Baisā diagnoze – vēzis

Vai tiesa, ka pasīvas vēža šūnas ir katrā cilvēkā un dzīves laikā tās mēģina aktivizēties aptuveni 15–16 reižu, un, ja organisms ir novājināts, vēzis sāk rīkoties?
No kurienes šādi skaitļi?! Precīzāk būtu teikt, ka aktivizējas nevis šūnas, bet onkogēni vai protoonkogēni. Novājinātā organismā šis risks ir lielāks. No skolas gadiem zināms, ka šūnā ir kodols, mitohondrijs, lizosomas, ribosomas un membrāna. Katrā kodolā ir cilvēka DNS (kas satur gēnus). Jaunākais medicīnas atklājums ir tāds, ka ikviens var noteikt slimības, kas mantotas no iepriekšējām paaudzēm un dzīves laikā var cilvēku piemeklēt. Mūsdienās visiem ir iespēja veikt analīzes un uzzināt savu genomu.
Katra šūna satur milzīgu daudzumu informācijas, tai skaitā arī par onkogēniem. Tie jebkurā brīdī var aktivizēties vai deaktivizēties. Taču ne visos gadījumos saslimšana ar vēzi ir ģenētiski mantota, 70 procentu cilvēku ar vēzi saslimst nepareiza dzīvesveida, darba apstākļu un uztura dēļ, un tas ir zinātnisks fakts.
Tāpēc man jāsaka, ka cilvēkā vēža šūnu nav, tās var būt tikai tiem, kas jau reiz ir slimojuši ar vēzi.
Kāda vispār ir vēža anatomija? Kā lai cilvēks bez medicīniskās izglītības saprot, kas tas ir un ko tas dara ar organismu?
Vēža anatomija šajā gadījumā ir pārnestā nozīmē. Dzīvām būtnēm ir anatomija, bet tā teikt par onkoloģisku slimību nav īsti pareizi.
Mēģināšu paskaidrot – vesela cilvēka organismā notiek šūnu mitoze (dalīšanās). Katrai šūnai ir savs dzīves posms, tās dalās un mirst. Vēža gadījumā šis organisma mehānisms ir bojāts, jo notiek mutācija – šūnas sāk vairoties paātrināti.
Piemēram, kā šis process sākas epitēlija audos, kas cilvēkam atrodas bronhos, plaušās, kuģī un zarnās. Tie ir tiešā saskarsme ar kairinājumiem – gaisu, ēdienu, fekālijām, urīnpūšļa saturu –, tāpēc tajās vietās ir lielāks risks rasties karcinomai – veidojumam epitēlija iekšējā apvalkā.
Kā tas notiek? Veselā organismā kairinājuma rezultātā izveidojas brūce, parasti tā sadzīst, jo, kā noskaidrojām, šūnas dalās un mirst. Ja šo šūnu cikls ir bojāts, izveidojas brūce, sākas iekaisums, šūnas dalās, bet nemirst un veidojas arvien vairāk un vairāk. Šāda procesa rezultātā izveidojas adinomatozais polips jeb labdabīgs audzējs. Bet, ja bojāts ir arī sadzīšanas process un šūnas joprojām vairojas, tās klonējas, un mutācijas dēļ veidojas ļaundabīgs jaunveidojums, ko mēs saprotam kā vēzi. Te mēs esam izrunājuši vēža veidošanos līdz 2. stadijai.
Trešajā stadijā šūnas sāk klejot un migrē uz citiem orgāniem, un to sauc par metastātiku jeb metastāzēm. Metastātiskas slimības gadījumā ir sasprindzinātas visas organisma funkcijas. Organisms cīnās ar orgānu disfunkcijām, ar pašu veidojumu, un kļūst arvien vājāks. Beigās metastāzes var pārņemt visu organismu, un cilvēks nomirst.
Mūsdienās ar vēzi saslimst krietni vairāk cilvēku, nekā tas bija pagātnē. Vai tā ir ģenētiski modificētā pārtika, vides piesārņojums, mūžīgais skrējiens un dzīšanās pēc naudas un citiem vispārpieņemtiem standartiem? Ir dzirdēts arī apgalvojums, ka visas slimības ir galvā.
Neslimo krietni vairāk cilvēku, tam nav nekāda zinātniska pamata. Visas saslimšanas ar vēzi tiek rēķinātas uz 100 000 cilvēku, un rezultāti rāda, ka saslimšana nav palielinājusies. Vēl pirms piecdesmit gadiem daudzi cilvēki nomira nemaz nezinot no nāves cēloni, jo to nevarēja precīzi noteikt. Šobrīd medicīnā diagnostika ir ļoti augstā līmenī, tāpēc ārsti skaidri zina, kas kaiš pacientam un kāds ir nāves cēlonis.
Manuprāt, ģenētiski modificētā pārtika neietekmē cilvēka saslimšanu ar vēzi. Apēdot pārtiku (arī ģenētiski modificētu), tā sadalās olbaltumvielās, aminoskābēs, ogļhidrātos un taukos – un tā to cilvēka organisms arī pieņem un pēc tam pārstrādā. Turpinot par pārtiku, ir skaidrs, ka vajag ēst sabalansēti, bet tas jau mūsdienās visiem ir labi zināms.
Par vides piesārņojumu. Pieļauju, ka vides piesārņojums var izraisīt vēzi, bet tajā pašā laikā slimo arī cilvēki, kas dzīvo laukos, ēd pašu audzētu pārtiku un ir tuvu dabai. Savā praksē esmu konstatējis, ka lielu kaitējumu cilvēka organismam nodara ogles un dažādi dedzināšanas procesi. Plaušu vēzi izraisa smēķēšana, to zinātnieki ir pierādījuši. Taču paradokss ir tāds, ka pēdējā laikā ar plaušu vēzi slimo sievietes, kas nekad nav smēķējušas.
Pilnīgi piekrītu, ka teju visu slimību iemesls meklējams mūsu prātā. Kanādiešu patofiziologs Seljē pirmais atklāja stresu un distresu. Pirmatnējie cilvēki sastapās ar savvaļas dzīvnieku, viņam bija jācīnās par izdzīvošanu. Organisms automātiski sasprindzināja visus muskuļus, sašaurinājās asinsvadi, sirdsdarbība paātrinājās, lai nepieciešamības gadījumā varētu cīnīties vai bēgt. Seljē izteica teoriju, ka mūsdienās šāda mehānisma, kas reaģē uz stresu, cilvēkam vairs nav. Vai tad mums ir stress, ejot pa ielu vai sēžot pie TV? Nē! Bet kāpēc gan cilvēkam vajadzīgs stress? Stress ir treniņš, uzbudinājums, sasprindzinājums un tad atslābums. Tas nevar izraisīt slimības. Toties distress, kas ir ilgstošs nevajadzīgs stress, kaitēt var.
Mūsdienās daudzi cilvēki tiešām cīnās par nepalikšanu uz ielas un dzīvo pastāvīgā stresā. Visbiežāk distresu rada tuva cilvēka nāve, šķiršanās, problēmas ar bērniem, bankrots, avārija, soda nauda, darba zaudēšana, viss, kas šodien ir mūsu ikdiena. Vairākas reizes dienā nevajadzīgs uzbudinājums, sasprindzinājums organismam atņem spēkus. Ja tas notiek ilgstoši, stress pārveidojas hroniskā formā, ko mēs saprotam kā distresu. Distress pazemina imunitāti, izraisa vājumu, samazina dažādu orgānu darbību. Var izveidoties dažādas bioķīmiskas izmaiņas organismā. Tas ietekmē asinsvadus, biežāk veidojas trombi.

Dr. Sergejs Kuzņecovs.

Kāpēc saslimst bērni? Tiesa – jo jaunāks cilvēks, jo agresīvāks vēzis?
Bērni visbiežāk saslimst ar leikozi. Mūsdienās tā ir ļoti labi ārstējama. Slikti ir tas, ka bērns īsti nevar izstāstīt, kas viņam kaiš. Tāpēc vecākiem ir jābūt uzmanīgiem, ja bērns kļūst pārāk aktīvs vai tieši pretēji – pasīvs, tas varētu liecināt par saslimšanu. Tā kā bērni strauji aug un attīstās, arī vēzis attīstās krietni straujāk nekā pieaugušam cilvēkam. Mums šķiet, ka vēzis ir agresīvāks, taču tā nav.
Pārsvarā bērniem mutācijas saistītas ar embrionālo dzīvi, kad mazulis vēl ir mātes vēderā. Diemžēl to nevar noteikt ar ģenētiskajām analīzēm grūtniecības laikā.
Kā cilvēks var nojaust, ka kaut kas nav kārtībā, ka organismā aktivizējušās vēža šūnas?
Katram jāmācās saprast sevi, ieklausīties sevī, uzticēties savai intuīcijai. Sievietēm regulāri jāpārbauda krūtis, pirms un pēc mēnešreizēm, bet vīriešiem vismaz reizi nedēļā vajag aptaustīt savus sēkliniekus. Pie dermatologa jāpārbauda dzimumzīmes. Jāseko vēdera izejai, vai nav asiņošana. Nepatīkamas sajūtas, sāpes, miega traucējumi – tas viss var liecināt par saslimšanu. Jārūpējas par zobiem, ne tikai tādēļ, lai tie būtu skaisti un balti, bet lai mutes dobumā būtu normāla vide. Ir pētījumi, ka disbakterioze mutes dobumā var izraisīt veidojumu sākšanos gremošanas traktā. Bet šeit atkal ir ļoti smalka robeža, lai visas šīs rūpes par sevi nepārietu kancerofobijā – bailēs no vēža.
Ja cilvēks uzzina, ka viņš ir saslimis, kā lai saglabā veselo saprātu, nekrīt izmisumā, dziļā depresijā?
Ir svarīgi, lai slimniekam ir labas attiecības ar apkārtējiem un ģimene, kas viņu mīl. Arī finansiālais aspekts dod drošību. Bieži vēža slimnieki ieraujas sevī, slēpjas no sabiedrības. Taču vajadzētu darīt tieši pretēji – komunicēt un tikties ar apkārtējiem. Noteikti iesaku sazināties un runāt ar tiem cilvēkiem, kas ir izārstējušies no vēža. Ko, kā darījuši, kādas domas domājuši, kā cīnījušies vai – tieši pretēji – sadzīvojuši ar šo slimību. Un galvenais – nekad neiet pie ārsta vienam, tikai kopā ar tuviniekiem.
Ja ikdienā jūties slikti, kardināli jāmaina sava dzīve. Ja tev ir darbs, ko ienīsti, raksti atlūgumu. Ja dzīvo kopā ar nemīlamu cilvēku – šķiries. Tas, protams, ir grūti izdarāms, jo manis minētās darbības ir saistītas ar finansēm, bet tas tiešām var palīdzēt.
Ko darīt radiniekiem, kā palīdzēt?
Galvenais ir rūpēties. Vēža slimnieka klātbūtnē nevajadzētu raudāt. Ieteicams cilvēku vest sabiedrībā, doties pie draugiem, protams, ja vien viņš nav kategoriski pret.
Jūs kā mediķis noteikti zināt, kāpēc joprojām nav atrastas zāles pret vēzi? Cik saprotu, ķīmija novājina cilvēka organismu, tādējādi novājina vai iznīcina vēzi. Šī ārstēšana man šķiet cilvēka spīdzināšana.
Manuprāt, zāles pret vēzi netiks atrastas nekad, jo tas nepārtraukti mutē. Proti, vēža šūnām izveidojas rezistence pret ķīmiju un ir vajadzīga cita ārstēšana.
Jā, ārstēšanas process ir ļoti smags, bet pagaidām nekas cits nav izdomāts. Pasaulē pat manāma tendence, ka onkologi atgriežas pie vecākām zālēm, jo jaunā ķīmijterapija veido ļoti daudz blakņu.
Ir gadījumi, kad vēzi nevar izārstēt, taču to var pārveidot par hronisku slimību. Tad pacientam pastāvīgi vajadzīga ārstēšana, jo ir periodiski uzliesmojumi, kurus ārstē katru reizi ar stiprākiem vai vājākiem medikamentus.
Vai mēdz būt tā, ka cilvēks nomirst no ķīmijas, nevis vēža?
Ķīmijterapija izraisa ļoti daudz blakņu. Iedarbojas uz asinsvadiem, tie kļūst tīklaini. Ķīmija var izveidot trombemboliju. Tāpēc var gadīties, ka cilvēks nomirst no tromba, kurš, piemēram, iekļūst plaušās vai smadzenēs.
Kāpēc Latvijas iedzīvotāji vāc ziedojumus un dodas vēzi ārstēt uz ārzemēm? Maz ticami, ka mums ir slikti speciālisti.
Latvijā ir izcili speciālisti, mūsu Onkoloģijas centrs nodrošina visu onkoloģisko slimību ārstēšanu. Paula Stradiņa slimnīcā arī ir laba onkoloģijas nodaļa.
Jaunas, modernas zāles, kurās ir monoklonālas antivielas, vai tādas, kuras nodrošina mērķtiecīgu terapiju, ir dārgas. Man grūti saprast, vai tās ir vajadzīgas, vai ne, bet cilvēki grib zāles, par kurām ir kaut kur izlasījuši, kuras tiek reklamētas kā modernākais pretvēža līdzeklis. Cilvēki meklē, kur tās ir pieejamas: Izraēlā – ir, Vācijā – ir, pie mums – nav. Cik maksā? 100 000 eiro. Savāksim naudu, varbūt cilvēkam palīdzēsim. Taču neviens jau nav teicis, ka tieši šis līdzeklis slimnieku izārstēs.
Runājot par ārstēšanos ārzemēs. Šobrīd Eiroparlamentā notiek diskusijas, un ir pieņemta regula par ārstēšanu bez robežām. Tas nozīmē – ja jūs savam gadījumam nevarat dabūt attiecīgu palīdzību Latvijā, varat doties uz jebkuru Eiropas Savienības valsti. Vēža gadījumā es iesaku doties uz Franciju, Vāciju vai Zviedriju, kur izveidotas vismodernākās klīnikas. Diemžēl savā praksē neesmu pieredzējis pozitīvus rezultātus onkoloģijas pacientiem, kam tika noorganizēta naudas ziedošana.
Latvijā ir diezgan sarežģīta birokrātiska sistēma, kad ārstējošam ārstam vajag rakstīt vēstuli Nacionālajam veselības dienestam, lai konkrētajam pacientam nozīmētu īpašas zāles. Tad notiek konsilijs, apstiprināšana. Ārsti cīnās par to, lai šādi jautājumi tiktu risināti divās trijās dienās, bet šobrīd tas tiek risināts divu triju mēnešu garumā.
Piemēram, Vācijā dod paliatīvo ķīmijterapiju, kura ar normālu devu var bremzēt slimības attīstību un pagarināt cilvēka dzīvi, pat ja cilvēks ir 100 gadu vecs. Esmu novērojis, ka Latvijā pacientus pēc 70 gadu vecuma jau teju noraksta. Proti, vai ir vērts ārstēt pensionāru?! Tā ir vecuma diskriminācija, kad cilvēku neārstē, ja viņš to vēlas. Humanitātes līmenis Latvijā ir ļoti zems.
Ir sarežģītāki gadījumi, kad pacientam vēl bez vēža ir citas kaites, piemēram, diabēts, sirds nepietiekamība. Onkologi šādos gadījumos ir ļoti uzmanīgi, jo cilvēks varētu nepārdzīvot ķīmijas terapiju. Citās valstīs šajos gadījumos cilvēkam būs papildu ārstēšana, uzturēšanas terapijas programma, pie mums ne.
Jūs šajā jomā strādājat daudzus gadus, esat palīdzējis daudziem cilvēkiem, tāpēc jautāšu – ko cilvēki dara nepareizi, ko jūs ieteiktu nedarīt?
Uz savu galvu izvēlēties alternatīvu terapiju bez jebkādām zināšanām par medicīnu, turklāt tad, ja viņam ir piedāvāta ārstēšanas programma.
Cik svarīga ir iedzimtība, un vai to var pārbaudīt Latvijā?
Paula Stradiņa slimnīcā ir Pārmantotā vēža institūts. Ja vecākiem dzīves laikā ir konstatēta vēža diagnoze, it īpaši, tas attiecas uz krūšu, olnīcu, zarnu trakta vēzi un melanomu, šajos gadījumos būtu prātīgi pārbaudīt savus gēnus. Ir vai nav risks saslimt. Pirms vairākiem gadiem šādas analīzes veica Holivudas aktrise Andželīna Džolija, viņai konstatēja risku saslimt ar krūšu vēzi. Aktrise izlēma veikt piena dziedzeru operāciju.
Vai esat piedzīvojis neticamas izveseļošanās? Kādas tās bijušas?
Notiek tādi brīnumi. Jā, pat arī bez jebkādas ārstēšanas. Pirmajā un otrajā stadijā visas vēža formas ir ārstējamas, tāpēc mainot dzīvi, var arī notikt šādi brīnumi. Tas gan neattiecas uz aizkuņģa dziedzera vēzi, kuru tik agrā stadijā nav iespējams konstatēt.
Izlasīju rakstu, ka viens vīrietis no vēža izārstējies, tikai lietojot dažādas zāļu tējas, kaut gan viņš jau bija “norakstīts”. Vai jūs arī esat par netradicionālo medicīnu?
Noteikti kopā ar tradicionālo! Šodien visi onkologi, kuri iepriekš negribēja par to pat dzirdēt, ir par to, ka cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, uzturēšana ar visiem līdzekļiem, kas var samazināt vēža šūnu rezistenci, pacelt aknu reģenerācijas spējas, uzlabot asinis. Ja cilvēkam pēc ķīmijterapijas samazinās leikocītu daudzums un ilgstoši nepieaug, lai gan ka datortomogrāfija parāda, ka veidojums un metastāzes samazinās, ir liels risks, ka veidojums atgriezīsies. Tāpēc pacientam pašam vai radiniekiem slimības gaitai jāseko līdzi.
Vēl pirms 20 gadiem ārstus, kas runāja par imūnterapiju, sauca par šarlatāniem. Tagad jau tas ir trends! Neviens ķīmijterapijas līdzeklis vairs netiek izmantots bez imūnterapijas. Tādas zāles jau ražo lielās farmācijas rūpnīcas. Intuitīvi bija zināms, ka vēža šūnām ir savs mehānisms, kurš bremzē mūsu organisma imunitāti. Jaunās zāles šo mehānismu bloķē.
Ir metodes, kuras vienam palīdz, citam ne. Kādam pagarināt dzīvi palīdz lielas C vitamīna devas vēnā. Es ieteiktu kopā ar ķīmijterapiju lietot sarkanā āboliņa tēju vai zemestaukus, un, ja tas var pagarināt dzīvi, rezultāts ir sasniegts. Par netradicionālo terapiju, ko lietot onkoloģiskas slimības gadījumā, varētu sarakstīt grāmatu, nosaucu tikai dažas lietas, kas var palīdzēt, tāpēc silti iesaku vērsties pie ārsta un visu izrunāt aci pret aci.
Jāizvairās
Tabakas lietošana ir iemesls apmēram 22% vēža izraisītu nāves gadījumu. Vēl 10% ir saistīti ar aptaukošanos, sliktu uzturu, fizisko aktivitāšu trūkumu, alkohola lietošanu. Pie citiem faktoriem pieskaitāmas dažādas infekcijas, saskare ar jonizējošo starojumu un vides piesārņotājiem.
Jaunattīstības valstīs gandrīz 20% saslimšanas gadījumu ar vēzi ir dažādu infekciju dēļ (piemēram, B hepatīts, C hepatīts un cilvēka papilomas vīruss). Šie faktori vismaz daļēji maina šūnu gēnus. Vēža attīstībai parasti ir nepieciešamas daudzas šādas ģenētiskās pārmaiņas. Apmēram 5–10% vēža gadījumu ir saistīti ar ģenētisku defektu, kas mantots no vecākiem.
Kādi produkti nav ieteicami
Kūpinājumi, žāvējumi, sarkanā gaļa. Minētie produkti var izraisīt atrofijas izmaiņas kuņģī un zarnu traktā. Normāls, veselīgs uzturs palīdz izvairīties no daudzām slimībām – tai skaitā vēža.
Pievērs uzmanību
Svarīgi ikdienā samazināt gaļas ēdienus, to vietā izvēloties jūras veltes – zivis, garneles, kalmārus, mīdijas u. c. Dārzeņi uz tava šķīvja katrā ēdienreizē ir pamatu pamats. Svarīgi dzert ūdeni (vēlams avota) tukšā dūšā pirms ēšanas. Galvenais, lai viss, ko uzņemam organismā, būtu sabalansēts. Ja apēd vairāk gaļas, otrā šķīvja pusē jābūt dārzeņiem. Ja mazāk uzņemam sārmainus produktus, jādzer vairāk ūdens.
Atbalsts
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" nenogurstoši atkārto, ka dzīve turpinās arī PĒC vēža! Tā ir citāda un bieži radikāli atšķirīga, jo mainās vērtības, dzīves uztvere, mērķi un prioritātes. "Dzīvības koks" veicina savstarpējo atbalstu, kad tas nepieciešams (psihosociālās rehabilitācijas programma "Spēka avots", atbalsta grupas, mentoru kustība), kā arī nodrošina informāciju un sadarbību ar speciālistiem un sabiedriskām organizācijām, lai kopā uzlabotu veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmu valstī.
Kontakti: www.dzivibaskoks.lv, tālrunis 67625339, e-pasts: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv.

Dr. Kuzņecova izgudrojums
Sergejs Kuzņecovs radījis pretvēža medikamentu “zemestauku sulu” un “zemestauku krēmu ķermenim”, kas ir papildlīdzeklis onkoloģijā starp ķīmijterapijas un starošanas kursiem. Kā teica viena viņa paciente: “Viņš burvis īsti nav, bet ļoti labs ārsts gan!” Šis izgudrojums daudziem glābis dzīvību, arī viņai.
Zemestauku vērtīgās dziednieciskās īpašības bija zināmas jau pirms 2–3 tūkstošiem gadu Ķīnā. Jau toreiz zemestaukus izmantoja audzēju ārstēšanā. Vēlāk par tiem uzzināja Eiropā. Kāds Berlīnes ārsts sāka zemestaukus sekmīgi lietot ādas un iekšējo orgānu vēža ārstniecībā. "Latīnisko nosaukumu Phallus impudicus, kas tulkojumā nozīmē "nekaunīgais falls", zemestauki ieguva 18. gadsimtā, pateicoties holandiešu ārstam un botāniķim Persedonam, jo sēne tik tiešām atgādina fallu. Jau Romas impērijas laikā no tiem gatavoja mīlestības dzērienu, kas palielināja seksuālo aktivitāti.
Latvijā šī sēne zinātniski izpētīta Medicīnas akadēmijas Veselības laboratorijā ārsta Sergeja Kuzņecova vadībā. Par mūsu zinātnieku pētījumiem stāstīts arī Amerikā izdotajā ārstniecisko sēņu enciklopēdijā "Medicinal mushrooms”.
Vai zināt, ka mūsu jauktajos un lapu koku mežos, īpaši Kurzemes pusē, arī aug zemestauki. Šīs sēnes augļķermenis ir balts, līdzīgs vistas olai, pildīts ar recekļainu masu. Tas dažās minūtēs laikā izaug 20–30 cm garumā, galā veidojot tumši brūnu cepurīti, kura izplata ļoti nepatīkamu smaku. Gan pārtikā, gan medicīnā sēni izmanto tikai olas stadijā, turklāt tā ēdama arī svaiga.
Zemestauki – palīgs starp ķīmijterapijām
Tautas medicīna zemes tauki ir populārs līdzeklis pret vēzi – gan profilaksē, gan kā papildlīdzeklis onkoloģijā starp ķīmijterapijas un starošanas kursiem. Jāņem vērā, ka zemestauki neaizvieto vēža ķirurģiskas operācijas un ķīmijterapiju. Zemestauku sulu un krēmu izmanto, lai samazinātu ķīmijterapijas blaknes, kas saistītas ar toksicitāti un imūndepresiju, kā arī apdegumus, kas var rasties pēc apstarošanas, un limfātiskās tūskas pēc ķirurģiskas operācijas.
Vislielākā dziednieciskā aktivitāte ir Dr. Kuzņecova pārtikas sēņu ekstraktam "Zemestauki", kas ir arī galvenā sastāvdaļa tādiem produktiem kā "Zemestauku sula” un "Zemestauku krēms ķermenim".
Zemestauku sulai ir sēņu vīna garša, brūna krāsa ar nogulsnēm.
Pateicoties fitoestrogēniem, sēne tiek izmantota sieviešu slimību – miomu, mastopātijas, olnīcu cistu – ārstniecībā. Zemestauki šķidrina asinis, tā pasargājot no sirds un asinsvadu slimībām. Ar tiem ārstē nieres, gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, olvadu un prostatas iekaisumus, tromboflebītus, ādas sēnīšu slimības.
Zemes tauku pielietojums
Zemestauku sulu lieto iekšķīgi, sajaucot vismaz 1 tējkaroti ar pusglāzi silta ūdens. Lietošanas kurss – vismaz 10 dienu, bet zemestaukus profilaktiski var lietot visu mūžu.
Zemestauku krēms der ārīgai lietošanai. Satur zemestauku bioloģiski aktīvu vielu kompleksu, kas stimulē ādas aizsargfunkciju, veicina normālo audu reģenerāciju, paātrina brūču sadzīšanu, samazina iekaisumu, uzlabo ādas un zemādas saistaudu apasiņošanu, mazina sāpes un locītavu stingumu. Var palīdzēt tiem, kam paplašinātas kāju vēnas, tūskas un trombu veidošanas risks. Tautas medicīnā lieto reimatisma, podagras, varikozu vēnu, trofiskas čūlas un vēža profilaksei.
Galvenais – zemestauku preparāti jālieto īstajā laikā, nevis tad, kad jau izmantotas visstiprākās zāles.
Brīdinājums!
Zemestauku produkti jālieto ārsta ieteiktajās devās!