Mūsdienu dzīves ritms liek daudziem pievērst vairāk uzmanības ārējiem darbiem nekā pašsajūtai. Tomēr tieši regulāra pamata veselības rādītāju kontrole ļauj novērst nopietnu slimību attīstību un savlaicīgi vērsties pie ārsta. Šie parametri neprasa sarežģītus izmeklējumus — daudzus no tiem var pārbaudīt ātri un lēti.
Zemāk ir deviņi svarīgi rādītāji, kas palīdzēs labāk saprast sava organisma stāvokli un savlaicīgi pamanīt satraucošus signālus.
1. Arteriālais spiediens
Normāls spiediens — 120/80 mm Hg. Ja sistoliskais rādītājs (augšējais) paaugstinās līdz 121–129, jāpievērš uzmanība — tas ir priekšhipertensija. Pastāvīgi paaugstināts spiediens palielina aterosklerozes, infarkta un insulta risku.
Zems spiediens (90/60 un zemāk) arī ir bīstams: tas var izraisīt reiboni, vājumu un pat šoku. Īpaši svarīgi regulāri mērīt spiedienu cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem — vismaz reizi gadā. Ja rādītāji sasniedz 180/120 un pavada sāpes krūtīs, runas vai redzes traucējumi, steidzami jāizsauc ātrā palīdzība.
2. Holesterīna līmenis
Holesterīns piedalās šūnu veidošanā un vielmaiņas procesos, bet tā pārmērība noved pie plāksnīšu veidošanās asinsvados. Tas palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Regulāra asins analīze palīdzēs atklāt traucējumus pirms simptomu parādīšanās.
3. Triglicerīdu līmenis
Tāpat kā „sliktais” holesterīns, paaugstināti triglicerīdi ir saistīti ar aterosklerozes risku. To līmeņa pārbaude ir svarīga profilaktisko izmeklējumu daļa.
4. Vairogdziedzera hormoni
Vairogdziedzeris ietekmē vielmaiņu, sirds darbību, nervu sistēmu un pat auglību.
— Hormonu pārmērība var izraisīt svara zudumu, bezmiegu un paātrinātu sirdsdarbību.
— Trūkums noved pie noguruma, jutības pret aukstumu, sausas ādas un matu izkrišanas. Pie aizdomām par traucējumiem ārsts nozīmēs analīzes uz TSH, T4 un T3.
5. Sirdsdarbības biežums
Normāls pulss miera stāvoklī ir no 60 līdz 100 sitieniem minūtē. Ritma traucējumi var izraisīt vājumu, ģīboni un elpas trūkumu. Sistemātiski pārtraukumi ir iemesls vērsties pie kardiologa.
6. Dzimumzīmes un jaunveidojumi
Jo vairāk dzimumzīmju, jo augstāks melanomas attīstības risks. Reizi mēnesī ir vērts uzmanīgi apskatīt ādu, orientējoties uz principu ABCDE:
A — asimetrija; B — nevienmērīgas malas; C — nevienmērīga krāsa; D — diametrs vairāk nekā 6 mm; E — formas un krāsas izmaiņas.
Ja dzimumzīme ir mainījusies vai brūce neārstējas, labāk apmeklēt dermatologu.
7. Glikozes līmenis asinīs
Glikoze ir enerģijas avots, bet tās pārmērība var bojāt asinsvadus, nieres un sirdi, bet trūkums — izraisīt krampjus un samaņas zudumu. Regulāras analīzes palīdz savlaicīgi diagnosticēt vielmaiņas traucējumus.
8. Ķermeņa masas indekss (ĶMI)
ĶMI palīdz novērtēt riskus, kas saistīti ar svaru. Tā aprēķināšana ir vienkārša: svars (kg) / augstums² (m). Normālais diapazons — 18,5–24,9. Ievērojami novirzes var būt signāls par diabēta, sirds slimību un citu problēmu risku.
9. Regulāri izmeklējumi
Pat ja pašsajūta nerada bažas, profilaktiskie izmeklējumi pie terapeita un profilaktiskajiem speciālistiem paliek svarīga daļa parūpēšanās par sevi. Slimību ir vieglāk novērst nekā ārstēt.
