Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju regulāri jūtas nomākti Ko darīt?

“Nomāktību var veicināt gan subjektīvi cēloņi, piemēram, saspringts darba grafiks, problēmas profesionālajā un privātajā dzīvē, gan arī vispārējā situācija ekonomikā un trauksmainās ziņas no kaimiņvalstīm,” pastāstīja Latvijas uzņēmuma “Lotus Pharma” vadītājs Kaspars Ivanovs.

“Vispārēji var teikt, ka pirmais signāls, kas norāda uz draudošu nomāktību, ir biežs, dažādu iemeslu izraisīts satraukums – vajadzētu noskaidrot tā cēloņus un tos pēc iespējas mazināt, pārskatot dzīvesveidu, vairāk kustoties, izmantojot arī dabīgus līdzekļus satraukuma mazināšanai.”

Vismaz reizi dienā nomāktību izjūt 15,3% respondentu, vairākas reizes nedēļā – 21,9%, savukārt vairākas reizes mēnesī šāds stāvoklis piemeklē 20,6% Latvijas iedzīvotāju. Tikai 3,5% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nomākti jūtas tikai reizi mēnesī vai retāk. Speciālista palīdzību nemeklē Lūgti atklāt, kas palīdz mazināt nomāktību, gandrīz 55% atzina, ka pievēršas fiziskām aktivitātēm, bet gandrīz tikpat daudz – 53% – kā līdzekli nomāktības mazināšanai minējuši alkoholu.

Tomēr galvenais līdzeklis, kuru izmanto respondenti, ir medikamenti, jo tos kādā brīdī nomāktības kliedēšanai lietojuši 74% aptaujas dalībnieku. Vairāk nekā 62% minējuši arī dabas līdzekļus, bet 54% atzinuši, ka ir vēl citi veidi, kā uzlabot pašsajūtu. Aptaujā uz katru jautājumu bija iespējams sniegt vairākas atbildes, kas nozīmē, ka dažādi līdzekļi nomāktības mazināšanai var būt tikuši izmantoti paralēli vai pārmaiņus. Neskatoties uz lielo to cilvēku īpatsvaru, kuri bieži jūtas nomākti, speciālistu palīdzību jebkad meklējuši tikai 11,5%, kamēr pārējie nekad to nav darījuši.

“Pandēmijas laiks jūtami palielinājis trauksmi sabiedrībā. Gan manā, gan kolēģu praksē ir arvien vairāk gadījumu, kad cilvēki vēršas pēc palīdzību, jo jūtas satraukti un nomākti. Bailes un nedrošību rada gan neprognozējamā situācija ar jauno koronavīrusu, ar to saistītie dažādie ierobežojumi un ekonomiskās problēmas, gan arī karš Ukrainā,” pastāstīja psihoterapeits Armands Brants.

Astoņu soļu komplekss pret nomāktību Dažādas problēmsituācijas rodas visiem, tāpēc ir svarīgi neiestigt nomāktībā, bet censties rast veidu, kā pašsajūtu uzlabot. Katram iedarbīgākā recepte var izrādīties cita, tomēr jāpiesargās iekļūt apburtajā lokā, ko veido kaitīgi ieradumi un nepareizs dzīvesveids. Vērts izmēģināt deviņu soļu programmu emocionālā stāvokļa uzlabošanai.

1. Fiziskas aktivitātes. Dažādos pētījumos pierādīts, ka fiziskas aktivitātes daudzos gadījumos palīdz mazināt nomāktību tikpat labi kā medikamenti. Turklāt kustības nostiprina sirds un asinsvadu veselību, palīdz regulēt svaru un mazina daudzu nopietnu slimību risku. Vislabāk sākt ar kaut ko nelielu, vieglu un noteikti tādu, kas sagādā prieku! Tas paaugstinās endorfīna līmeni un uzlabos pašsajūtu.

2. Izaicinājums negatīvām domām. Nomāktības pārņemts cilvēks nereti iekļūst negatīvu domu gūstā. Vērts tās izaicināt, piemēram, uz iekšējā dialoga apgalvojumu, ka nekad nekļūs labāk, cilvēks var pats sev pavaicāt: “Bet kā tu to zini?” Citiem vārdiem, padoms skanētu: “Netici visam, kas ienāk prātā!”

3. Pilnvērtīgs ēdiens. Nomākts cilvēks vai nu izlaiž ēdienreizes, vai ļaujas neveselīga uztura slazdiem. Abas galējības nodara kaitējumu, tāpēc jāizveido ēdienkarte, kas būtu gan garšīga, gan veselīga.

4. Pietiekams miegs. Jāsaprot, ka neizgulēšanās situāciju tikai pasliktinās, tāpēc jācenšas mainīt dzīvesveids tā, lai varētu pilnvērtīgi izgulēties. Pāris vārdos to varētu raksturo kā “guļamistaba – tikai gulēšanai un seksam!”

5. Daudz ūdens. Jāatceras, ka organisma un arī smadzeņu normālai darbībai nepieciešams pietiekams daudzums ūdens. Saldie dzērieni, kafija, alkohols to nespēj kompensēt, drīzāk tieši pretēji. Ūdenim garšas uzlabošanai var pievienot ledu, augļu šķēlītes, derēs arī zāļu tējas.

6. Dienas režīms. Nomākti cilvēki jūtas labāk, ja ievieš izmaiņas dienas režīmā. Ja tas bijis ļoti vienveidīgs, tajā var ieviest kādu spontānu rīcību. Un, pretēji, ja dzīvē valdījis haoss, labāk justies ļaus skaidras dienas struktūras izveidošana.

7. Smiekli. Labā hormona dopamīna līmeni palīdzēs paaugstināt smiekli – kopā ar draugiem, skatoties komēdiju vai lasot anekdotes.

8. Palīdzība citiem. Nomāktā garastāvoklī cilvēks sliecas iegrimt savos pārdzīvojumos. Izrauties no nomāktības palīdz interesēšanās par citu problēmām, mēģinot viņiem palīdzēt. Liela iespēja nonākt pie secinājuma, ka paša problēmas nemaz nav tik nepārvaramas. Radīt laimes hormonu pašiem Papildus dzīvesveida maiņai un fiziskām aktivitātēm nomāktības mazināšanai efektīvi palīdz Latvijā radītais produkts emocionālajai labsajūtai “Sedanorm”, kas pieejams ne tikai kapsulās, bet arī inovatīvā veidā – zem mēles izsmidzināma spreja formā. “Sedanorm Spray” izstrādāts, izmantojot dabīgas augu sastāvdaļas, tāpēc piemērots arī pusaudžiem no 12 gadu vecuma. Tā sastāvā iekļautas trīs aktīvās vielas – raudenes auga sausais ekstrakts, aminoskābe L-triptofāns un grifonijas auga sēklu ekstrakts, kas ir bagātīgs augu izcelsmes aminoskābes 5-hidroksitriptofāna (5-HTP) avots. Grifonijas ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas un smadzeņu darbību. Sastāvā esošais L-triptofāns ir neaizstājamā aminoskābe, kuras sintēze cilvēka organismā netiek nodrošināta, tāpēc tā uzņemšana ir janodrošina ar uzturu vai L-triptofānu saturošu preparātu palīdzību. Zinātniskajā literatūrā tiek aprakstīts, ka L-triptofāns un 5-hidroksitriptofāns mūsu organismā kalpo kā avots serotonīna jeb ta sauktā “laimes hormona” sintēzei.