Cukura diabētu ārsti jau uzskata par pandēmiju

Vai tā tiesa, ka krasi palielinās cilvēku skaits, kas saslimst ar cukura diabētu? Kādi ir iemesli?
Varētu piekrist, ka 2. tipa cukura diabēts (T2DM) jau ir pandēmija, tas nozīmē, ka slimība ļoti strauji izplatījusies visā pasaulē. Mūsdienu dzīvesveids ir ļoti mainījis ikdienas miega un nomoda modeli, fiziskās aktivitātes un ēdiena izvēli. Bieži ēšana notiek lielā steigā, tai tiek atvēlēts pavisam īss brītiņš, rezultātā bieži izvēle krīt uz ātrajām uzkodām, kas noteikti ir ietekmējis šīs slimības izplatību. Mūsu vecmammas un vecvecmammas veļu mazgāja uz veļas dēļa, traukus ar rokām, govis, kazas slauca utt. Vectēvi rīkoja kar-tupeļu talkas, sēja un pļāva rudzus, ziemā tīrīja sniegu utt. Tagad daudziem ikdiena paiet ofisā, uz kuru un no kura ceļš paiet, sēžot auto vai sabiedriskajā transportā. Par miegu varētu izstāstīt lekciju – izgulēties ir ļoti svarīgi. Tagad cilvēki strādā naktsmaiņās, lai nopelnītu naudu ģimenei, miegs atstāts novārtā, citi neguļ stresa dēļ. Tas viss ietekmē mūsu veselību.
Kāpēc daudziem attieksme ir tāda – es jūtos labi, tātad cukura diabēts nav nopietna kaite?
Man ikdienā tomēr vairāk nākas saskarties ar pacientiem, kuri ļoti rūpējas par savu veselību un vēlas labi justies un izskatīties arī pēc 10 un 20 gadiem, veikt veselīgas korekcijas dzīvesveidā un padarīt veselīgāku ēdienkarti. Šādiem pacientiem ir viegli arī palīdzēt. Runājot par tiem, kas cukura diabētu uztver nenopietni – man ļoti žēl, jo neviens cits, vien tikai jūs pats, nevar parūpēties par jūsu veselību. Ārsts var nozīmēt vislabāko medikamentu, bet nav tādas brīnumtabletes, kuru iedzerot un nemainot dzīvesveidu viss būs kartībā.
Kā cukura diabēts rodas? Zināms, ka bieži to provocē liekais svars, bet slimo arī slaidi cilvēki?
Ir dažādi cukura diabēta tipi, kas atšķiras pēc patoģenēzes jeb attīstības mehānisma. Liekais svars veicina insulīna rezistenci, kas dažādi var izpausties atšķirīgā ģenētiskā fona apstākļos. Insulīnrezistencei ir liela nozīme 2. tipa cukura diabēta attīstībā.
Ir arī citi nozīmīgi patoģenēzes faktori, kas var veicināt diabēta attīstību. Traucēta bēta šūnu jutība pret glikozi, paaugstinātu brīvo radikāļu daudzums, oksidatīvais stress un daudzu citu metabolisko stresoru ietekme u. c. Piemēram 1. tipa cukura diabēta gadījumā un MODY tipa diabēta pacienti ir bez liekā svara.
Varbūt tā ir ģenētiska slimība? Ja vecākiem ir bijis cukura diabēts, cilvēks, vēl nekonstatējot slimību, var sāk rūpēties par savu veselību?
Izpratne par 2. tipa cukura diabēta ģenētisko bāzi ir uzlabojusies, ir identificēti aptuveni 250 gēnu lokusi, kas ir saistīti ar šo slimību. Ir precizēti atsevišķu nukleotīdu polimorfismi gēnos, kuriem ir nozīme dažādos posmos un ceļos, kas iesaistīti glikozes metabolismā un aizkuņģa dziedzera šūnu attīstībā, kontrolē un funkcionēšanā.
Vai alkohola lietošana un smēķēšana var provocēt saslimšanu?
1. Alkoholisms var mazināt šūnu jutīgumu pret insulīnu jeb veicināt insulīnrezistenci, kas ir viens no patoģenēzes mehānismiem 2. tipa diabētu attīstībā.
2. Diabēts ir hroniska pankreatīta bieža blakne, kuru galvenokārt izraisa pārmērīga alkohola lietošana.
3. Alkoholiskie dzērieni bieži satur daudz kaloriju. Tātad dzeršana var palielināt arī liekā svara veidošanos, kas palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.
4. Smēķētājiem asinsvadu vecums ir par 10 vai vairāk gadiem lielāks nekā viņu reālais vecums. Šis nosacījums ievērojami palielina viņu sirds un asinsvadu slimību risku un, ja pacientam ir diagnosticēts cukura diabēts, komplikāciju risku.
Vai fiziskās aktivitātes var novērst cukura diabēta rašanos?
Veselīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte efektīvāk samazina asinīs glikozes līmeni tukšā dūšā un pēc ēdienreizēm, salīdzinot ar pacientiem, kuri tikai ievēro veselīga uztura pamatprincipus, bet ikdienā nav pietiekami aktīvi.
Pieļauju, ja cilvēkam atklāj cukura diabētu un viņš jūtas labi, ir grūti noticēt, ka esi slims. Kāda var būt slimības gaita, ja cilvēks neievēro dzīvesveida maiņu?
Diemžēl neārstēta cukura diabēta gadījumā ir dažādas komplikācijas, gan mikrovaskulāras (mazo asinsvadu), gan makrovaskulāras (lielo asinsvadu).
T2DM makrovaskulārās komplikācijas ir koronārās sirds slimības, smadzeņu asinsvadu slimības un perifēro artēriju slimības. Biežākās mikrovaskulārās komplikācijām ir retinopātija (redzes pasliktināšanas); nefropātija (nieru mazspēja) un neiropātija (kas izpaužas kā jušanas traucējumi, sāpes).
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais diabēta pacientu nāves iemesls. Daudzi klīniskie pētījumi ir parādījuši saistību starp T2DM un asinsvadu slimībām, bet gandrīz vienmēr diabēta pacientiem ir arī citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, piemēram, hipertensija, aptaukošanās un dislipidēmija.
Bieži mēdz būt tā, cilvēks, kamēr jūtas vesels kā rutks, nepieņem nekādus mērus, bet, kad slimība saasinās vai sāk traucēt, tad ir dusmas, neizpratne un vēlēšanās laiku pagriezt atpakaļ. Cukura diabēta gadījumā noteikti neko vairs nevar padarīt par nebijušu – jau uzzinot par slimību, ir jārīkojas?
Jāsāk rīkoties jau tad, kad cukura diabēts vēl nav atklāts, bet ir konstatēti riska faktori cukura diabēta attīstībai. Ja ir izveidojušās komplikācijas, mūsdienu medicīna var apstādināt pasliktināšanos jeb pāreju smagākā stadijā.
No kādiem produktiem pavisam noteikti ir jāizvairās? Un ar kuriem cukura diabēta slimnieks var panašķēties?
Jāizvairās no produktiem ar augstu glikēmisko indeksu, t. i., saldiem dzērieniem un cukura, smalkmaizītēm, saldumiem. Jāmazina piesātinātie tauki, kā arī jāizvairās no piena produktiem ar augstu tauku saturu.
Izvairieties no transtaukskābēm, kas atrodamas fast food (burgeros, hotdogos u. c.) ēdienā. Protams, ir arī jāsamazina holesterīnu saturoši produkti. Visvairāk holesterīnu satur sarkanā gaļa un trekni piena produkti. Mērķis – ne vairāk kā 200 miligramu holesterīna dienā. Arī sāls patēriņš ir jākontrolē un jāsamazina.
Iesaku koncentrēties uz veselīgiem ogļhidrātiem, kas satur daudz šķiedrvielu. Piemēram, dārzeņi, pilngraudu produkti un pākšaugi (pupas, zirņi).
Našķis būtu augļi, kurus noteikti drīkst lietot uzturā, bet ar mēru, jo lielā daudzumā var paaugstināt cukura līmeni. Nav pilnībā jāatsakās no piena produktiem, bet jānovērtē tauku saturs produktā. Iesaku veikalā izvēlieties pienu, biezpienu un sieru ar zemāku tauku saturu. Varbūt sākumā šis ēdiens tik labi negaršos, bet pacientiem ar lieko svaru ir svarīgi novērtēt kaloriju daudzumu.
Ēdiet zivis vismaz divas reizes nedēļā, tādas kā lasis, makrele, tunzivs un sardīnes. Šīs zivis ir bagātas ar omega 3 taukskābēm, kas labvēlīgi ietekmē veselību.
Pārtika, kas satur mononepiesātinātos un polinepiesātinātos taukus, var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni. Tos mēs saucam par labajiem taukiem, un tie ir tādos produktos kā rieksti un avokado.
Godīgas atzīšanās:
Nenopietna attieksme pret cukura diabētu ir daudziem.
Alise ikdienā neizjūt diskomfortu
«Cukura diabētu man atklāja pusgadu pēc bērna piedzimšanas, jo šajā īsajā laikā biju pieņēmusies svarā par 30 kilogramiem. Tā kā grūtniecības laikā biju riska vecuma grupā (43 gadi), ārsti teica, ka man jau tad bija cukura diabēta pazīmes, lai gan analīzes to neuzrādīja. Ģimenes ārste mani uzreiz nosūtīja pie endokrinologa, kas izrakstīja zāles ar aktīvo vielu metformīnu. Tās ir vislētākās kompensējamās zāles un tiek izrakstītas lielākai daļai diabēta pacientu. Taču man uzreiz bija kuņģa darbības traucējumi. Tikai pēc vairākiem mēnešiem endokrinologs šīs zāles nomainīja pret citas grupas medikamentiem.
Jā, es atzīstos, ka zāles lietoju neregulāri. Man bieži vien aizmirstas, vai esmu tās iedzērusi vai ne. Saprotu, ka mana vieglprātība ir tikai tāpēc, ka cukura līmenis nav pārlieku augsts. Jāatzīst, ka to mēru neregulāri. Arī grēkoju ar ēšanu, ēdu gan saldumus, gan balto miltu izstrādājumus, kas ir kategoriski aizliegts. Liekais svars ietekmē diabēta gaitu, bet pilnīgi no visa nevaru atteikties. Taču es tāda neesmu vienīgā, cik zinu, ļoti daudzi Latvijā ar 2. tipa cukura diabētu šo slimību uztver ne pārāk nopietni. Bet varbūt tā ir tikai maldīga pašsajūta, ka viss ir kārtībā,» saka Alise (57). Alise ir izglītota sieviete, kura pilnībā apzinās, ar ko tas var draudēt, bet, tā kā ikdienā diskomforta nav, neuztver to pārāk nopietni. Biedējošākais viņai šķiet tikai neatgriezeniska redzes pasliktināšanās, kas liek tomēr iet pie ārsta, ņemt recepti un dzert zāles.
Ivara mamma – pati sev daktere
«Mana mamma jau ir 73 gadu vecumā, viņa ik rītu dzer dažādus medikamentus, bet – pret ko īsti, es nezinu. Skaidrs ir tikai viens, ka viņai ir cukura diabēts. Neesmu nekāds eksperts, bet tik daudz gan saprotu, ka cukura diabēta slimniekiem ir jāēd veselīga pārtika un galvenais – neēst saldumus. Tomēr mana mamma nekad tam nav pievērsusi uzmanību un ēd, ko vēlas. Vispār viņai ir tendence neklausīt ārsta padomiem, viņa pati sevi uzskata par labu speciālisti. Taču ir gadījies, kad šādai viņas rīcībai ir lielas negatīvas sekas, pēc kā vajadzīga papildu ārstēšana.
Turpinot par cukura diabētu, nu jau teju gadu viņai parasto tabletīšu vietā ir jāinjicē zāļu kokteilis, kurā ir insulīns. Proti, šī nenopietnā attieksme ir novedusi pie slimības pāriešanas citā pakāpē. Kad mēģinu ar mammu runāt, viņa kā kara gūstekne neko nestāsta, bet es esmu uztraucies par viņas veselību un ārstēšanos uz savu galvu,» ir noraizējies Ivars (41).
Kas ir cukura diabēts?
CUKURA DIABĒTS ir hroniska slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Ar uzturu uzņemtie ogļhidrāti organismā tiek pārveidoti par glikozi, ko šūnas izmanto enerģijas iegūšanai. Aizkuņģa dziedzeris ražo hormonu insulīnu, kas palīdz glikozei iekļūt ķermeņa šūnās. Cukura diabēta gadījumā vai nu insulīns netiek saražots pietiekamā daudzumā, vai organisms nespēj saražoto insulīnu efektīvi izmantot. Ja insulīna nav, glikoze paliek asinīs un tas izraisa cukura līmeņa paaugstināšanos.
Cukura diabēta tipi
Cukura diabēts var izraisīt nopietnas komplikācijas:
• sirds un asinsvadu slimības,
• aklumu,
• nieru mazspēju,
• čūlas uz kājām un kāju amputāciju.
1. tipa cukura diabēts (insulīna atkarīgais diabēts) rodas, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekamā daudzumā. Trūkstošais insulīns jāievada injekciju veidā. Ar 1. tipa cukura diabētu var saslimt jebkurā vecumā, bet parasti tas attīstās bērnībā. Slimības sākums parasti ir pēkšņs, un tās simptomi ir skaidri. No visiem cukura diabēta saslimšanas gadījumiem tas sastopams apmēram 10–15% gadījumu.
2. tipa cukura diabēts (insulīna neatkarīgais diabēts)ir visizplatītākā cukura diabēta forma. 2. tipa cukura diabēta gadījumā insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta un insulīns nedarbojas pietiekoši efektīvi. Tas var attīstīties jebkurā vecumā. Slimības simptomi parasti parādās pakāpeniski un lēni. Dažkārt tie ilgi paliek nepamanīti un saslimšana tiek atklāta tikai tad, kad parādījušās komplikācijas, vai veicot asins vai urīna analīzes.
Gestācijas cukura diabēts var attīstīties topošajai māmiņai grūtniecības laikā. Tas izraisa nopietnas komplikācijas gan mātei, gan auglim. Parasti sievietei pēc bērna piedzimšanas glikozes līmenis normalizējas, tomēr mātei un bērnam pastāv paaugstināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu turpmākās dzīves laikā.
Lai samazinātu komplikāciju attīstības risku, svarīga ir cukura diabēta agrīna diagnostika un ārstēšanas uzsākšana. Komplikāciju rašanos var novērst vai aizkavēt glikozes un holesterīna līmeņa asinīs un asinsspiediena uzturēšana normālā līmenī vai tuvu tam. Tāpēc cilvēkiem ar cukura diabētu ir nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība.
Kādi ir cukura diabēta simptomi?
• pastiprinātas slāpes;
• bieža urinācija;
• bada sajūta;
• neizskaidrojams svara zudums;
• izteikts nogurums;
• redzes pasliktināšanās;
• lēna brūču dzīšana;
• plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejūtīgums.
Simptomi var arī nebūt!
Ievēro!
Ar cukura diabētu sirgstošajiem nereti asinsvadu bojājumu dēļ ir pasliktināta perifērā asinsrite, kā rezultātā tiek traucēta skābekļa piegāde audiem. Tas var radīt dažādas komplikācijas, piemēram, uz apakšējām ekstremitātēm var veidoties atrofiskas čūlas.