Žilbinošs smaids un veseli zobi ir skaistuma kritērijs

Kāpēc cilvēki neapmeklē zobārstu?
«Veselības Programma», apjautājot vairākus iedzīvotājus, noskaidroja, ka zobārstu vai zobu higiēnistu galvenokārt neapmeklē pakalpojuma augsto cenu dēļ. Jānis Kārkliņš klāsta, ka agrāk zobārstniecības pakalpojumi ir bijuši maciņam saudzīgāki. «Man ir paveicies, ka strādāju algotu darbu, kurā piešķir veselības polisi ar iespēju par puscenu saņemt zobārstniecības pakalpojumus. Tāpēc dodos pie zobārsta katru gadu. Ja man šādas polises nebūtu, es to nedarītu. Pārāk dārgi,» vaļsirdīgi atklāj Kārkliņš, kura paziņu lokā ir cilvēki, kas pie par zobārsta apmeklējumu domā tikai tad, kad sākušās nopietnas zobu veselības problēmas. Viņš priecājas, ka ir starp tiem kungiem, kas savā vecumā (50 gadu ar astīti) vēl var plati smaidīt, jo mutes dobuma priekšā visi zobi ir savās vietās.
Zobārstniecībā strādājošie atzīst, ka izmaksas ir būtisks aspekts, kas nosaka pakalpojuma pieprasījumu, taču rūpēm par savu veselību būtu jābūt primārajam kritērijam. Turklāt zobi neataug – ja tas ir izrauts, to var aizvietot ar implantiem vai protēzēm, bet tas nekad nebūs īsts zobs. To atzīst arī Ilze Stradiņa, kura strādā SIA «Ģimenes zobārstniecība» Alūksnē un Balvos par zobu higiēnisti.
«Kopumā ļoti daudz nosaka mūsu iedzīvotāju alga un iespējas, ko varam sev atļauties un ko ne. Jā, zobārstniecības pakalpojumi nebūt nav lēti, arī bērnu zobārstniecība ne visur ir par valsts līdzekļiem. Tas atkarīgs no katras zobārstniecības prakses – vai ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu vai ne. Taču, ja pakalpojumus salīdzinām ar cenām, kādas zobārstniecībā ir citviet Eiropā... Tur strādājošie Latvijas iedzīvotāji un pat citu valstu iedzīvotāji brauc uz Latviju labot zobus, jo te ir lētāk. Daudzi to apliecinās, kuriem ir radi, draugi ārzemēs,» stāsta Stradiņa. Lai gan mēs visi labi zinām, ka citviet Eiropā arī algas ir krietni lielākas. Tāpat viņa domā, ka joprojām ir cilvēki, kuri atceras veco laiku zobārstniecību un nemaz nezina, ka mūsdienās šis pakalpojums tiek piedāvāts pēc augstākās kvalitātes un modernizācijas principiem. To, ka cilvēki nerūpējas par zobu veselību un savlaicīgi nedodas pie speciālistiem, Stradiņa novēro arī savā praksē, kur aizvadīti jau 20 gadi. «Skumji, bet jāatzīst – daudziem ir nevērība pret savu veselību. Frizierim vai manikīram regulāri sanāk nauda, bet mutē šausmas! Nepārspīlēju, ar to regulāri saskaros savā praksē,» nosaka Stradiņa un uzsver, ka skaistums un neveseli zobi nav savienojami. Patīkams, žilbinošs smaids, svaiga elpa un veseli zobi jau ir viens no būtiskākajiem skaistuma kritērijiem.

Zobārstniecībā trūkst speciālistu

Kā zināms, zobu higiēnista pakalpojumi Latvijā ir pieejami jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, taču daļa iedzīvotāju tos joprojām nav iepazinuši. Nav šaubu, ka profilaktiski pasākumi, tostarp zobu higiēnista apmeklējumi, izmaksā lētāk nekā zobu ārstēšana un seku novēršana. Turklāt ne vienmēr ir garantija, ka pie speciālista varēs nokļūt uzreiz, jo daudzviet Latvijā pie zobārstiem ir rindas pat vairāku mēnešu garumā. Viens no rindu iemesliem – speciālistu trūkums, kas būtu gatavi strādāt šajā nozarē tieši lauku reģionos. «Piemēram, Alūksnē ir tikai trīs zobārstniecības prakses vietas. Tāpēc veidojas rindas. Nereti pacientiem jābrauc uz citām pilsētām vai Rīgu, kur ir lielāks pakalpojumu piedāvājums,» papildina Stradiņa un iesaka regulāri apmeklēt zobu higiēnistu un tiešām rūpīgi tīrīt zobus katru dienu no rīta un vakarā. «Tiem, kuri sapratuši, ka par saviem zobiem jārūpējas katru dienu visa mūža garumā, ļoti reti vajag zobārstu,» uzsver zobu higiēniste.

Kādi produkti kaitē zobu veselībai?
Ja jānosauc zobiem kaitīgākie produkti, tad visiem prātā nāk lipīgas konfektes un saldie našķi, taču ir arī daudz citu produktu, kas nelabvēlīgi ietekmē zobu veselību. Zobu higiēniste norāda, ka zobu emalju ļoti ietekmē skābi saturošie pārtikas produkti. «Strādājot šajā jomā divdesmit gadu, esmu secinājusi, ka nācies redzēt ļoti sabojātu zobu emalju citronūdens lietotājiem. Ja tāda kārojas, pareizāk būtu dzert ar salmiņu un muti pēc tam izskalot ar ūdeni. Augļi, ogas ir veselīgi, bet plānāku zobu emalju var ātri sabojāt. Zobu veselību ietekmē arī melna kafija, vīns, etiķis, marinādes, saldināti, skābināti rūpnieciski ražotie dzērieni. Pēc to lietošanas nedrīkst tūlīt mazgāt zobus, jo paskābinātā emalja tiks noberzta. Jāskalo mute ar ūdeni. Vai noder arī košļājamā gumija, ko nevajadzēto košļāt visu dienu, bet piecas, desmit minūtes. Tas veicinās siekalu izdali un skābju neitralizēšanu. Tāpat zobus ļoti bojā kuņģa skābe, ja ir atviļņa slimība, grūtniecēm – sliktas dūšas un vemšanas periodā un pēdējā trimestrī, kad bērniņš spiež uz kuņģi un atsit skābi kaklā (tad arī rīkles gļotāda cieš). Biežas ēdienreizes nelabvēlīgi ietekmē zobu veselību,» pēc pieredzes stāsta Stradiņa.
Kā pareizi rūpēties par zobu veselību?
Mutes veselības speciālisti norāda, ka pusaudžiem un pieaugušajiem speciālistus ieteicams apmeklēt reizi pusgadā, pieļaujamā robeža ir reizi gadā, bet ne retāk. Ir pierādīts, ka mājās nav iespējams notīrīt visu aplikumu un zobakmeni, lai vai cik rūpīgi ikdienā tiktu mazgāti zobi. Tāpēc neieciešama specializēta mutes dobuma aprūpe.
Zobi jātīra regulāri, vēlams vismaz divas reizes dienā pēc ēdienreizes. Ar zobu suku jāveic vertikālas kustības, no smaganām uz zoba virspusi. Zoba virspuse jātīra ar nelielām kustībām uz priekšu un atpakaļ. Pēc zobu tīrīšanas ir svarīgi notīrīt arī mēli un vaigu iekšpusi, kur uzkrājas mikrobi, kas notīrīti no zobiem, un nobeigumā kārtīgi jāizskalo mutes dobums. Tāpat jāatceras izskalot zobu suku. Zobārsti uzsver, ka pareiza zobu tīrīšana ir jāmāca no mazotnes, jo tehniski nepareizas zobu tīrīšanas (piemēram, tikai horizontāla zobu paberzēšana) rezultātā netiek pienācīgi notīrīti visi mikrobi. Joprojām ir cilvēki gados, kas atnāk pie zobārsta un atzīst, ka nekad nav mācējuši pareizi iztīrīt zobus, jo neviens viņiem nav izstāstījis un parādījis, kā tas jādara. «Daudziem pieaugušajiem un nu jau arī pusaudžiem ir smaganu slimības. Ilgstoši asiņo smaganas, jo pavirši tīra mutes dobumu vai netīra vispār. Liela daļa nelieto zobu diegu. Atnāk pie higiēnista, bet izradās – ir stipri ielaistas vainas. Viena problēma ir zobu bojāšanās, bet cita, kas ietekmē visu organismu, – slimas smaganas vai iekaisums. Vēl nopietnāk – periodontīts, kad jau bojājas arī žokļa kauls, kas balsta zobus,» papildina higiēniste.
Tiesa, varam būt priecīgi, ka aptiekās ir pieejams plašs un daudzveidīgs jaunākās paaudzes mutes kopšanas līdzekļu klāsts. Tie atvieglo zobu tīrīšanu un padara to efektīvāku. Kā norāda farmaceiti – aptiekās var atrast atšķirīgu izmēru un sariņu cietības zobu sukas, kas piemērotas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, starpzobu sukas, zobu diegus, lentes, mutes skalojamos līdzekļus un ārstnieciskās zobu pastas intensīvai zobu kopšanai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka zobu suka ir jāmaina ik pēc trim mēnešiem, turklāt ieteicams ik pa laikam mainīt arī zobu pastu.
Košļājamā gumija – ar mēru
Kad gribas iegūt svaigāku elpu vai atbrīvoties no ēdiena atliekām mutē, bet nav iespējams iztīrīt zobus, daudzi stiepj roku pēc košļājamās gumijas. Taču speciālisti tās iesaka lietot ar mēru, jo ilgstoša un bieža košļājamo gumiju košļāšana var nodarīt kaitējumu kuņģim. Tas tāpēc, ka dod signālu smadzenēm, ka tiek uzņemta barība, līdz ar to izdalās kuņģa sula, kura netiek izmantota barības sašķelšanai, tāpēc bojā kuņģa gļotādu.
Zobu higiēniste uzsver, ka košļājamā gumija nav našķis, tāpēc maziem bērniem to nevajag dot. Ja košļājamā gumija ir salda, bērns ātri pierod pie salduma garšas. Turklāt praktiski vienmēr pastāv risks, ka bērns var gumiju norīt vai aizrīties. Nereti tā ieķep matos, drēbēs. Stradiņa iesaka labāk mācīt bērnam biežāk skalot muti vai padzerties ūdeni, nevis aizrauties ar košļājamajām gumijām. Savukārt pieaugušajiem, pārmērīgi lietojot košļājamās gumijas, ar laiku var rasties gremošanas sistēmas problēmas. Tāpēc pēc katras ēdienreizes lietot košļājamo gumiju nav ieteicams. Atbildīgi pret mutes veselību ir jāattiecas arī cilvēkiem gados, kuriem ir zobu protēzes. «Cilvēki ar izņemamām protēzēm un arī smēķētāji pieļauj lielu kļūdu, ja elpas svaigumam bieži lieto ledenes, piemēram, piparmētru konfektes. Tas noved pie tā, ka tiek uzņemts pārmērīgs cukura daudzums, veidojas skāba vide mutē, kas veicina zobu emaljas eroziju. Tad jau labāk izlīdzēties ar košļājamo gumiju. Bet, ja protēze ir vaļīga un protēzes līme nepalīdz, tad tikai un vienīgi var atļauties izskalot mutes dobumu ar ūdeni. Jāpatur prātā, ka vecākiem cilvēkiem pazeminās siekalu dziedzeru darbība – ir sausāka mute. Ja var reizēm atļauties košļājamo gumiju, tad tas ir tikai labi. Vienīgi nedrīkst to lietot tukšā dūšā. Arī tad, ja senioram ir problēmas ar kuņģi, no košļājamajām gumijām ir jāatsakās,» paskaidro Stradiņa.
Uzskata, ka košļājamās gumijas garša liek tīkot pēc sāļiem un saldiem ēdieniem, tajā pašā laikā liekot veselīgai pārtikai, tādai kā augļi, garšot rūgti. «Ir iespējamas garšas uztveres izmaiņas, bet domāju, ka tas ir individuāli. Intensīva košļāšana veicina siekalu izdali. Tas ir labi zobiem, bet ierosina pastiprinātu kuņģa sulas izdalīšanos. Tāpat košļājamās gumijas rosina apetīti,» min zobu higiēniste. Tāpat, pārmērīgi lietojot košļājamo gumiju, iespējams, kādam var rasties galvassāpes. «Košļājamās gumijas satur daudz mākslīgo saldinātāju un dažādas citas palīgvielas. Tās mēs vairāk vai mazāk uzņemam arī ar citiem pārtikas produktiem. Tas viss saplusojas ikdienas diētā. Tāpat tas ir intensīvs košļāšanas process, kas var novest pie pārslodzes žoklim,» pastāsta Stradiņa.
Tie nav vienīgie iemesli, kāpēc padomāt par to, vai ikdienā pārāk daudz neaizraujamies ar košļājamo gumiju lietošanu. Ir dzirdēts, ka košļājamā gumija var izraisīt žokļa locītavas bojājumus. Stradiņa turpina: «Tā var būt, jo, ja vienā žokļa pusē pārtiku košļā biežāk nekā otrā pusē, tad ir paaugstināts risks pārslogot žokli. Tas ir nelabvēlīgs faktors, kas ilgākā laika posmā veido žokļa asimetriju.»
Katram būtu jāpatur prātā, ka zobi prasa īpašu kopšanu un vērību. Mutes un zobu veselība ir katra paša atbildība, taču visefektīvāko un precīzāko novērtējumu par zobu veselību var sniegt tikai zobārstniecības profesionāļi.