Rudens periods saistās ne tikai ar laika apstākļu izmaiņām, bet arī ar pārmaiņām, kas attiecas uz mentālo veselību un ķermeni. Kamila Tuičijeva, terapeite un dietoloģe, stāsta, ko darīt, lai bez zaudējumiem pielāgotos rudens fiziskās aktivitātes samazinājumam.
Aukstums ārā, lietains laiks, dienasgaismas samazināšanās, kas raksturīga rudens-ziemas periodam, ietekmē fiziskās aktivitātes līmeni. Cilvēki sāk retāk iziet ārā, to darot tikai nepieciešamības gadījumā, samazinot savu uzturēšanos ārpus mājas līdz minimumam. Daudziem slikti laika apstākļi rada nomāktības un skumju sajūtu, kā rezultātā aktivitātes līmenis samazinās vēl vairāk.
„Papildus fiziskās slodzes līmenim un intensitātei mainās arī uztura raksturs. Rudens un ziema tradicionāli saistās ar pāreju uz kalorijām bagātāku un sātīgāku ēdienkarti: vieglais uzturs, kas raksturīgs vasarai, pārstāj būt populārs.
Daudzi sāk ēst vairāk, tostarp arī izmaiņu dēļ organismā, ko izraisa dienasgaismas samazināšanās un temperatūras pazemināšanās ārā. Šādas pārmaiņas ietekmē leptīna un grelīna hormonus, kas kontrolē apetīti: uzkost kaut ko garšīgu „ārpus grafika” aukstajā laikā gribas biežāk nekā vasarā,” komentē Kamila Tuičijeva.
Iestājoties rudenim, daudzi izjūt spēku izsīkumu un apātiju, kas var pastiprināties uz ķermeņa notiekošo pārmaiņu fona. Fiziskās aktivitātes līmeņa samazināšanās un sātīgāks uzturs nekā vasarā noved pie svara pieauguma — pieaugums var sasniegt vairākus kilogramus un kļūt par papildu nomācošu faktoru. Rudens-ziemas periodā samazinās arī muskuļu masa, tādējādi samazinās izturība, nogurums pat no ierastajām slodzēm iestājas ātrāk.
Aukstajā gada laikā ir svarīgi pēc iespējas saglabāt ierasto fiziskās aktivitātes līmeni. Pasaules Veselības organizācija iesaka veltīt mērenai slodzei 150 minūtes nedēļā — tas nozīmē, ka piemērotai fiziskai aktivitātei jāvelta tikai 21 minūte dienā. Tas ir laiks sev un uz sevi, ko spēj atvēlēt lielākā daļa.
Turklāt ir svarīgi uzturēt miegu normā — gulēt no 7 līdz 9 stundām diennaktī, iet gulēt pirms 22:30, sabalansēti ēst, cenšoties, lai uzturā būtu visi nepieciešamie uzturvielas. Šajā periodā var būt nepieciešama arī papildu D vitamīna uzņemšana — devu, zāļu formu, kursa ilgumu, kā arī tā nepieciešamību noteiks ārsts, ar kuru noteikti jākonsultējas.
