju” un vienmēr ir gatavs palīdzēt, protams, mīl. Bet tieši līdz brīdim, kad entuziasts nekrīt no kājām — no noguruma un izsīkuma.
Saskaņā ar Gallupa institūta datiem, ar emocionālo izsīkumu saskaras vairāk nekā 75 % darbinieku visā pasaulē. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē šo stāvokli, ir personīgo robežu pārkāpšana. Mūsu eksperte, biznesa psiholoģe Jūlija Kulikova-Cai, izskaidroja, kādas uzvedības kļūdas ļauj citiem cilvēkiem uzsēsties jums uz kakla un kā pārstāt būt „ērtiem” kolēģiem.
Kāpēc mēs kļūstam „ērtiem”
Amerikāņu pētītāja ievainojamības jautājumos Brenē Brauna saka: „Kad mēs cenšamies būt labi visiem, mēs pārstājam būt patiesi paši pret sevi.” Jāizprot, ka „ērti” — nav rakstura iezīme. Tas ir adaptācijas mehānisms, kas veidojas jau bērnībā. Visbiežāk cilvēki, kurus „mīlēja”, par to, ka viņi bija paklausīgi. Izaugot, viņi pārvietoja šo modeli darba attiecībās: „Ja es būšu labs, mani neatgrūdīs.”
Vēl viens iemesls — hronisks stress. Šādā stāvoklī priekškora aktivitāte (pašregulācijas centrs) smadzenēs samazinās, un cilvēks kļūst pakļāvīgs spiedienam. Jo vairāk jūs esat noguruši, jo grūtāk jums ir atteikties no lūguma.
7 kļūdas, kas iznīcina jūsu personīgās robežas
Kļūda Nr. 1: sajaukt atsaucību ar paklausību
Kā jūs reaģējat uz lūgumu, kas ir pretrunā ar jūsu uzdevumiem, interesēm, pārliecībām? Piemēram, izveidot prezentāciju par visiem, lai nepieviltu komandu un pēc tam ilgi cīnītos ar bezmiegu un uzbudinājumu?
„Ērts” darbinieks to tomēr izdarīs — dosies pret sevi, bet ne no vēlmes palīdzēt, bet no bailēm izskatīties nekomandējošam spēlētājam. Neaizmirstiet, ka aiz atsaucības slēpjas jūsu izvēle, bet aiz paklausības — tas ir jūsu bailes.
Kļūda Nr. 2: piekrist palīdzēt „uz mirkli”
Runāsim godīgi: jūs taču uzreiz saprotat, ka mirklis neaprobežosies. Tas ir klasika biroja atkarībai, aiz kuras slēpjas stundas citu darbu. Un situācija, kad jūs, atstājot visus darbus, skrienat risināt citu uzdevumus, tikai lai justos vajadzīgi, psiholoģijā jau ir ieguvusi nosaukumu „glābēja sindroms”. Vienīgais „bet”: glābjot citus, jūs paši grimstat.
Kļūda Nr. 3: ignorēt noguruma signālus
Hroniska spriedze, uzbudinājums, apātija — tas nav normāls darba stāvoklis, bet emocionāls izsīkums, kas iznīcina kognitīvās funkcijas un pašvērtējumu. Piemēram, ja jūs trīs reizes pārcelsiet atvaļinājumu, pārliecināti, ka bez jums viss sabruks, tad reiz jūs paši sabruksiet — ar panikas lēkmēm un bezmiegu. Un atveseļoties pēc tāda sabrukuma, jums būs ļoti ilgi.
Kļūda Nr. 4: izvairīties no konfliktiem un nesaskaņām
Daudzi rīkojas pēc principa: labāk vienreiz izdarīt, nekā izskaidrot, kāpēc nē. Bet sāksim ar to, ka pasīva piekrišana — tas ir arī konflikts, tikai atlikts uz laiku. Nobriedusi pozīcija — neizvairīties no nesaskaņām, bet runāt par tām mierīgi.
Frāze „Tagad man ir cits prioritāte, runāsim vēlāk” izklausās neagresīvi, bet pieauguši. Neaizmirstiet, ka jūsu robežas — nav monolīta siena, bet filtrs, caur kuru jūs atsijāt nevajadzīgo.
Kļūda Nr. 5: ticēt, ka par lojalitāti tiks atlīdzināts
„Ja es centīšos, mani pamanīs” — šis mīts ir apgrūtinājis daudzus. Patiesībā tādus, kas piekrīt visam, uztver nevis kā līderus, bet kā cilvēkus bez tiem pašiem filtriem. Pamanīs tos, kas prot noteikt robežas, un tādējādi ir nobriedusi lojalitāte, t.i., uzticība lietai, bet bez pašaizliedzības.
Kļūda Nr. 6: neizveidot robežas komunikācijā
Atbildes kolēģiem ziņojumos naktī, zvani darbā brīvdienās — viss tas veido pastāvīgas pieejamības kultūru. Un tā, savukārt, ir tiešs ceļš uz izsīkumu. Dažas kompānijas jau ievieš „digitālo klusumu” — klusuma stundas bez paziņojumiem. Ja jūsu kolēģi to neievēro, izveidojiet savas robežas: jūsu brīvais laiks ir jārespektē.
Kļūda Nr. 7: uzņemties atbildību par citu emocijām
„Ērti” darbinieki jūtas vainīgi, ja kāds ir apbēdināts pēc viņu atteikuma. Bet jūs nevarat atbildēt par cita pieauguša cilvēka emocijām. Neaizmirstiet: uzņemties svešu vainu — tas nozīmē automātiski piekrist emocionālajam izsīkumam.
Kā pārstāt būt „ērtiem” — 5 padomi no eksperta
-
Veikt pauzi pirms piekrišanas. Frāze „Ļauj man padomāt” — nobrieduma izpausme, nevis vājums.
-
Izdomāt sev frāzi-šīldu. Piemēram, „Tagad es neesmu gatava to darīt/man ir citi uzdevumi, bet varu pieslēgties vēlāk.”
-
Balstīties uz savām vērtībām. Atsakieties no darbībām, kas ir pretrunā ar jūsu principiem.
-
Klausīties savu ķermeni. Sasprindzinājums, nogurums, uzbudinājums — indikatori, kas norāda uz robežu pārkāpšanu.
-
Apspriest noteikumus. „Es varu palīdzēt, bet ar nosacījumu…” Pēc pirmā šāda sarunas „ekspluatācija” parasti beidzas.
