Endokrinoloģe: Diabēta komplikāciju ārstēšana ir dārgāka par sākotnējo ārstēšanu

Pēc Štelmanes teiktā, diabēts ir kompleksa slimība un tā aprūpe sastāv no pieciem stūrakmeņiem - no pacienta izglītošanas, lai viņš varētu iesaistīties savā ārstēšanā un pieņemt pareizās izvēles, no glikozes līmeņa kontrolēšanas, no fiziskās slodzes, no uztura plānošanas un no medikamentiem. Tiem ir jābūt līdzsvarā, līdz ar to pacientiem ir jābūt pieejamai iespējai tos nodrošināt, atzīmēja endokrinoloģe.

Slimības komplikācijas ietver plašu spektru blakusslimību, kas ierobežo pacienta darba spējas un dzīvildzi, un tās būtiski sadārdzina diabēta ārstēšanu, sacīja Štelmane. Tāpēc svarīgāk ir ieguldīt līdzekļus diabēta ārstēšanā jau sākotnēji, lai novērstu komplikāciju attīstību, kas ilgtermiņā paaugstina ārstēšanas izmaksas, pauda ārste.

Latvijā ir 15 diabēta apmācību kabineti, taču ne visur tie darbojas pilnvērtīgi - apmācības ir pārāk īsas, visu informāciju pacientam nolasot vienā dienā vai pasniedzot informatīvu bukletu, kas nav paredzēts apmācību programmās, pauda ārste. Pēc viņas teiktā, rezultātā pacienti neprot saņemto informāciju izmantot. Kabinetu darbu vajadzētu pilnveidot, nodrošinot, ka tie strādā pilnā apjomā, lai pacientus iesaistītu un apmācītu, pauda Štelmane.

Diabēta pacientiem nav pieejamas valsts apmaksātas uztura speciālista konsultācijas, taču uztura plānošanas prasmes ir diabēta aprūpes un svara kontroles pamats, norādīja Štelmane. Viņa lūdza deputātus izskatīt iespēju vismaz pirmreizēji diagnosticētajiem pacientiem vienu vai divas reizes gadā apmeklēt uztura speciālistu, lai viņiem jau no paša sākuma būtu zināšanas, kādus uztura paradumus ievērot.

Latvijā ir pieejami efektīvi medikamenti diabēta ārstēšanā, taču ir noteikti ierobežojumi, kas neļauj pacientiem tos iegādāties savlaicīgi, skaidroja ārste. Pēc viņas teiktā, ierobežojumu dēļ medikamentus nākas gaidīt pat gadiem, kuru laikā attīstās komplikāciju risks.

Kā sacīja Štelmane, glikozes kontrole vairākas reizes dienā ir nepieciešamība diabēta ārstēšanā, un ir pieejamas reālā laika glikozes kontroles sistēmas, taču tās tādas ir piešķirtas tikai pacientiem līdz 18 gadu vecumam. Pēc pilngadības sasniegšanas pacienti vairs nevar glikozes līmeni kontrolēt, jo nav valsts līdzfinansējuma monitoringa sistēmu iegādei, norādīja ārste.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka atzina, ka ministrijai ir daudz, kur tiekties diabēta ārstēšanas nodrošināšanā.

Latvijā ir reģistrēti apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem ir diagnosticēts cukura diabēts, atzīmēja Štelmane, sakot, ka no trešdaļas līdz pusei pacientu attīstās komplikācijas. Ārste norādīja, ka pandēmijas laikā ir pieaudzis to pacientu skaits, kuriem ir ievērojami augsts glikozes līmenis asinīs. Ar palielinātu ķermeņa masas indeksu ir 64% pacientu, un pandēmija ir veicinājusi mazkustību un stresu, tādējādi svaram pieaugot vēl vairāk, sacīja endokrinoloģe.