• Alfs,
  • Bernadeta,
  • Mintauts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


VM plāno nodrošināt ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 16:20, 16.07.2022


Veselības ministrija (VM) plāno nodrošināt ārstniecības iestāžu, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi, spēju pielāgoties krīžu situācijām, liecina ceturtdien valdībā atbalstītais VM informatīvais ziņojums par veselības aprūpes infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam.


Foto: LETA

Stratēģijas mērķis ir vienkopus atspoguļot rīcībpolitiku un Eiropas Savienības (ES) fondu infrastruktūras investīciju sadalījumu, lai stiprinātu veselības sistēmas noturību un ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu ārstniecības iestāžu, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi, spēju pielāgoties krīžu situācijām, attīstot integrētiem un epidemioloģiski drošiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru.

Vienlaikus, plānojot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu un attīstību, stratēģija paredz arī nākotnes izaicinājumus, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, iedzīvotāju skaita samazināšanos, dzīvildzes palielināšanos un no tā izrietošās izmaiņas saslimstības tendencēs un cilvēkresursu nodrošinājumā un veselības aprūpes pakalpojumu plānošanā un prioritizēšanā.

Stratēģijas sasniedzamais rezultāts ir izstrādāts Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības investīciju kartējums, nosakot prioritātes, kas ietver ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros papildus piešķirto REACT-EU līdzfinansējumu Covid-19 ietekmes mazināšanai un veselības aprūpes sistēmas noturībai, darbības programmā Latvijai 2021.-2027.gadam paredzētos pasākumus un investīcijas kvalitatīvākas un savlaicīgākas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem, atbilstoši iedzīvotāju izvietojumam un pakalpojumu pieprasījumam, ņemot vērā kartējumu, tai skaitā, nodrošinot nepieciešamos resursus un mūsdienīgu, drošu visu līmeņu veselības aprūpes infrastruktūru.

Tāpat starp prioritātēm ir no valsts budžeta finansējuma un citiem publiskiem finanšu avotiem veselības aprūpes nozarei Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai piešķirtās investīcijas efektīvai plānošanai, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas investīcijas "Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" laikā paredzētos pasākumus un investīcijas Covid-19 krīzes seku mazināšanai, veselības aprūpes sistēmas gatavības nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs, kā arī nodrošinot pieejamus un kvalitatīvus integrētās veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus.

VM norāda, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma balstās uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu primārajā veselības aprūpes līmenī, sekundārajā ambulatorajā līmenī, stacionārajā aprūpes līmenī un pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības līmenī.

Analizējot iepriekšējo periodu investīciju ieguldījumus infrastruktūras attīstībai, VM secinājusi, ka investīcijas tikušas ieguldītas visu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, tomēr investīciju nepietiekamības dēļ tās ir bijušas sadrumstalotas, orientētas uz konkrētām veselības jomām, ieguldījumi infrastruktūrā jau sākotnēji nenosedza kritiskās infrastruktūras attīstības vajadzības. Tāpat valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis neietvēra ar infrastruktūras attīstības vajadzībām saistītās pozīcijas, tādējādi nenodrošinot, piemēram, vienas slimnīcas attīstību kompleksi, bet gan tikai daļu no infrastruktūras attīstības vajadzībām, katrā investīciju periodā.

Kā preses konferencē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), veselības aprūpei no valsts un ES instrumentiem periodā no 2020.gada līdz 2027.gadam paredzēti gandrīz 800 miljoni eiro.

"Daļa no šī finansējuma - 88 miljoni eiro - vēl nav sadalīta, līdz ar ko uz to vēl ir iespējams pretendēt gan slimnīcām, gan ambulatorajām iestādēm. Mūsu veselības aprūpes sistēma vēl arvien tomēr ir salīdzinoši vāji finansēta, bet pēdējos dažos gados finansējums atalgojumiem, investīcijām un pakalpojumiem ir būtiski pieaudzis," norādīja Pavļuts.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Pērn par kaitējumu veselībai izmaksāti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro

Pagājušajā gadā Ārstniecības riska fonds par kaitējumu veselībai pieņēmis lēmumu izmaksāt atlīdzību kopumā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja Veselības inspekcijā (VI).

Veselība Seniori un viņu tuvinieki tiks mācīti, kā tikt galā ar demenci (+VIDEO)

"Tā ir slimība, kuru biežāk nevar izārstēt, bet var iemācīties ar to sadzīvot".

Veselība Ko darīt, ja sāp mugura: iesaka speciālisti (+VIDEO)

Starpskriemeļu diskiem, muskuļiem, fascijām, locītavu saitēm un galu galā – arī smadzenēm – ūdens ir ļoti nepieciešams.

Veselība Apmēram katrs septītais lieto alkoholu no rītiem pēc smagām ballītēm (+VIDEO)

Gandrīz divas trešdaļas "slimnieku" jeb 65% dzer daudz ūdens.

Lasiet arī

Sabiedrība Stradiņa slimnīca atklās trīs jaunus ārstniecības objektus

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) nākamnedēļ atklās trīs jaunus ārstniecības objektus.

Sabiedrība Saeima neierobežos alkohola tirgošanu degvielas uzpildes stacijās

Alkohola tirgošana degvielas uzpildes stacijās (DUS) arī turpmāk netiks ierobežota, šādu pozīciju otrdien atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vairākums.

Sabiedrība Ierēdņu algas arī turpmāk nepublicēs

Pašlaik informācija par aprēķināto atalgojumu ir pieejama tikai valsts amatpersonu deklarācijās, ko publisko reizi gadā. Saeimas komisija uzskata, ka šī kārtība arī jāsaglabā.

Interesanti fakti Pirmās Latvijas zemenes varētu būt maija otrajā pusē

Pirmās Latvijas zemenes varētu būt maija otrajā pusē, pauda aptaujātie zemeņu audzētāji.